Svētki kā atgādinājums, ka no seniem laikiem te lielā ezera krastā dzīvojuši zvejnieki, ar dažiem pārtraukumiem tiek rīkoti jau 27 gadus. Agrāk svētkus organizēja zvejnieku Macānu saime, bet tagad tradīciju pārņem Nagļu ciema jaunā paaudze.
"Iudiņu sola. Agrāk tā bija Iudiņu sola, tagad Īdeņa," stāvot kalna galā, kur lejā paveras apburošs skats uz Lubāna ezeru, stāsta tūrisma mītnes "Zvejnieki" saimniece Anna Macāne.
"Tā vienmēr ir bijusi sala. Arī senatnē, kad ezers ir bijis ļoti liels, kad tas bija 50 kilometru garš un 20 kilometru plats, sala ir vienmēr pastāvējusi. Bronzas laikmeta pilskalns viens ir, pēc tam dzelzs laikmeta pilskalns Īdeņas salā. Sala nav liela, tikai 4 kilometrus gara un 2 kilometrus plata, bet kā tik te nav!" stāsta Macāne.
Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka Lubāna ezera mitrājs bija pirmā apdzīvotā vieta Latvijas teritorijā pēc ledāju atkāpšanās uz ziemeļiem. No seniem laikiem lielā ezera krastā ir dzīvojuši zvejnieki un mednieki.
"Te ir saglabājusies salas apbūves forma, jo visas mājas ir gar salas malām. Ja brauksiet pa lielo ceļu, tad liekas, ka te neviens nedzīvo, bet, ja paskatās, tad visas mājas ir gar salas malām. Mūsu pašu mājā ir bijis sens dzemdību nams. Vīra vecmamma ir ķērusi bērnus. Kāpēc te ir tas Zvejnieku ciems? Nu šeit nav laba zeme. Sala ir neliela, bet te kādreiz ir bijušas pat 70 mājas, tagad ir kādas 30, un daudzas ir tukšas," stāsta Macāne.
Īdeņā no paaudzes uz paaudzi nodotas zvejošanas prasmes, informācija par zivju vietām un, protams, zivju ēdienu receptes.
Anna atzīst, ka kopā ar vīru Jāni jau labi sen nolēmuši šīs tradīcijas celt gaismā, tādējādi vēl reizi atgādinot vietējiem, ka viņi ir zvejnieku pēcteči. Tā radusies ideja par Zvejnieku svētkiem.
"Es saku, ka tas ir mūsu trešais bērns – tie Zvejnieku svētki. Tas bija 1996. gadā, kad mēs pirmo reizi saorganizējām Zvejnieku svētkus. Mēs bijām jauni un sprauni, mēs braukājām pa sporta svētkiem, un, braucot no tādiem svētkiem, es arī teicu, kāpēc mēs tādus nevaram uztaisīt? Nākamajā gadā arī uztaisījām," atceras Macāne.
Diemžēl pirms diviem gadiem Jānis Macāns – Latgales patriots, īsts zvejnieks un stāstnieks, Zvejnieku svētku dvēsele – devās uz mūža mājām. Tobrīd šķitis, ka Zvejnieku svētku tradīciju vairs neizdosies saglabāt, taču tagad viss liecina, ka tā turpinās dzīvot.
Jau otro gadu Zvejnieku svētkus, kas noris pagasta centrā Nagļos, ar vietējo atbalstu organizē 22 gadus vecais Raivis Kuševskis.
"Es dzīvoju salīdzinoši tuvu svētku norises vietai, tas ir Nagļu stadions. Bezmaz vai esmu uzaudzis ar tiem svētkiem, esmu redzējis, kā tie notiek. Protams, ar laiku arvien vairāk piedalies, kaut ko palīdzi, un tagad ir tā, ka šos svētkus nākas organizēt," stāsta Raivis.
Zvejnieku svētki Nagļos ilgst visu diennakti.
"Viss sākas 6 no rīta, kad aktīvākie makšķernieki pulcējas uz makšķerēšanas sacensībām. Pēc tam seko ūdens atrakcijas pie Nagļu slūžām, kur notiek gan supošana, gan laivošana, un tad jau viss pārceļas uz Nagļu stadionu, kur visas dienas garumā būs dažādas aktivitātes gan maziem, gan lieliem," stāsta Raivis.
Zvejnieku svētku laikā mazajā Nagļu ciematiņā cilvēku skaits pieaug neskaitāmas reizes, un vietējā Kultūras nama vadītāja Anna Baleiša uzsver, ka Nagļos tas ir gada notikums.
"Šogad ir ļoti daudz pasākumu – pilsētas svētki, "Positivus" sakrīt, bet Nagļiem ir savi fani, un ceram, ka būs daudz cilvēku. Katru gadu daudz tautas pulcējas uz Zvejnieku svētkiem. Tāpēc arī tie tik lieli svētki, ka gaida visus bērnus atbraucam ar draugiem, ar teltīm. Tad Nagļi ir kā telšu pilsētiņa," stāsta Anna Baleiša.
Dziesmu un deju svētku dēļ šogad Zvejnieku diena Nagļos tiek svinēta nedaudz vēlāk kā parasti. Zvejnieku svētki notiks 15. jūlijā.
