Ja ārsts nesniegtu izziņu, ka tiešām mācījies sešus gadus, pensija tiktu aprēķināta mazāka.

Padomju Savienības laikos ārsti profesiju apguva Medicīnas institūtā, ko tagad zinām kā Rīgas Stradiņa universitāti. Kārtojot dokumentus pensijai, ārstei Ilzei radies jautājums, kāpēc jāsniedz izziņa par mācībām sešus gadus un ar diplomu nepietiek.

"Lai gan bija iesniegts diploms, kur redzams, ka mācījies no tāda līdz tādam gadam. Tie ir seši gadi," neizpratni pauda Ilze.

Lai saņemtu ārsta diplomu gan toreiz – pirms 40 gadiem, gan tagad konkrētajā mediķu fakultātē studijas ilgst sešus gadus. Ilze interesējusies Labklājības ministrijā, kāpēc VSAA nav iespējams saņemt no RSU kopēju apliecinājumu, ka bez sešiem mācību gadiem pie ārsta diploma nevar tikt.

Viņai skaidroja, ka neprasīt izziņu ārstiem, kas studējuši Latvijā, būtu diskriminējoši pret ārstiem, kas padomju laikos studējuši citur.  

VSAA raidījumam arī skaidroja, ka šajā gadījumā piecus studiju gadus darba stāžā ieskaita automātiski, sestais diemžēl tomēr esot jāpierāda katram pensijas kārtotājam atsevišķi. Turklāt šāds noteikums attiecas ne tikai uz ārsta profesiju.  

"Kāpēc mēs prasām, lai paši pierāda? Varbūt cilvēks vienlaikus strādā ar mācībām – šis periods dubultā neies, ies tikai viens periods, vai arī bērnu audzināšana.. Tātad pašam cilvēkam ir jāizvērtē, vai viņam ir nepieciešams pierādīt šo gadu," norādīja VSAA Pensiju metodiskās vadības daļas vadītāja Egita Garā.

Tomēr VSAA nebūtu nekas pretī, ja viņu rīcībā būtu dokuments, kas apliecinātu, cik gadus padomju laikā bijis jāmācās konkrētās Medicīnas institūta fakultātēs. 

"Ja mums atnāktu oficiāls dokuments, piemēram, no kādas skolas, kur konkrēti uzskaitītu, ka no tāda līdz tādam periodam izglītības iegūšanai konkrētajā izglītībā vajadzētu šādu laiku, tad, protams, aģentūra to ņemtu vērā. Bet tas neizslēdz atkal citu cilvēku neapmierinātību, kāpēc tad par viņu profesiju nekas nav pateikts," sprieda Egita Garā.

Un tomēr – lai arī ne visiem, bet daļai aģentūras klientu tad pensijas dokumentu kārtošana būtu padarīta vieglāka, kā arī aģentūras darbiniekiem būtu jāapstrādā mazāk dokumentu. Turklāt Rīgas Stradiņa universitāte arī priecātos, ja pirmspensijas vecuma mediķiem būtu jāizsniedz vismaz par dažām izziņām gadā mazāk.  

"Mēs saskaitījām – diezgan konstants skaitlis – ap 60 izziņu ik gadu," atklāja RSU Juridiskās daļas vadītājs Raimonds Osis.

"Universitātei tas, protams, ir zināms administratīvais slogs,  lai atvieglotu to slogu pretendentiem uz pensiju, mēs visu esam atvieglojuši ar to, ka nepiemērojam maksu par izziņām, tas ir bezmaksas process," stāstīja Osis.

Universitātē ar lielāko prieku būtu ar mieru veicināt formalitāšu procesa optimizāciju.

"Droši vien tas būtu apliecinājums par to, ka laika periodā – mēs ieliktu konkrētus gadus – izglītības periods bija seši gadi, un ar to varētu strādāt. Un atvieglot šo izziņu pieprasīšanu gan cilvēkiem, gan arī pati aģentūra varētu mazāk dokumentu apstrādāt un ietaupīt kādu laiku. Protams, mēs arī būtu mazāk noslogoti, pārbaudot šos datus, sniedzot katrā gadījumā atsevišķu izziņu," norādīja Osis.

Turklāt universitātē atzīst, ka iedzīvotāju, šajā gadījumā – Ilzes – iniciatīva ar raidījuma "4. studija" starpniecību ir pietiekams iemesls, lai sazinātos ar VSAA un piedāvātu šādu apliecinājumu.