Ornitologu rosinātajiem meža darbu aizliegumam aprīlī, maijā un jūnijā varētu būt pārejas periods, ļaujot mežizstrādes industrijai pakāpeniski pielāgoties jaunajām prasībām
Latvijas Ornitoloģijas biedrības aprēķini liecina, ka ik gadu pavasarī veiktās mežizstrādes dēļ Latvijā iet bojā apmēram 20 000 putnu ligzdu. Pētījumu rezultāti parāda, ka apmēram ceturtajā daļā nesekmīgu melnā stārķa ligzdošanas gadījumu ir vainojams mežsaimniecības darbu radītais traucējums.
Tomēr, ja mežā grib saimniekot abi, tad, visticamāk, uzvarēs cilvēks – lielāks, gudrāks un tehniski labāk aprīkots. Taču arī cilvēkam neko nevar pārmest, jo mežizstrāde bijusi, ir un būs legāls iztikas avots. Jautājums – kad mežizstrāde būtu jāatliek putnu dēļ.
"Es domāju, ka mēs to atbildi dzirdam visapkārt. Ja tiešām mežā grib saskatīt baļķus un kubikmetrus, tad es no sirds tagad aicinātu ienākt aprīlī, maijā un jūnijā mežā. [Zāģējot] nav iespējams nepostīt putnu ligzdas (..)," saka Ķuze.
Viņš atgādina, ka Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina cilvēkus parakstīties portāla manabalss.lv iniciatīvā, kas rosina aizliegt mežizstrādes darbi aprīlī, maijā un jūnijā. Patlaban ir parakstījušies mazliet vairāk nekā 2000 cilvēku.
Ķuze skaidro, ka aicinājums necirst mežā sargā ne tikai putnus, bet arī citus dzīvniekus, kam pavasaris ir pārošanas laiks. Īpaši cieš melnais stārķis, kam ligzdošanu traucē skaļie zāģu rēcieni. Pat 300 metru attālumā notiekoši darbi var traucēt stārķim – nevajag obligāti būt tiešam kontaktam.
Arī baļķu vešana var būt būtisks traucējums. No otras puses, pat ja mašīnai ir jāsavāc tikai baļķi, tad "sliktais darbs jau ir izdarīts", atzīst Ķuze. Kailcirte parasti uz hektāru iznīcina sešas līdz astoņas ligzdas.
Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks gan uzskata, ka Latvijā jau šobrīd ir gana daudz obligātu prasību. "Mums nav bagātīgu naftas, gāzes vai dzelzsrūdas resursu," iepriekš Latvijas Radio sacīja Muižnieks. "Mūsu galvenais resurss ir zeme, ko var un vajag produktīvi izmantot lauksaimniecības un mežsaimniecības produkcijas ražošanai. Taču arī šobrīd – pavasaris nav intensīvāko meža darbu laiks. Arī pašlaik pavasarī kokus necērt visu laiku. (..)" norāda Muižnieks.
Viņš neslēpj, ka iebildīs, ja būs, pēc viņa teiktā, kārtējie ierobežojumi normatīvajos aktos, kas ietekmēs ciršanu.
Ķuze gan iebilst. Viņš kā piemēru min Igauniju, kur klusuma periods valsts mežos ir ieviests. Ornitologs līdz galam nepieņem argumentus par to, ka cilvēkiem ir nepieciešams darbs, mežizstrādē strādājošajiem jāatmaksā kredīti par ņemto tehniku un rūpnīcām arī vajadzīgs darbs, ko nodrošina mežizstrāde. Tomēr Igaunijā sākotnēji bija ieviest pārejas periods. "Mēs redzam, ka šis pārejas periods varētu būt saprātīgs, lai cilvēki, kas uzņēmušies kaut kādas saistības, varētu ar tām tikt galā," saka Ķuze.
Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" ornitologs Viesturs Ķerus sacīja, ka "šis nav pirmais solis uz pilnīgu mežizstrādes aizliegumu Latvijā". Tomēr tieši pavasarī ir lielākais ligzdošanas laiks gadā. Viņš pauda, ka argumenti par nodarbinātību – proti, ka cilvēki var zaudēt darbu šo triju mēnešu laikā – ir dīvaini, jo Latvijā mežizstrādē nodarbinātība daudzu gadu laikā ir sarukusi par 30 000. Turklāt tas ir noticis nevis dabas aizstāvju, bet gan citu apsvērumu dēļ.
Tomēr Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss pret ornitologu argumentiem bija ļoti kritisks. Viņš pauda, ka Latvija nav tik bagāta, lai atļautos daļēji slēgt vienu no Latvijas pelnošajām nozarēm. Turklāt nav iespējams pasargāt visus dzīvniekos visos apstākļos. "Kādā brīdī iejūtība [pret dzīvniekiem] pāriet pāri robežām (..) Katrai apdraudētajai sugai ir savi risinājumi (..) Protams, ja būtu runa par pēdējo melno stārķi vai jūras ērgli, tad būtu jācīnās. Par ne par vienu – bet par pēdējiem 100 [stārķiem vai ērgļiem]," sacīja Klauss. Ja gribētu pasargāt visus dzīvniekus, tad vajadzētu aizslēgt visus ceļus, jo uz tiem saulītē vardes lec sildīties.
