No kopējām sarunām starp "Jaunās Vienotības", Nacionālās apvienības, "Apvienotā saraksta", Zaļo un Zemnieku savienības un partijas "Progresīvie" pārstāvjiem varētu izrietēt arī iespējamās pārmaiņas valdības sastāvā un sasniedzamajos uzdevumos. Premjers atturējās minēt, cik ilgi varētu notikt šīs sarunas, taču pieļāva, ka vismaz līdz nākamās nedēļas beigām jeb vasaras saulgriežiem.
Premjers trešdien, 14. jūnijā, vēl tikās ar Nacionālās apvienības pārstāvjiem, kas, tāpat kā otrdien "Apvienotais saraksts", palika pie sava – nav iemesla pārveidot valdības aprises un darbs jāturpina koalīcijai pašreizējā sastāvā.
Turklāt spēju sadarboties un vienoties par darba kārtību koalīcija un valdība pēdējo nedēļu laikā apliecinājušas sevišķi produktīvi, izteicās viens no Nacionālās apvienības līderiem Jānis Dombrava. Viņaprāt, Kariņa nosauktās prioritātes ir politisko debašu jautājums un tas ir iespējams. Taču pašlaik iestiepjas nenoteiktība par valdības turpmāko darbu un nav skaidrs, kādas izmaiņas koalīcijā varētu realizēt.
"Situācijā, kad ir drošs vairākums Saeimā, kas gatavs atbalstīt līdzšinējo valdību, kā varētu tikt panāktas šīs pārmaiņas, ja pārējie koalīcijas partneri nepiekrīt un uzskata, ka šobrīd ir funkcionēt spējīga valdība? Kā tas tehniski varētu notikt? Premjers pats transformē savu valdību? Tie ir tādi reti precedenti. Nav nekādu indikāciju, ka varētu būt kaut kādi neuzticības balsojumi pret valdību kopumā vai Kariņu. Mēs tieši pretēji sakām, ka esam gatavi kopējai sadarbībai.
Jo lielāks tirgus pie galda, jo daudzi jautājumi lēnāk virzās uz priekšu," sacīja Dombrava.
Premjers gan bija pretējās domās – nelielā trīs politisko spēku koalīcijā uzdevumu virzība draud iestigt diskusijās par sīkām detaļām. Tā solīto izrāvienu neizdošoties realizēt.
Valdības vadītājs pauda cerību, ka piecu partiju sarunās varēs vienoties par kopīgi paveicamajiem darbiem. Valsts drošības jautājumos pretrunu neesot, taču Kariņš minēja dažus piemērus, kuri koalīcijā nevirzās uz priekšu. Tādi ir gan darbaspēka pieaicināšana no ārvalstīm jomās, kur darbaroku jau ilgstoši trūkst, kopdzīves regulējums, kura izstrādi Saeimai jau pirms diviem gadiem uzdeva Satversmes tiesa, kā arī lielo valsts kapitālsabiedrību kotēšana fondu biržā.
"Es esmu pārliecināts, ka, saliekot kopā vairāk galvu, kas arī nozīmētu vairāk balsu Saeimā, mums būtu iespēja šīs lietas reāli atrisināt un atbildēt mūsu vēlētājiem un sabiedrībai kopumā, kāpēc mēs vispār esam valdībā.
No šīm sarunām izrietēs tas, vai un kādas pārmaiņas būtu valdības sastāvā, valdības mērķu sarakstā un tā tālāk.
Esmu runājis individuāli ar politiskajiem spēkiem, tagad aicināšu visus kopā un ceru, ka visi atsauksies, lai pie kopīgā galda var sākt runāt viens ar otru. Tas ir sākums, atverot lielāku dinamismu mūsu valsts attīstībā," pārliecību pauda Kariņš.
Līdz ar to premjers nav gatavs atsaukties "Apvienotā saraksta" idejai par esošo trīs koalīcijas partneru semināru, lai detalizētāk izrunātu valdības uzdevumus. Šajās sarunās viņš sagaida arī Zaļo un Zemnieku savienību un "Progresīvos".
Konkrētus termiņus šādu sarunu ilgumam premjers atturējās minēt, taču pieļāva, ka vismaz līdz nākamās nedēļas beigām – vasaras saulgriežiem. Lai arī šo piecu politisko spēku kompānijā ir arī kardināli atšķirīgas nostājas, tajā skaitā premjera pieteiktajos uzdevumos, Kariņš aicināja partiju pārstāvjus nepieķerties amatiem jeb atbildības sfērām, kuru pārdale valdības izmaiņu gadījumā būtu neizbēgama.
KONTEKSTS:
31. maijā Saeima 3. vēlēšanu kārtā ar 52 balsīm par nākamo Valsts prezidentu ievēlēja ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuru amatam virzīja koalīcijas partija "Jaunā Vienotība". Viņš ievēlēts ar "Jaunās Vienotības" un divu opozīcijas partiju – Zaļo un Zemnieku savienības un "Progresīvo" – balsīm.
Šobrīd notiek sarunas par iespējamu koalīcijas paplašināšanu, kā to vēlas premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"), taču abi koalīcijas partneri – Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts" – to neatbalsta.
