Kultūras ministrijā (KM) apgalvo – reforma iedzīvotājiem ar redzes traucējumiem neliegs saņemt bibliotēkas pakalpojumus līdzšinējā kvalitātē vai pat tos uzlabos.
ĪSUMĀ:
- Pēc Kultūras ministrijas ierosinājuma no 1. jūlija septiņas Latvijas Neredzīgo bibliotēkas filiāles nodotas pašvaldībām.
- Valsts bibliotēkas statusu saglabā tikai Latvijas Neredzīgo bibliotēka Rīgā.
- Neredzīgo biedrībai bažas, ka valsts pārtrauks finansēt bibliotēku darbību un to nedarīs arī vietvaras.
- KM: Deleģējuma līgumi un finansējums ir 3 gadiem, valsts plāno bibliotēkas finansēt arī nākotnē.
- Biedrībai bažas, ka bibliotēku klienti varēs būt šīs pašvaldības iedzīvotāji.
- KM uzskata: bibliotēkas ir domātas visiem, tām jābūt pieejamām arī citu novadu iedzīvotājiem.
Uz otro stāvu uzkāpt nav grūti, "es jau katru pakāpienu šeit zinu, man jau pierasts", saka Agnese Puisāne, kuru Latvijas Radio satiek Latvijas Neredzīgo bibliotēkas Rēzeknes filiālbibliotēkā, kas ir izvietota ēkas otrajā stāvā. Agnese ir neredzīga kopš bērnības un pārvietojas, izmantojot baltu spieķi.
Bibliotēka Rēzeknē iedzīvotājiem ar redzes traucējumiem darbojas jau kopš 1980. gada. Šobrīd tai ir 380 lasītāji no Rēzeknes un apkārtējiem novadiem.
Agnese Puisāne ir viena no tiem. "Es nāku ļoti bieži gan nodot grāmatas, gan arī es ņemu audio diskus. Tā kā es studēju, man arī ļoti palīdz ar materiāliem, pieņemsim, atrod grāmatās kādus citātus, ja vajag kādiem referātiem, vai palīdz izvēlēties grāmatas, kādas lasīt, arī pat lasa priekšā," stāsta Agnese.
Līdz šim Latvijas Neredzīgo bibliotēka un tās reģionālās filiālbibliotēkas ir bijušas Kultūras ministrijas padotībā. No 1. jūlija pēc ministrijas ierosinājuma notika reorganizācija – valsts bibliotēkas statusu saglabā tikai Latvijas Neredzīgo bibliotēka Rīgā, ko plānots stiprināt kā metodisko centru, kas izglītos bibliotekārus, ražos un izplatīs grāmatas braila rakstā, audiogrāmatas un materiālus cilvēkiem ar disleksiju.
Savukārt septiņas filiālbibliotēkas reģionos ir nodotas pašvaldībām, kļūstot par pašvaldības centrālo bibliotēku struktūrvienībām.
Par reformu ir dzirdējusi arī Agnese Puisāne: "Es nezinu, kā būs tālāk, bet es ļoti gribētu, lai bibliotēka paliek vecajā vietā, šeit, jo mēs esam jau pieraduši."
Latvijas Neredzīgo biedrība ir kategoriski pret reformu
"Latvijas Neredzīgo biedrība bija un ir pret Latvijas Neredzīgo bibliotēkas reformu. Nē, kategoriski nē," neapmierināts, ka Kultūras ministrija nav ņēmusi vērā viņu iebildumus, ir Latvijas Neredzīgo biedrības centrālās valdes loceklis un Daugavpils teritoriālās organizācijas valdes priekšsēdētājs Romans Praņevičus.
"Kultūras ministrija saka – "ko jūs baidāties, ko jūs trokšņojat, neviens neko neplāno aizvērt, mēs to turpināsim finansēt"," stāsta Praņevičus.
Ministru kabineta rīkojums par Latvijas Neredzīgo bibliotēkas reorganizāciju paredz filiālbibliotēku darbību nodrošināt no Kultūras ministrijas valsts budžeta līdzekļiem.
"Cik ilgi būs valsts finansējums pieejams? Vai nebūs tā, ka 1. janvārī Kultūras ministrija mums visiem pateiks – gan mums, gan pašvaldībām –, piedodiet, tagad šīs bibliotēkas ir pašvaldību īpašums, līdz ar to tagad visas šīs bibliotēkas būs pašvaldību problēma, nevis mūsu problēma," norāda Romans Praņevičus.
Viņš pauž bažas, ka bez valsts finansējuma pašvaldības var slēgt neredzīgo bibliotēkas.
"Piemēram, var notikt formāla pieeja. Aizvērs šīs bibliotēkas. Pašvaldībās formāli braila grāmatas stāvēs kaut kur plauktos. Nāks cilvēki ar redzes invaliditāti ņemt šīs grāmatas – labi, nenāks – arī labi, paši negrib nākt," klāsta Romans Praņevičus.
Viņš min piemēru par Ventspili, kur neredzīgo bibliotēkas telpas turpmāk vairs netiks izmantotas: "Tur cilvēks, kas tur strādāja, tiks pārvietots uz tuvāko pašvaldības bibliotēku Ventspilī ar kaut kādu darba galdu, un it kā arī viss. Nav skaidras vīzijas par nākotni Jelgavā. Es zinu tādus cilvēkus, kuri kautrējas, ka viņi ir neredzīgi, kuri ļoti nelabprāt aizies uz kādu nepazīstamu vietu, kur viņi nevienu nepazīst. Šobrīd mēs gribam skaidras, juridiskas garantijas nākotnei šīm bibliotēkām un kaut kādu skaidru un saprotamu statusu šīm bijušajām bibliotēkām reģionos."
Ministrija sola saglabāt finansējumu
Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš gan norāda – jaunās telpas Ventspilī būšot daudz piemērotākas un ērtākas lasītājiem.
"Mūsu mērķis nebija piespiest izmantot esošās telpas. Mēs uzdodam šīm septiņām pašvaldībām īstenot funkciju – apkalpot cilvēkus ar redzes traucējumiem, bet tas, kā viņi šo funkciju īsteno, to mēs ļāvām izvēlēties katrai pašvaldībai, katrai bibliotēkai atsevišķi," skaidro ministrijas pārstāvis.
Latvijas Neredzīgo bibliotēkas reorganizācija esot sākta pēc Valsts kontroles un Finanšu ministrijas aicinājumiem optimizēt mazās valsts iestādes.
"Negribētu norakstīt to tikai uz līdzekļu taupīšanu un optimizāciju – šie divi iemesli bija katalizators, kāpēc mēs vispār sākām to vērtēt," Uldis Zariņš teic, ka reforma stiprinās publiskās bibliotēkas, jo turpmāk iedzīvotāji ar redzes traucējumiem pakalpojumus varēs saņemt ne tikai filiālbibliotēkās, bet arī jebkurā savas pašvaldības publiskajā bibliotēkā.
Līdz šim Kultūras ministrija ir finansējusi bibliotēku telpu uzturēšanas izdevumus un darbinieku algas, savukārt krājumu nodrošināja Latvijas Neredzīgo bibliotēka.
Zariņš norāda – par šī finansējuma pieejamību ilgtermiņā satraukumu esot paudušas arī pašvaldības.
"Deleģēšanas līgumi standartā tiek slēgti uz trīs gadiem. Tātad vismaz trīs gadu līgums šobrīd būs. Mēs rēķināmies, ka šī būs izdevumu pozīcija, ko mēs turpināsim finansēt turpmākajos gados," saka Zariņš.
Bažas par pieejamību
Kā vēl vienu negatīvu aspektu reformai Latvijas Neredzīgo biedrības centrālās valdes loceklis Romans Praņevičus min to, ka filiālbibliotēku klienti turpmāk būšot tikai konkrētās pašvaldības iedzīvotāji.
Līdzšinējiem lasītājiem no apkārtējiem novadiem grāmatas būšot jāpasūta vai nu pa pastu, vai tuvākajā pašvaldības bibliotēkā.
"Es gribu, lai maniem biedriem no Krāslavas būtu brīva izvēle – vai nu viņš grib savā Krāslavas novadā saņemt grāmatu sev tuvākajā bibliotēkā mājai, vai nu viņš grib, kā bija agrāk, braukt uz Daugavpils bibliotēku. Piemēram, mūsu Daugavpils bibliotēka apkalpos tikai tos cilvēkus, kuri dzīvo Daugavpils pilsētā," saka Romans Praņevičus.
Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Zariņš ir pārliecināts, ka šo jautājumu var pārrunāt ar Daugavpils bibliotēkas vadību un paplašināt klientu loku.
"Bibliotēkas ir domātas visiem Latvijas iedzīvotājiem, nevajadzētu būt nekādiem administratīvajiem šķēršļiem, lai cita novada iedzīvotāji nevarētu saņemt pakalpojumus tur, kur viņiem ir ērtāk," uzskata Zariņš.
Par to, kādas pārmaiņas nesīs reorganizācija, pašlaik daudz jautājumu ir arī Inārai Zeltiņai, kura līdz šim bija Latvijas Neredzīgo bibliotēkas Rēzeknes filiālbibliotēkas vadītāja. Tagad tā ir Rēzeknes Centrālās bibliotēkas struktūrvienība.
"Galvenais, lai viss paliek savās vietās – gan lasītāji, kas mums ir ne tikai Rēzeknes valstspilsētā, bet dzīvo arī apkārtējā reģionā, gan ļoti svarīgi ir saglabāt esošās bibliotēkas telpas, jo šeit bibliotēka iekļaujas vienotā infrastruktūrā kopā ar organizāciju un iestādi, kas apkalpo cilvēkus ar redzes invaliditāti. Tās ir neredzīgo biedrība, rehabilitācijas centrs un mūsu bibliotēka," uzskata Ināra Zeltiņa.
Rēzeknes Centrālās bibliotēkas direktore Ruta Suseja teic, ka pagaidām telpu pārmaiņas viņi neplāno: "Bet to, kā tas notiks turpmāk, tad jau laiks rādīs."
Šobrīd vēl tiek saskaņoti funkciju deleģēšanas līgumi un plānots darbs, tomēr Ruta Suseja ir pārliecināta, ka viņi arī turpmāk apkalpos apkārtējo novadu lasītājus.
"Bibliotēkas klientiem pakalpojumu klāsta pieejamība noteikti nepasliktināsies, es teiktu, ka uzlabosies, jo šīs bibliotēkas pakalpojumu klāsts paplašinās. Mēs paplašināsim savu klientu loku. Šīs bibliotēkas pakalpojumus varēs saņemt ne tikai cilvēki ar redzes traucējumiem, bet arī cilvēki ar funkcionālo lasītnespēju, piemēram, disleksiju," saka Ruta Suseja.
Lai arī reforma jau stājusies spēkā, organizatorisko jautājumu neredzīgo bibliotēku veiksmīgai integrācijai pašvaldību publisko bibliotēku tīklā vēl daudz. Ministrija gan sola – reformas rezultātā lasītājiem nemazināsies iespējas izmantot pakalpojumus, tiem kļūstot vēl pieejamākiem.
