ĪSUMĀ:
- Trīs gadu laikā plānots veidot vienoto pakalpojumu centru.
- Valsts pārvaldes atbalsta funkciju reforma skars 175 valsts pārvaldes iestādes.
- Atbalsta funkcijas veiks vienotais pakalpojumu centrs.
- Tas atslogos ierēdņus no administratīviem darbiem, būs vairāk digitalizētu pakalpojumu.
- Centrā strādās 25 cilvēki.
- Kopumā reformai – VPC izveidei un sistēmas uzturēšanai – nepieciešami 29,95 miljoni eiro.
- Ierēdņus nav plānots atlaist, viņiem būs vairāk laika tiešajiem darba pienākumiem.
- Daļa ierēdņu pārkvalificēsies vai pensionēsies.
- Trīs gadu laikā VPC varētu apkalpot 80% valsts pārvaldē strādājošo.
- Līdz 2040. gadam cer ietaupīt gandrīz 44 miljonus eiro.
Reforma jāveic trīs gadu laikā
Vienoto pakalpojumu centru (VPC) plānots izveidot līdz 2026. gadam. Tā uzdevums būs centralizēt atbalsta funkcijas finanšu grāmatvedībā, budžeta plānošanā un finanšu vadībā, kā arī mācību un cilvēkresursu attīstības procesu organizācijā, lai ierēdņi varētu veikt tiešos darba pienākumus.
Tāpat tiks sakārtoti un noteikti datu klasifikatori, lai tos būtu vieglāk analizēt un salīdzināt starp iestādēm, LSM.lv skaidroja Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta Valsts pārvaldes attīstības nodaļas konsultants Kaspars Ņesterovs.
Sākumā vienoto pakalpojumu centru pārraudzīs Valsts kanceleja un Valsts kase, bet netiek izslēgts, ka centru varētu attīstīt kā atsevišķu iestādi, ja centra funkcijas tiktu paplašinātas un nākotnē centralizēti tiktu nodrošināti vēl citi pakalpojumi.
VPC izveidei un sistēmas uzturēšanai nepieciešami 29,95 miljoni eiro no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda un valsts budžeta līdzekļiem.
Reformas īstenošanai plānots pieņemt darbā 25 cilvēkus – 12 darbinieki Valsts kancelejā administrēs informācijas sistēmas un palīdzēs tās lietotājiem, bet 13 cilvēki Valsts kasē pārvaldīs klientus un administrēs sistēmas.
Kopumā šo amatu izveidei nepieciešami 1 044 169 eiro no valsts budžeta.
"Šīs ir jaunas amata vietas, bet jāņem vērā, ka tiek samazināts slodžu skaits un kopējais valsts pārvaldē nodarbināto skaits samazinās. Šīs amata vietas domātas, lai nodrošinātu VPC funkciju un uzturētu sistēmu," skaidroja Ņesterovs.
Mazāk papīru, vairāk e-pakalpojumu
Šobrīd valsts pārvaldes iestādes lielākoties pašas nodrošina savas atbalsta funkcijas, bet to dara atšķirīgi un izmanto dažādas informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmas un programmatūru, kā arī algo personālu, problēmu skaidroja Ņesterovs.
Valsts kancelejas uzdevums būs ieviest cilvēkresursu vadības sistēmu, lai atvieglotu cilvēku pieņemšanu darbā, viņu adaptāciju, kā arī atalgojuma, prēmiju, atvaļinājumu pārvaldību.
"Šobrīd lielākā daļa procesu tiek organizēti manuāli, patērējot ļoti daudz resursu, ir papīra aprite.
Darbinieki šādā sistēmā varētu paši pieprasīt nepieciešamo atvaļinājumu, veikt izmaiņas, piemēram, dzīvesvietas adresē, pārraudzīt sev interesējošos jautājumus,"
reformu ieskicēja Valsts kancelejas pārstāvis.
Savukārt Valsts kase visām valsts pārvaldes iestādēm nodrošinās attīstītu finanšu grāmatvedības uzskaites pakalpojumu – būs vieglāk kārtot grāmatvedību, plānot valsts budžetu un sagatavot finanšu datus.
"Tādējādi tiktu izlīdzināta digitālā plaisa, kas bieži vien pastāv starp dažādām iestādēm valsts pārvaldē.
Vieni ir vairāk digitalizēti, bet mazākas iestādes nevar pašas individuāli ieviest šādus risinājumus," norādīja Ņesterovs. Tas palīdzētu grāmatvedības procesus padarīt digitālus un ieviest e-rēķinu apriti.
Ņesterovs arī atzīmēja, ka šī reforma varētu pozitīvi ietekmēt valsts pārvaldes sadarbību ar iedzīvotājiem un uzņēmējiem, veicinot digitālu dokumentu apriti un nodrošinot pakalpojumus attālināti.
Reformas īstenošanā paredzēts iesaistīt arī Valsts administrācijas skolu. Tā ieviesīs vienotu risinājumu mācību un attīstības procesu nodrošināšanai.
"Šādas sistēmas pasaulē ir gana gudras un var palīdzēt ar karjeras ceļu plānošanu, piedāvājot pilnveides kursus un ļaujot darbiniekam vairāk būt iesaistītam savas karjeras veidošanā," paskaidroja Valsts kancelejas pārstāvis.
Reformas izmaksas – teju 30 miljoni eiro
Valsts kanceleja prognozē, ka līdz 2026. gada beigām VPC varētu apkalpot 80% valsts pārvaldē strādājošo.
VPC izveidei un sistēmu uzturēšanai plānots tērēt 29,95 miljonus eiro, no tiem 16,8 miljonus eiro finansēs no ES Atveseļošanas fonda, bet 13,15 miljonus eiro – no valsts budžeta.
Finansējuma sadalījums:
- Centralizētas platformas izveide: finanšu grāmatvedības uzskaites risinājumu centralizācija un izstrādne, budžeta plānošanas un finanšu gadības risinājuma ieviešana, infrastruktūras noma, risinājumu licencēšana un pakalpojuma procesu digitalizācija – 10,6 miljoni eiro (no Atveseļošanas fonda),
- Projektu vadība –2,5 miljoni eiro,
- Projekta ieviešanas komandas darba vietu nodrošinājums – nepilni 200 000 eiro,
- Cilvēkresursu, vadības, mācību un attīstības risinājumu ieviešana, licencēšana, infrastruktūras noma, projektu vadība – 3 360 000 eiro no Atveseļošanas fonda, bet 569 086 eiro – no valsts budžeta.
Plānotais ietaupījums – nepilni 44 miljoni eiro
Izveidojot VPC, līdz 2040. gadam finanšu grāmatvedībā paredzēts ietaupīt līdz 41 miljonam eiro, savukārt cilvēkresursu vadībā – 2,8 miljonus eiro, prognozējis konsultāciju uzņēmums SIA "PricewaterhouseCoopers".
"Ietaupījums rēķināts no slodzēm – ja šobrīd kāda procesa nodrošināšanai nepieciešamas 10 slodzes, tad, optimizējot un daļu procesu automatizējot, nākotnē tam varētu būt nepieciešamas piecas slodzes," skaidroja Ņesterovs.
Tādējādi darbinieki varēs veikt citus pienākumus un pārkvalificēties.
Tāpat iestādēm vairs nebūs nepieciešams iegādāties vienu un to pašu pakalpojumu, piemēram, individuāli ieviešot jaunu sistēmu.
Samazināsies arī izmaksas par cilvēkresursu vadības un mācību un attīstības procesu sistēmām. Valsts kancelejā skaidroja, ka, piesaistot šādām sistēmām daudz darbinieku, maksa par tām ir zemāka.
Savukārt līdz 2031. gadam plānots ietaupīt aptuveni 186 slodzes finanšu grāmatvedībā, 154 slodzes personāla lietvedības un finanšu vadībā, kas veido 20% no esošajām slodzēm.
Cilvēkresursu vadības un mācību un attīstības procesos tiktu ietaupītas apmēram 70 slodzes – tas veido aptuveni 52% no esošajām slodzēm.
"Ietaupītās slodzes varētu palikt resoros.
Darbinieku ietaupīto laiku varētu novirzīt iestāžu pamatfunkciju nodrošināšanai, stratēģiskajai vadībai un plānošanai. Tas ļaus iestādēm vairāk fokusēties uz tiešo darba pienākumu veikšanu un problēmu risināšanu, nevis manuālām atbalsta funkciju darbībām, kurām ir liels automatizācijas potenciāls," skaidroja Ņesterovs.
Sabiedrība noveco, funkcijas jāturpina
Valsts kancelejā norādīja, ka visaugstākais potenciāls slodžu ietaupīšanā un optimizācijā ir finanšu grāmatvedībā, jo šobrīd daļa darbinieku ir pirmspensijas vecumā vai pārsniedz to. Šobrīd 37% no grāmatvedībā nodarbinātajiem ir vecuma grupā no 55 līdz 64 gadiem, vēl 7% ir vecumā virs 64 gadiem.
Sabiedrības novecošanās ir izaicinājums lielai daļai darba devēju. Procesu optimizācija un automatizācija ir svarīgs attīstības virziens, lai cilvēki savas prasmes un zināšanas varētu izmantot pēc iespējas efektīvi, norādīja Valsts kancelejā.
Ja iestādē ir citas funkcijas finanšu plānošanā un grāmatvedībā, daļa šo cilvēku varētu pārkvalificēties un palikt iestādē strādāt augstākā kvalifikācijā,
norādīja Valsts kanceleja.
"Reforma ir iespēja pārskatīt, kā mēs strādājam valsts pārvaldē, ieviest modernas tehnoloģijas, kas veicina mūsu darba efektivitāti un ļauj celt arī pašu darbinieku kompetenci, nākotnē veicot augstas kvalifikācijas darbu," skaidroja Ņesterovs.
Reforma ietekmēs gandrīz visus
Plānots, ka reforma attieksies uz 175 valsts pārvaldes iestādēm, tostarp visām 14 ministrijām un 114 ministriju padotības iestādēm, Valsts kanceleju un tās pārraudzībā esošo Valsts administrācijas skolu, kā arī Finanšu izlūkošanas dienestu, Sabiedrības integrācijas fondu, Satversmes aizsardzības biroju un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju.
Tāpat VPC pēc pašu iniciatīvas varēs pievienoties arī neatkarīgās iestādes, vienojoties ar Valsts kanceleju un Valsts kasi par nepieciešamo pakalpojumu nodrošināšanu: Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, Prokuratūra, Valsts kontrole, Saeima, Centrālā vēlēšanu komisija, Augstākā tiesa, Satversmes tiesa, Apgabaltiesa un rajonu tiesas, Tiesībsarga birojs, Valsts prezidenta kanceleja un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.
