ĪSUMĀ:
- Šonedēļ atkal dzēsts ugunsgrēks bijušajā Liepājas linoleja rūpnīcā.
- Teritorija ir pamesta, vairākas ēkas ir pussagruvušas, kompleksam – vairāki īpašnieki.
- VUGD iesaka īpašniekiem ēkas padarīt nepieejamas svešiniekiem.
- Aizdomas par ļaunprātīgu dedzināšanu; policija sāk izmeklēšanu.
- Liepājas arhitekts: Rūpnīca ir vērtība, industriālais mantojums.
- Pēdējo desmit gadu laikā šeit uguns plosījusies vismaz septiņas reizes.
Vēlā pirmdienas vakarā Jaunliepājā, netālu no pilsētas tirdzniecības kanāla un ostas teritorijas, gaisā cēlās melnu dūmu mutulis – kārtējo reizi ugunsnelaime bija skārusi vienu no pamestās rūpnīcas kompleksa ēkām, kurā 145 kvadrātmetru platībā dega autoriepas un sadzīves mantas. Divu stundu laikā no izsaukuma brīža ugunsgrēks bija likvidēts.
"Iespējami varētu būt vairāki iemesli, bet Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests aicinātu pamestu ēku īpašniekiem nodrošināt šo ēku slēgšanu vai logu un durvju aizdarīšanu tā, lai nepiederošas personas šeit nevarētu iekļūt un nevarētu izraisīt šo ēku ugunsgrēku," norādīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Kurzemes reģiona pārvaldes operatīvais dežurants Raivis Lukažs.
Nav izslēgts, ka ugunsgrēks izraisīts apzināti. Oficiāli to neviens neapstiprina, taču vietējā interneta portāla liepajniekiem.lv komentāros tādas aizdomas izskan.
Ēku apsaimniekošanu gan apgrūtina fakts, ka tās visas nepieder vienam saimniekam, bet gan šobrīd sadalītas vairākos mazākos īpašumos. Pirmdien degušās ēkas īpašnieku likumīgie pārstāvji SIA "Innovator" no jebkādiem komentāriem par notikušo atteicās, vien norādīja, ka šobrīd tiekot domāts par signalizācijas ierīkošanu.
Tikmēr Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Madara Šeršņova informēja, ka "uz aizdomu pamata par to, ka ir notikusi ļaunprātīga dedzināšana, Valsts policijā ir uzsākts kriminālprocess un tiek skaidroti ugunsgrēka izcelšanās iemesli".
XIX gadsimta nogalē celtais korķa, vēlāk linoleja rūpnīcas komplekss vērtīgs ar to, ka būvēts pēc pazīstamā arhitekta Paula Maksa Berči projekta, divas no būvēm – rūpnīcas pārvaldes un personāla dzīvojamā ēka – ir pat reģionālas nozīmes valsts aizsargājams kultūras piemineklis.
"Jā, protams, tā ir vērtība – kā vēstures liecība, kā sava laika industriālais mantojums un galu galā kā aizvien lietojamas ēkas," skaidroja Liepājas valstspilsētas arhitekts Uģis Kaugurs.
"Tādā izpratnē tā noteikti ir vērtība, jo, ja kāds vēlētos kaut ko darīt, ieguldīt zināmu apjomu naudas diezgan labā – perspektīvā ar attīstību uz ostmalu – novietnē, tad tā neapšaubāmi ir vērtība," klāstīja arhitekts.
Šogad šis ir jau trešais pamestajā rūpnīcā notikušais ugunsgrēks, bet pēdējo desmit gadu laikā šeit uguns plosījusies vismaz septiņas reizes. Lielākais no ugunsgrēkiem notika 2014. gada janvārī, kad 700 kvadrātmetru platībā dega rūpnīcas administratīvā ēka. Lai glābtu kultūrvēsturiski nozīmīgo pieminekli, pašvaldībai atliek vien cerēt uz īpašnieku godaprātu.
