Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Viktors Valainis Latvijas Radio pauda, ka premjera lēmums demisionēt un nepretendēt uz valdības vadītāja amatu bija likumsakarīgs solis, savukārt negaidīta bija tieši līdzšinējo koalīcijas partneru – "Apvienotā saraksta" un Nacionālās apvienības – rīcība, kas noveda pie valdības gāšanas.
Viņaprāt, valdība krita tikai tādēļ, ka koalīcijas partneri nepiekrita "sīkām amatu pārdalēm, nenozīmīgām, tā ir savdabīga turēšanās pie amatiem".
Kariņš pagājušajā nedēļā piedāvāja pašlaik vakanto ārlietu ministra amatu, kurš iepriekš bija "Jaunās Vienotības" pārziņā, uzticēt Nacionālās apvienības pārstāvim, bet Nacionālās apvienības pārziņā esošo Ekonomikas ministriju – "Apvienotā saraksta" pārstāvim, savukārt "Apvienotā saraksta" vadīto Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) savā pārziņā pārņemtu "Jaunā Vienotība". Tāpat viņš rosināja parakstīt memorandu par pieciem līdz gada beigām paveicamajiem darbiem. Tā kā koalīcijas partneri tam nepiekrita, viņš paziņoja, ka veidos jaunu valdību, bet vēlāk nolēma demisionēt un aicināja "Jauno Vienotību" virzīt citu premjera amata kandidātu.
Valainis vērtēja, ka NA un AS pozīcija ir dīvaina, bet valdības krišana ir "likumsakarīgs rezultāts, ja viņi paši nav gatavi mainīties".
Valainis arī pauda, ka ZZS gatava iesaistīties valdībā, jau divus mēnešus notika konsultācijas ar "Jauno Vienotību" par darāmajiem darbiem, kas būtu jāpaveic izglītības un veselības jomā, kapitālsabiedrību pārvaldībā un arī citos jautājumos, ko piedāvāja ZZS.
Pēc šīm konsultācijām "mēs zinām, ka mums ir līdzīga izpratne ar "Jauno Vienotību" un "Progresīvajiem", ticu, ka varam atrast kopsaucēju un aicināt citus apvienoties ap šīm idejām", pauda Valainis.
Tas būtu pamats rīcībspējīgai valdībai, viņš piebilda, norādot, ka labprāt gribētu, lai topošajai koalīcijai pievienotos arī līdzšinējie partneri NA un AS, "lai saņemas, nebaidās no darba un nāk, un pievienojas, ticu, ka var iedot savu pievienoto vērtību, vajadzētu mazināt priekšvēlēšanu retoriku un kādu laiku pastrādāt".
Valainis arī uzsvēra, ka šajā situācija viennozīmīgi "Jaunajai Vienotībai" ir jāvirza savs premjera amata kandidāts, un ZZS to vērtēs.
Arī "Progresīvo" līderis Kaspars Briškens Latvijas Radio pauda, ka tagad beidzot ir iespēja izveidot saliedētu koalīciju, kurai priekšā ir daudz atbildīgu uzdevumu, arī nākamā gada budžeta veidošana.
"Progresīvie" sagaida no "Jaunās Vienotības" iniciatīvas uzņemšanos un kandidātu identificēšanu un ir gatavi piedalīties koalīcijas sarunās. Arī viņš atgādināja, ka vasarā notikušas sarunas ar "Jauno Vienotību" par valsts attīstības jautājumiem, tāpēc
tagad potenciālās sarunas "var noritēt ātri un izlēmīgi, pēc lēnā procesa, kas valdīja pēdējos nedēļās".
Briškens arī atzina, ka no politiskās stabilitātes viedokļa būtu labi, ka vismaz viens no esošajiem koalīcijas partneriem – NA vai AS – būtu gatavi iesaistīties nākamajā valdībā bez ultimātiem, intrigām un apvainojumiem.
"Esam šo brīdi sagaidījuši un esam gatavi iesaistīties sarunās, tiklīdz tās sāksies. Mēs kā "Progresīvie" esam gatavi jebkurā brīdī būt pie galda," pauda arī "Progresīvo" pārstāvis, Saeimas deputāts Andris Šuvajevs.
KONTEKSTS:
Balsu sadalījums 14. Saeimā (situācija 2023. gada augustā):
- “Jaunā Vienotība” – 26
- ZZS – 16
- “Apvienotais saraksts” – 15
- Nacionālā apvienība – 13
- “Progresīvie” – 10
- “Stabilitātei!” – 10
- “Latvija pirmajā vietā” – 8
- Pie frakcijām nepiederoši deputāti – 2
Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") pēc neveiksmīgiem mēģinājumiem panākt koalīcijas paplašināšanu, iekļaujot tajā arī opozīcijā esošos Zaļo un Zemnieku savienību un "Progresīvos", un arī nepanākot pašreizējo koalīcijas partneru – Nacionālās apvienības un "Apvienotā saraksta" – piekrišanu vienoties par vairākiem līdz gada beigām izdarāmiem darbiem, sākotnēji paziņoja, ka sāks sarunas par jaunas valdības veidošanu, bet nedemisionēs, bet pēc dažām dienām tomēr nolēma demisionēt un aicināt "Jauno Vienotību" izvirzīt citu premjera amata kandidātu.
Kariņš savu otro valdību izveidoja divarpus mēnešus pēc 14. Saeimas vēlēšanām. Taču valdība sāka šūpoties pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās koalīcijas partijas nespēja vienoties par atbalstu vienam kandidātam. Tādēļ valdību veidojošās partijas "Jaunās Vienotības" kandidātu Edgaru Rinkēviču par prezidentu ievēlēja ar opozicionāru — ZZS un "Progresīvo" — balsīm.
