ĪSUMĀ:
- LVĢMC izstrādājis metodi, kā attālināti novērot jūras krasta izmaiņas.
- Izmaiņas novērojamas visā piekrastē, intensīvāk krasta erozija notiek no Pāvilostas līdz Ventspilij.
- Līdz 2100. gadam jūra varētu paņemt 25–35 metrus Latvijas krasta.
- Tas var rezultēties ar spēcīgākām vētrām, draudiem piekrastes infrastruktūrai.
- Ģeologs: Nākotnē par ikdienu varētu kļūt krastu piebarošana.
- Krasta glābšanas risinājumi ir dārgi.
Latvijas jūras krasta līnija ir vairāk nekā 500 kilometru gara, bet kopš 2009. gada netiek veikts valsts mēroga krasta erozijas monitorings. LVĢMC izstrādājis jaunu metodiku, kā krasta izmaiņas novērot attālināti. Tiek izmantoti satelīta dati par laiku no 2017. līdz 2022. gadam, kā arī veikti dronu mērījumi.
Projektā secināts, ka izmaiņas ir visā krasta teritorijā. Vietām krasts virzās arī jūras virzienā, bet lielākoties notiek krasta erozija.
Atsevišķus intensīvākas erozijas piemērus iezīmēja centra datu analītiķis Viesturs Zandersons:
"Mēs varam redzēt, ka vairākās vietās ir izteikti karstie punkti, kā pie Bernātiem, kur ir izteikta krasta erozija. Tālākais posms no Liepājas līdz Akmeņragam. Tur mēs redzam Liepājas ziemeļu daļā diezgan pamatīgu noskalošanos, kas ir Karostas areāls un arī tur, kur ir Liepājas notekūdeņu attīrīšanas sistēmas.
Viens no spilgtākajiem posmiem, kur Latvijas mērogā dominē erozija, ir posms no Pāvilostas līdz Ventspilij, – pie Pāvilostas 2019. gadā pagarināja šo molu, un pilsētas ziemeļu daļā pamatīgi sākās krasta atkāpšanās.
To var ļoti labi novērot mūsu datos. Savukārt Rīgas līča piekrastē vairāk dominē akumulācijas procesi un vietām tikai parādās erozija. Ap ostām mēs bieži redzam eroziju."
Prognozē draudīgākas vētras
Krasta izmaiņas ietekmē tādi faktori kā piekrastes nogulumi, jūras līmeņa izmaiņas, vēji un cilvēku radītā ietekme. Ir modelētas arī krasta izmaiņas nākotnē, balstoties uz prognozētajām ūdens līmeņa izmaiņām jūrā. Līdz 2100. gadam jūra varētu paņemt sev 25–35 metrus Latvijas krasta, kas radīs dažādas ietekmes uz piekrasti, stāstīja Zandersons:
"No 1961. līdz 2020. gadam vidējais ūdens līmenis jūrā ir pieaudzis par apmēram 1,5 centimetriem, bet nākotnē (līdz 21. gadsimta beigām) mēs varam gaidīt, ka tas pieaugs vēl par apmēram 11 līdz 17 centimetriem. Tas nozīmē, ka zem ūdens nebūsim, bet
jāņem vērā, ka, kāpjot vidējam jūras līmenim, lielāks apdraudējums būs arī no piekrastes vētrām, kurās augstākie viļņi varēs jau uzskaloties tālāk.
Kaut kādas lielākas izmaiņas arī piekrastē mēs varēsim novērot, un, protams, ja infrastruktūra ir tuvāk pie ūdens, kā tas ir atsevišķās vietās Latvijā, tad tas ir tāds kā neliels brīdinājums arī šo vietu apsaimniekotājiem."
Risinājumi – stādījumi, krasta piebarošana, barjeras
Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docents, ģeoloģijas zinātņu doktors Jānis Lapinskis norādīja, ka Latvijā krasta nogāzē lielākoties ir sastopami irdeni un viegli izskalojami nogulumi un krasta reljefs var mainīties ļoti strauji. Tādēļ pašvaldībām jau šobrīd jāveic dažādi pasākumi, lai klasificētu erozijas pakāpi un katrā vietā ir jāidentificē apdraudētie objekti un, eksperta ieskatā, jāpiemēro kāda no trīs nākotnes pieejām šai problēmai.
"Neiejaukšanās gadījumu jau kādu laiku pēc noklusējuma uzskata par labāko un vēlamāko pieeju visās situācijās, kur nav apdraudēti kādi nozīmīgi infrastruktūras objekti. Savukārt mazinvazīva pieeja, pirmkārt, ir visādu stādījumu ierīkošana, lai veicinātu krastu akumulāciju un dabiskošanos.
Pie šiem pasākumiem arī var pieskaitīt krastu piebarošanu, ar kuru Latvijā mums ir relatīvi niecīga pieredze, bet man nav šaubu, ka nākotnē tas kļūs par ikdienu daudzviet, kur ir krastu erozijas problēmas.
Tad ir tradicionālā pieeja, ka mēs ierīkojam kaut kādu barjeru/būvi starp sevi un jūru, kas, protams, ir ar augstu tiešo efektivitāti, bet diemžēl ar dažādām arī negatīvajām ietekmēm. Droši vien tajās augsta riska erozijas vietās, kur ir kaut kas svarīgs, šī pieeja būs jāpielieto, kā pie Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām."
Problēma aktuāla, bet risinājumi – dārgi
Krasta erozijas apdraudējumu mazināšanai pašvaldībām pieejams arī Eiropas fondu finansējums ap 35 miljonu eiro apmērā, kas gan paredzēts ne vien jūras krasta erozijas, bet arī plūdu novēršanas pasākumiem. Taču Latvijas Pašvaldību savienības padomniece vides aizsardzības jautājumos Sandra Bērziņa apliecināja, ka krasta glābšana kļūst arvien aktuāla problēma piekrastes pašvaldībām un risinājumi ir dārgi:
"Ir risinājumi, bet mums ir jāņem vērā, ka ļoti bieži, ja mēs kādu vienu vietu nostiprinām, tad kādā citā vietā akūtāk noris šī erozija.
Tāpēc ir ļoti būtiski saprast, kurās vietās ir jēgpilni šos krastu stiprinājumus veikt un kuras vietas mēs atstājam dabai.
Tas ir saistīts ar plānošanu. Runājot par finansējumu, pagaidām tādu drošu finanšu avotu tam nav. Mēs ceram, ka varētu šajā plānošanas periodā pašvaldības pieteikties uz Eiropas Savienības finansējumu, kur ir jau izstrādes gaitā Ministru kabineta noteikumi par šo, bet šie pasākumi ir ārkārtīgi dārgi. Otrkārt, erozijas procesi pilnīgi noteikti apdraud arī zināmus vēsturiskos iedzīvotāju īpašumus, un tad ir jādomā, vai tur ir nepieciešami kādi kompensācijas mehānismi, kas šobrīd tā īsti mums nav atrisināti."
Jūras krasta monitoringa rīks tuvākajā laikā būs arī publiski pieejams LVĢMC portālā klimats.meteo.lv, un krasta izmaiņu satelīta dati turpmāk tiks papildināti ik gadu.
Savukārt ģeologs Jānis Lapinskis bilda, ka pagaidām krasta izmaiņu analizēšanai gan joprojām ir informācijas deficīts, jo bez attālinātiem novērojumiem būtu nepieciešami dati arī par zemūdens nogāzi un jāveic arī tradicionāli ģeodēziskās un ģeomorfoloģiskās izpētes lauka darbi.
