Runājot par NATO samita Viļņā rezultātiem, Mūrniece atzina, ka Latvija un austrumu flanga dalībvalstis var būt ļoti apmierinātas, kā tiek īstenoti iepriekšējā — Madrides — samita lēmumi attiecībā uz austrumu flanga stiprināšanu.
"Viļņas samits atspoguļoja dalībvalstu apņemšanos iet šajā virzienā – ne tikai domāšanas maiņu, bet esam nonākuši jau līdz konkrētai rīcībai," norādīja Mūrniece.
Ar to jāsaprot gan kanādiešu apņemšanās ieguldīt 2,6 miljardus Kanādas dolāru Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanā, gan būtiska Kanādas bruņoto spēku klātbūtnes pastiprināšana līdz 2200 karavīriem tuvāko gadu laikā.
"Tas notiks pakāpeniski, un pirmos rezultātus kanādieši sola šogad – jau šoruden tiek atvesti 15 "Leopard" tanki, tam līdzi nāk papildu karavīri un cits aprīkojums," paskaidroja Mūrniece.
"Ir iezīmēta precīza ceļa karte NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas veidošanai par brigādi."
Arī Itālija solija palielināt savu kontingentu šajā kaujas grupā, akcentēja Mūrniece. "Tas nozīmē, ka esam ceļā uz brigādes veidošanu, un tas ir ārkārtīgi būtiski," viņa piebilda.
Tāpat pozitīvi vērtējams tas, ka tiek stiprināta Baltijas gaisa telpa. "Vienkāršāk sakot – debesis virs Latvijas kļūst drošākas, būs papildu mācības, būs papildu klātbūtne no citām NATO dalībvalstīm," sacīja Mūrniece.
"Latvija kļūs un jau ir kļuvusi vēl drošāka, nekā tā bija vēl pirms gada, Madridē, kad dalībvalstis atklāti pateica, ka Krievija ir drauds un ar šo draudu ir jārēķinās ilgtermiņā," atzina aizsardzības ministre.
KONTEKSTS:
NATO dalībvalstu līderi šonedēļ samitā Viļņā vienojās, ka nepieciešams pastiprināt NATO austrumu flanga aizsardzību, tādēļ tiks veikti pasākumi arī Baltijas valstu drošības stiprināšanai.
Pagājušā gada NATO samitā Madridē Latvijas un Kanādas aizsardzības ministri parakstīja kopīgu deklarāciju par Kanādas vadītās NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupu palielināšanu no bataljona līdz brigādes līmenim.
Kanāda vada NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupu, kas izvietota Latvijā kopš 2017. gada. Šobrīd to veido vairāk nekā 1700 karavīru no Albānijas, Čehijas, Itālijas, Polijas, Kanādas, Melnkalnes, Slovākijas, Slovēnijas, Spānijas, Islandes un Ziemeļmaķedonijas, kas rotācijas kārtībā pilda dienesta pienākumus Latvijā. Latvijā izvietotā kaujas grupa ir kļuvusi par vismultinacionālāko NATO militāro vienību.
Kanāda ir tuva Latvijas sabiedrotā, un tai ir izveidojušās ciešas attiecības ar Latviju. Kanāda bija starp pirmajām NATO valstīm, kas ratificēja Latvijas iestāšanās līgumu aliansē 2004. gadā.
