ĪSUMĀ:
- Pēc Čakšas prasības rezonansi izraisījušie materiāli par dzimumaudzināšanu izņemti no skolu materiālu e-vides.
- Materiālos apskatīti jautājumi par seksualitāti – kas ir dzimums, kas ir dzimte, kas seksuālā orientācija, kas ir transpersonas.
- Čakša ierosinājusi disciplinārlietu par to, kādā veidā šis materiāls nonācis līdz pedagogiem.
- Taču viņa uzsver – runāt par šiem tematiem gan ir ļoti svarīgi.
- Tagad vairākas profesionālās un vecāku organizācijas aicinātas sniegt savu atzinumu par materiālu saturu.
- Bērnu un pusaudžu psiholoģe: Materiāls ir labs, nekā bērnu traumējošu nevaru saskatīt.
Mācību materiālā apskatīti jautājumi par seksualitāti – kas tā ir, kas ir dzimums, kas ir dzimte, kas ir seksuālā orientācija, kas ir transsieviete vai transvīrietis.
Tieši materiāls, kur tiek skaidrots orientācijas jautājums, izsaucis visplašākās diskusijas. Sagatavotos video materiālus un piedāvātos aprakstus var izmantot atbilstoši skolēnu interesēm, neatkarīgi no vecumposma vai mācību priekšmetu satura – rakstīts šo materiālu ievadā.
Taču, ņemot vērā radušos situāciju un vecāku satraukumu, šis metodiskais materiāls pašlaik no mācību plānošanas elektroniskās vides ir izņemts, informēja Valsts izglītības satura centrā. Tur arī uzsver, lai arī sākotnēji tur metodiskais materiāls ievietots ar domu to pielietot no 4. līdz 12. klasēm, – gluži 4. klasēs to nebija plānots izmantot pilnā apmērā. Un vispār neviens pedagogs neesot spiests tos obligāti izmantot.
Izņemt materiālus no e-vides esot lūgusi atbildīgā ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība").
"Ja mēs runājam par atbildību, kur šobrīd ir šāda materiālu izvietošana, tas ir Valsts izglītības satura centrs. Un, protams, ka viņam ir vadītāja. Un manā skatījumā šajā materiālā ir pārāk tendenciozas lietas, un mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem, ņemot vērā, ka veselības mācība kā tāda mums ir ļoti svarīga," pauda Čakša.
Čakša norādīja – esot ierosinājusi disciplinārlietu par to, kādā veidā šis materiāls nonācis līdz pedagogiem. Bet runāt par šīm tēmām gan esot ļoti svarīgi.
"Saturs kopumā ir nepieciešams. Ir svarīgi, kādās vecuma grupās un ko mēs dodam. Saturam ir jābūt tādam, lai tas dod informāciju – mēs dzīvojam ļoti dažādā pasaulē. Ir svarīgi, kā šī informācija ir iedota. Vai ir iemācīts analizēt faktus. Un lai tā nav tendencioza," uzskata Čakša.
Tagad vairākas profesionālās organizācijas un vecāku organizāciju pārstāvji aicināti sniegt savu atzinumu par šo materiālu saturu.
Sniegt savu vērtējumu par šiem materiāliem kameras priekšā trešdien atteicās vairāki psihiatri, arī Veselības ministrijas galvenais speciālists bērnu psihiatrijā, Latvijas Bērnu psihiatru asociācijas vadītāja un daudzi citi. Bet Psihiatru asociācijas prezidents Māris Taube atbildēja, ka materiālus vēl vērtēs asociācijas valdē.
Sarunai piekrita bērnu un pusaudžu psiholoģe, terapeite Gunita Kleinberga. Viņasprāt, pie materiāla vēl ir jāpiestrādā, bet tas varētu būt ļoti labs materiāls, pedagogam izvērtējot, kurā vecuma grupā ko stāstīt.
"Man liekas, ka šis materiāls ir labs. Lasot es nevienu tādu bērnu traumējošu vai pāri nodarošu lietu nevaru saskatīt.
Šajā gadījumā tas jau nav nekas tāds, kas nepastāv. No desmit gadiem principā ir agrīnais pusaudžu vecumposms. Un pusaudžu vecuma viens no uzdevumiem arī ir identitātes veidošanās. Un otrs uzdevums ir ciešu attiecību veidošana," sacīja Kleinberga.
Atzinums jāsniedz organizācijai "Mammām un tētiem". Tās vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa sacīja, vecāku satraukums ir manāms un pamatots. No otras puses, par šiem jautājumiem ir jārunā.
"Mūsu izglītībā pārāk maz tiek stāstīts bērniem par veselību vispār. Par bērna ķermeni, attīstību, dzimuma nobriešanu. Par patiesībā elementārām lietām, kas skar veselību. Šie jautājumi interesē, tāpat kā daudzi citi. Un tas ir jāsaprot, ja mēs bērniem nesniedzam atbildes tad, kad viņi to jautā, un sakām – lai nerunā muļķības – tad bērns atbildes atradīs. Jautājums, kur viņš tās atradīs?" sacīja organizācijas vadītāja.
KONTEKSTS:
Milzu rezonansi raisījušie dzimumaudzināšanas materiāli skolām, kuros ir runa par psiholoģiskā un fiziskā dzimuma varbūtējām atšķirībām un transseksuālismu, vairs nav publiski pieejami. Pēc sabiedrības vētrainās reakcijas tie nodoti izvērtēšanai dažādās sabiedriskajās organizācijās, lai tās lemtu, vai un kā tie papildināmi vai labojami.
Bet ekspertu vidū valda samērā liela vienprātība, ka ar bērniem vispār nerunāt par dzimumidentitātes jautājumiem arī nebūtu pareizais ceļš. Atšķiras viedokļi par to, kādā formā par to jāizglīto.
