Četrus stāvus augstā "Ludzas medicīnas centra" ēka ir salīdzinoši jauna būve, pabeigta vien 2008. gadā. Celta kā neatliekamās palīdzības slimnīca, bet šādā statusā nostrādāja vien pāris mēnešus. Būvniecību kā galvotājs atbalstīja valsts, lai gan tad veselības iestāde piederēja pašvaldībai. Kad pēc 10 gadiem parāds vēl nebija atdots, valsts pārņēma kontrolpaketi šīs iestādes kapitāldaļu. Šobrīd "Ludzas medicīnas centrs" strādā ar pelņu, bet lielās, modernās ēkas potenciāls palicis neizmantots.
"Muzejs. Nav ārstu. Nav finansējuma. Ja cilvēks nopērk dārgu mantu, tad viņš cenšas to izmantot. Šeit sanāk tā, ka valsts atdeva kredītu Ziemeļu [investīciju] bankai un faktiski neizmanto," stāstīja SIA "Ludzas medicīnas centrs" valdes loceklis Juris Atstupens.
Operācijas, kādām šeit ir kopumā trīs aprīkotas zāles, norit divas vai pat tikai vienu dienu nedēļā.
Iestāde iepriekš tikusi sodīta, ja, piemēram, veic analīzes, jo kā pirmā līmeņa slimnīca drīkst tikai ārstēt, ne izmeklēt. Nepieciešamās iekārtas analīzēm gan ir. VM norādīja, ka šogad vērtēs, vai tai ir vērts būt šīs iestādes īpašniecei.
"Šī nav reģionālā slimnīca, tāpēc ir jāsaprot no pārvaldības viedokļa, cik efektīvi un kāda ietekme ir valstij piedalīties aprūpes slimnīcā," klāstīja VM valsts sekretāra vietnieks Boriss Kņigins.
Tāpat šobrīd ministrija turpina pētīt, cik efektīva būtu valsts dalība Daugavpils reģionālās slimnīcas kapitāldaļu turēšanā. Decembrī darbiniekiem algās neizmaksātais janvārī ir izmaksāts, bet parādi palikuši. Būtu nepieciešami četri miljoni eiro, paudusi slimnīcas vadība, kas gaida, vai pašvaldība ar VM vienosies par kapitāldaļu pārņemšu.
"Četri miljoni uz doto brīdi ir vispārīgs bilances izvērtējums par perioda zaudējumiem. Tas ne vienmēr ir tieši saistīts ar to, cik reāli nepieciešams apgrozījuma finansējums, lai nepieļautu sliktā scenāriju – maksātnespēju," klāstīja VM valsts sekretāra vietnieks.
Ludzā vērtē, ka būt valstij daļēji piederošai veselības iestādei – ne labi, ne slikti.
"Ar ministriju ir jāsaskaņo, ja ir kādi iepirkumi uz aparatūru vai remonti, bet ministrija tam nav devusi nevienu eiro," norādīja Atstupens.
Ministrijā uzsvēra, ka pārmaiņas slimnīcu tīklā diktē demogrāfija. Arī "Ludzas medicīnas centra" vadītājs, kurš pats ir ķirurgs un deputāts pašvaldībā atzina, – ja "Ludzas medicīnas centrs" būtu Rīgas centrā, rosība būtu lielāka.
