Pin tīklus un lej sveces Ukrainai

Rēzekne ir viena no pilsētām Latgalē, kur pašlaik apmetušies uz dzīvi aptuveni 300 Ukrainas kara bēgļu. Vienā no darba dienas vakariem Rēzeknes nacionālo biedrību namā pulcējās ukraiņi, latvieši un latgalieši, lai tur gatavotu milzīgu maskēšanas tīklu, ko drīzumā plānots nogādāt uz Ukrainu.

"Maskēšanās tīklu gatavošanas darbnīca sadalīta divās daļās. Vienā istabiņā meitenes griež audumus, kuri ir ziedoti, jo jāsagatavo lentītes, lai varētu iepīt tās tīklā. Vienā istabiņā meitenes griež, bet citā telpā vīrieši pin tīklu," pastāstīja Daiga Stavska, kura dzimusi Latvijā, bet pēdējos 30 gadus dzīvojusi Ukrainā.

Tagad kopā ar vīru, bēgot no kara, dzīvo Latvijā, bet divi viņu dēli palikuši dzimtenē un dien Ukrainas armijā.

"Mūsu abi divi bērni bija karā. Tagad abi divi ir rehabilitācijā pēc ievainojuma.

Kā būs tālāk, pagaidām nezinām. Problēmas ar veselību gan vienam, gan otram. Mēs katru rītu gaidām ziņas no viņiem. Kad ziņu nav, uzreiz sāku uztraukties, bet mēs esam pieraduši sevi nomierināt un ticēt, ka viss būs kārtībā," sacīja Daiga.

"Es pati no Ludzas esmu atbraukusi. Šad tad atbraucu uz šīm darbnīcām," sacīja ludzāniete Ērika, griežot audumu strēmelēs, kas tiek izmantotas maskēšanas tīkla izgatavošanā.

Šādā veidā Ērika atbalsta ne tikai Ukrainu, bet arī Latviju: "Cik es varēju mājās nepieciešamā auduma atrast, tik atvedu. Pagājušo reizi atvedu vienu gabalu, tas viss tika izlietots. Tas bija astoņdesmitajos gados modernām biksēm pirkts brezenta audums. Atvedu, noziedoju. Tas ir mazākais, ko es varu izdarīt. Kaut ko noziedot, kaut ko savām rokām darināt. Tas ir mazākais, ko mēs varam darīt Ukrainai, cilvēkiem, Ukrainas armijai. Galu galā mūsu pašu nākotnei."

Parasti maskēšanas tiklu pīšanu notiek trešdienās, un pinēju skaits neapsīkst, katru reizi ir aptuveni 10 cilvēku. Uz Ukrainu ziemā tika vestas ierakumu sveces, bet vasarā – maskēšanas tīkli. Šogad tas ir otrais.

Kamēr Ukrainas kara bēgļi palīdz armijai, vāc ziedojumus, iekārto savu un savu bērnu dzīvi Latgalē, arī vietējie iedzīvotāji turpina sniegt palīdzību Ukrainai.

Rēzeknietis Eduards norādīja, ka agrāk tā bija humānā palīdzība civiliedzīvotājiem, bet tagad uz Ukrainu dodas kravas ar palīdzību tieši armijai. Viņš pats no Ukrainas Latvijā ieradies pirms septiņiem gadiem un, sākoties karam, uz Ukrainu ar savu transportu ir nogādājis ziedojumus un armijai nepieciešamās lietas jau vairākas reizes.

"Esmu šodien šeit, lai tur, Ukrainā, zinātu, ka mēs te gribam palīdzēt Ukrainas armijai. Lai tur zinātu, ka Latvijā ir daudz cilvēku – gan latviešu, gan ukraiņu, kuriem nav vienalga. Kara sākumā es biju satriekts, jo es līdz pat pēdējam brīdim ticēju, ka līdz karam nenonāks. Esmu priecīgs, ka es kaut nedaudz esmu palīdzējis," sacīja Eduards.

Darbu izdevies atrast vien daļai bēgļu

Kopumā Latvijā nonākuši ap 40 000 bēgļu no kara Ukrainā, iekārtojušies darbā 35% darbspējīgo ukraiņu jeb apmēram 9000 cilvēku, liecina Valsts ieņēmumu dienesta dati.

Daiga Stavska atzīmēja, ka pašlaik ir grūti pateikt, cik ukraiņu bēgļu dzīvo un strādā Rēzeknē, jo savu dzīvi katrs cenšas iekārtot pats. Daudzi pēc kāda laika aizbrauc tālāk uz Eiropu vai atgriežas Ukrainā. Pati viņa strādā Rēzeknē, un, pateicoties tam, ka pārvalda latviešu valodu un viņai ir arī pedagoģiskā izglītība, darbā iekārtojusies burtiski dažu nedēļu laikā.

"Pirms diviem gadiem mēs kopā ar vīru atgriezāmies no Ukrainas. Gandrīz no pirmās dienas, no 1. aprīļa, es jau sāku strādāt skolā – pasniedzu latviešu valodu ukraiņu bērniem. Tāpat kā pagājušo vasaru, arī šovasar vadīšu latviešu valodas kursus ukraiņiem," pastāstīja Daiga.

Divu gadu laikā lielākā daļa Daigai zināmo ukraiņu ir izgājuši vienu vai pat vairākus latviešu valodas apmācības kursus, daļa darbspējīgo ir atraduši darbu. "Strādā ļoti dažādās vietās: gan kafejnīcās, gan picērijās, gan šūšanas uzņēmumos, gan rūpnīcās, gaļas kombinātā. Vieniem vajag latviešu valodu. Bet meitenēm, kas strādā gaļas kombinātā cehā, viņām ne ļoti vajag latviešu valodu. Un viņām arī nav laika, kad mācīties, jo viņas strādā no astoņiem rītā līdz astoņiem vakarā un bērni vēl mājās," zināja stāstīt Daiga.

Protams, nebūt ne visiem ukraiņiem ir izdevies atrast darbu, tāpēc Rēzeknes pilsētas Sociālajā dienestā var saņemt viņiem paredzētos pabalstus.

Rēzeknes Sociālā dienesta vadītājs Gunārs Arbidāns pastāstīja, ka

no Rēzeknē uzņemtajiem 1200 bēgļiem 900 ir aizbraukuši prom no Latvijas, bet daļa palikušo saņem valsts pabalstus.

No visiem Rēzeknes Sociālajā dienestā reģistrētiem ukraiņiem strādā vien 100 cilvēku.

"No 2022. gada, kad sākās karš Ukrainā, Rēzeknes pilsētā sociālo palīdzību ir saņēmuši 663 Ukrainas iedzīvotāju. Šobrīd sociālo palīdzību saņem 330 personas, kas dzīvo Rēzeknē. Sākumā tika pieprasīts krīzes pabalsts un piešķirtais pabalsts uzņemošajām mājsaimniecībām. Uz doto brīdi ir deviņi pabalsti kā atbalsts ukraiņiem. Tie ir saistīti ar bērniem: atbalsts par aizbildņa pienākumu pildīšanu, pabalsts nepavadīta bērna uzturam un pabalsts apģērba un medicīniskā inventāra iegādei. Nākamais pieprasītākais pabalsts ir GMI pabalsts, un otrs pieprasītākais ir mājokļa pabalsts ar īres līgumu mājsaimniecībām no Ukrainas. Aprīlī šo pabalstu saņēma 120 mājsaimniecības. Tā sistēma atbalstam ir tāda pati kā mūsu iedzīvotājiem," sacīja Arbidāns.

Mācās iejusties jaunā dzīvē

Ukraiņu bērni Rēzeknē saņem sociālo palīdzību un iespēju gan mācīties, gan realizēt sevi citās jomās, atzīmēja skolotāja Daiga Stavska. Viņi vieglāk iekļaujas un pielāgojas jaunai dzīvei Latvijā. Savukārt lielākā daļa pieaugušo tomēr cer atgriezties uz Ukrainu.

"Mūsu skolā divi ukraiņu puikas dejo deju kolektīvā latviešu tautas dejas. Viena ukraiņu meitenīte spēlē kokli kolektīvā "Vīteri". Tie, kuri ir pieaugušāki, tie arī mēģina sevi realizēt – meitene no Ukrainas dzied korī "Ezerzeme". Pārējie izmanto savas spējas citos pasākumos, mēģina realizēt sevi arī šeit Latvijā. Ne jau visi atgriezīsies, ne jau visiem ir, kur atgriezties. Un ne visiem pieaugušajiem ir vēlēšanās iet un darboties. Viņiem vairāk dzīvo "darbs, mājas, darbs, mājas".

Viņiem nav tās sajūtas, ka viss kārtībā, jo tur, Ukrainā, daudziem ir palikuši vecāki, draugi, radi, paziņas,

un viņi ar tiem katru dienu sazinās, un no turienes nāk ne tās labākās ziņas. Tāpēc ne visiem ir izdevies pārvarēt tos pārdzīvojumus un iemācīties dzīvot šeit, nevis domās atgriezties un salīdzināt to, kā bija tur un kā ir šeit," skaidroja Daiga.

Atbalstot bērnus no Ukrainas šovasar, tāpat kā pērn, Valsts izglītības satura centrs ir piešķīris finansējumu Vasaras nometņu rīkošanai, kur kopā ar ukraiņiem uzturēsies arī vietējo skolu audzēkņi. Šādas nometnes ir atbalsts vecākiem un palīdzība ukraiņu bērniem vieglāk iekļauties latviešu sabiedrībā.

"Pašvaldībai tika piešķirti 9338 eiro. Tas ir paredzēts uz 43 ukraiņu bērniem. Pašlaik Rēzeknes četrās izglītības iestādes mācās 35 ukraiņu bērni un jaunieši vecumā no 1. līdz 12. klasei, un tieši šī vecuma bērniem ir paredzēts nometnes," pastāstīja Rēzeknes izglītības pārvaldes vadītāja vietniece Linda Gevaļa.

Pēdējā laikā ir krasi samazinājies Ukrainas kara bēgļu skaits, kuri nonākt Latvijā. Rēzeknē pagājušajā mēnesī krīzes pabalstu pēc ierašanās Latvijā ir lūguši vien trīs bēgļi.

Grebņevas robežkontroles punktā, kur kara sākumā dienā robežu šķērsoja līdz pat trim simtiem bēgļu, apsīkstot bēgļu plūsmai, pērn decembrī slēgts arī biedrības "Tavi draugi" pirmās palīdzības sniegšanas punkts.