ES viens iedzīvotājs gadā rada vidēji līdz 500 kilogramiem sadzīves atkritumu. Latvija ar tagadējo tempu šo līmeni sasniegs desmit gadu laikā. Tā lēš uzņēmumā "Getliņi Eko", kuru poligonā nonāk 400 000 tonnu sadzīves atkritumu. Tā ir apmēram puse no visiem sadzīves atkritumiem Latvijā.
Rīgas ielās uzrunāto cilvēku viedoklis par atkritumu daudzuma pieaugumu:
"Protams, šķirojam. Pirmkārt, rūpēties par dabu, lai ir kaut kāda ilgtspēja un lai nav arvien vairāk jātērē plastmasas pudeles un maisiņi, bet lai tie atkritumi tomēr tiek vēlreiz ielaisti apritē."
"Sadzīves atkritumu daudzums pieaug, jo cilvēki ir nekārtīgi. Turklāt tagad notiek paaudžu maiņa – mode mainās, un cilvēkos parādās tāds nihilisms: "Man neko vakardienas nevajag, es labāk nopirkšu kaut ko jaunu.""
"[Šķiroto atkritumu konteineri] aizņem vairāk vietas. Tā daudzi vienā konteinerā visu samet, bet mēs cenšamies [šķirot]."
"Man pie mājas nemaz nav tādu konteineru. Šķiroju tikai to taru, ko var nodot."
Oktobrī uzņēmums "Getliņi Eko" pētījumā noskaidroja, ka vairāk nekā 80% uzrunāto Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju samazināt nešķiroto atkritumu daudzumu motivētu praktiski padomi un informācija par ieguvumiem. Pētījumā arī noskaidrojās, ka teju divas trešdaļas galvaspilsētas un tās apkārtnes iedzīvotāju ikdienā nepievērš uzmanību atkritumu apjoma samazināšanai, jo neredz motivāciju, negrib mainīt paradumus vai uzskata to par apgrūtinošu.
"Getliņi Eko" vadītājs Imants Stirāns norādīja: "Jo pārtikušāka sabiedrība, jo vairāk atkritumu. Otra lieta – ir cilvēki, kas nav gatavi iespringt un mēģināt kaut kādā veidā balansēt starp cilvēku ērtību un pasākumiem, kas domāti vides saglabāšanai. Cilvēku izglītošana, domāšana, ieradumu maiņa nav realizējami šodien līdz pusdienlaikam, paiet gadi.
Problēma nav konteineros. Tā ir cilvēku galvās. Ir jāmēģina cilvēkam iestāstīt, ka lieku ģenerēt, mest ārā vai lietot nepietiekami ilgu laiku nav labi."
Lai samazinātu sadzīves atkritumu daudzumu, otrdien uzņēmums sācis kampaņu, kas ilgs divus mēnešus.
Uzņemuma "Getliņi Eko" Vides un attīstības pārvaldes vadītāja Līga Šmite stāstīja: "Mums šķiet, ka [kampaņas] aizsākšanas brīdis ir ļoti pareizs, ņemot vērā, ka tagad ir gan "Melnā piektdiena", kas arī Latvijā ir populāra, gan arī tuvojošies Ziemassvētki, kad cilvēkiem ir sācies drudzis. Cilvēki plāno pārmērīgu pirkšanu, varbūt ne vienmēr pārdomātu pirkšanu. Attiecīgi mēs mēģināsim ar praktiskiem padomiem aizstāt, kā to varētu darīt savādāk, lai atkritumu daudzums mazinātos."
Savukārt vides aktīvistu biedrībā "Zero Waste Latvija" uzskata, ka problēma Latvijā jārisina citādāk. Viņi norādīja, ka valstij ir jāsamazina tarifs par bioloģisko atkritumu konteineriem. Iemesls – bioloģiskie atkritumi veido līdz 40% no visiem atkritumiem, atzīmēja organizācijas pārstāve Maija Krastiņa.
"Sistēma cilvēkam tiešām nav ērta. Šķirošanas konteineri ir ļoti grūti pieejami, cilvēki nerod finansiālu motivāciju, jo ļoti bieži, īpaši mikrorajonos, nekādā veidā nevar ietekmēt radīto atkritumu apjomu. Tur ir vesela kaudze loģistisku problēmu, kas cilvēku diemžēl nemotivē, un viņš neredz tam jēgu. Sistēma ir tādā veidā greiza, ka mums ir jālūdz, lai šo konteineru uzstādītu. Ja pat konteiners ir obligāts kā, piemēram, Rīgā, ja mēs katrs neveicam šo soli, pie kā vērsties, tad šī konteinera nav. Ir jābūt standarta risinājumam – mēs zinām, ka mājā ir 60 dzīvokļi, [tāpēc] ir jābūt tādam un tādam konteineram. Cilvēki vienkārši nezina, pie kā vērsties, viņi nezina, ka viņiem pašiem konteineri ir jāpasūta," sacīja Krastiņa.
Jāatgādina, ka Latvija līdzīgi citām ES valstīm 2035. gadā poligonos varēs noglabāt tikai 10% no visiem atkritumiem.
