Viņš uzsvēra, ka gan otrdien, gan trešdien, kad bija izsūtīti spridzināšanas draudu vēstules, reālais risku līmenis bija zems.
Draudu avots darbojies arī citur, izmeklēšanā notiek starptautiskā sadarbība
Pašlaik notiek aktīva izmeklēšana, sākts kriminālprocess, un policija šo vēstuļu izsūtīšanu saista ar kādiem līdzīgiem, nu jau vairāk nekā gadu veciem notikumiem, un ir zināms, ka šī persona vai personu grupa darbojās ne tikai Latvijā, bet arī Polijā un ASV.
Tāpēc ir jau iepriekš iedarbināti starptautiskas sadarbības mehānismi, policija gaida ziņas no "Eiropola", vai šobrīd kaut kur Eiropā nav aktivizējis šis avots. Ruks stāstīja, ka iepriekš šādus draudus saņēma pašvaldības iestādes, tirdzniecības centri.
Viņš uzsvēra, ka šī draudu vēstuļu akcija apzināti mērķēta uz bērniem, radot satraukumu vecākiem, izglītības iestāžu darbiniekiem un pašvaldībām. Šāds masveida uzbrukums tieši izglītības iestādēm noticis pirmo reizi.
Ruks norādīja, ka šī persona vai personu grupu ir ar noteiktām zināšanām informācijas tehnoloģiju (IT) jomā, izmantoti dažādi IT risinājumi, anonimizēšana.
Policijas šefs pauda, ka šāda tipa uzbrukumus atklāt nav vienkārši un ātri, "tomēr pastāv instrumenti, kā tos atklāt, un tie mums ir pilnā mērā pieejami, gan pašiem, gan sadarbības partneriem "Eiropol" un citām iestādēm un dienestiem".
"Izmeklēšana vērsta pret viņiem nopietnākajā un jaudīgākajā veidā, kāds ir iespējams," uzsvēra Ruks.
Tomēr viņš atzina, ka draudu vēstuļu avots "nāk no Latvijai nedraudzīgajām valstīm, kas var traucēt ātri atrisināt šo iespējamo atkārtoto uzbrukumu sēriju".
Valsts drošības dienesta priekšnieks Normunds Mežviets apliecināja, ka dienests gatavs atbalstīt policiju centienos identificēt šo personu vai personu grupu.
Draudu mērķis – sēt paniku; aicina saglabāt mieru
Mežviets uzsvēra, ka terorisma draudu līmenis Latvijā nav pieaudzis, dienesta rīcībā esošā informācija neliecina, ka iespējami kādi uzbrukumi, nav saņemta šāda informācija arī no citiem sadarbības dienestiem, starptautiskām organizācijām.
Savukārt vēstuļu mērķis ir sēt paniku, un, ja valsts un sabiedrība reaģē ar lielu satraukumu un paniku, tad potenciāli vēstuļu sūtītāji mērķus var sasniegt. Tāpēc
Mežviets aicināja atturēties no ažiotāžas un panikas sēšanas, "jo tas ir tas, ko mūsu pretinieks vēlas".
Viņš arī piebilda, ka šādas provokācijas nav unikālas, ar tām regulāri saskārās citas NATO valstis, un arī nākotnē nevar izslēgt šāda vieda draudu izteikšanas akcijas.
Arī Ruks uzsvēra, ka vēstuļu sūtītāji vēlējās destabilizēt situāciju valstī, raisot traucējumu iestāžu darbā, neticību dienestiem.
"Tāpēc sabiedrībai jābūt gatavai, jāsaprot, ka šie noziedznieki tā iegūst apstiprinājumu savu darbību lietderībai – jo lielāka šūpošanās sabiedrībā, jo tas vairāk viņus baro ar sajūtu, ka ir jāturpina," skaidroja Ruks.
Tāpēc viņš aicināja visiem kopā to nepieļaut, "būsim mierīgi, bez panikas".
Ruks stāstīja, ka policijai ir izveidoti algoritmi un vadlīnijas, arī ņemtas vērā labākās starptautiskās prakses, un tāpēc tagad pēc katriem saņemtajiem spridzināšanas draudiem nenotiek evakuācija, neiesaista sapierus, "jo to šie noziedznieki tikai gaida", bet gan tiek novērtēti riski, lai saprastu, vai apdraudējums ir reāls.
Un saistībā ar vēstulēm izglītības iestādēm tas nebija un nav reāls, uzsvēra Ruks.
Dienesti, pašvaldības un izglītības iestādes izstrādā algoritmu rīcībai šādās situācijās
Pēc pirmajām draudu vēstulēm skolas rīkojās atšķirīgi, un skolu vadītājiem neesot bijis skaidrs, vai nepieciešama evakuācija.
Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta vadītāja Edīte Kanaviņa pastāstīja, ka turpmāk visi rīkosies saskaņā ar vienotiem algoritmiem, lai droši var turpināt mācību procesu, ja atbildīgie dienesti neiesaka rīkoties citādi.
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēža padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure pastāstīja, ka iepriekš skolas rīkojās saskaņā ar likumu, kas nosaka skolu vadības atbildību pieņemt lēmumus šādās situācijās.
Trešdien pašvaldību izglītības iestādes un izglītības pārvaldes tikās videokonferencē ar policijas pārstāvjiem, lai veidotu izpratni, kā rīkoties, kā jāsniedz informācija policijai, un policija tad noteiks kārtību, kā strādāt tālāk, lai lēmumi būtu balstīti policijas rekomendācijās.
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina ("Kustība "Par"") pastāstīja, ka pašvaldība nemitīgi seko līdzi notikumiem un iesaka izglītības iestādēm rīkoties atbilstīgi Drošības dienesta norādēm.
"Šaurais pudeles kakls izrādījās informācijas nodošana no skolas vecākiem par to, ka situācija skola ir mierīga, jo mēs dzīvojam apstākļos, kur par notikumu sabiedrība uzzina notikuma brīdī, un bieži vien institūcijas vēl pat nav informētas par kādu notikumu, un tāpēc tā loģiskā secība ir nevis spontāni ļauties kādām provokācijām, bet sazināties ar institūcijām, saņemt rekomendācijas rīcībai pieņemt lēmumus, un tad informēt vecākus," norādīja Geikina.
Draudus trešdien saņēma arī Rīgas 61. pirmsskolas izglītības iestāde. Bērnudārzā stāsta, ka vēstuli izlasījuši pulksten 7 no rīta, kad iestāde sākusi savu darbu.
"Bērnudārzi nekad netika aizskarti. Bet, kad to visu paziņoja, tad mēs bijām gatavi tomēr rīkoties. Mēs pieņēmām lēmumu, ka mēs rīkosimies. Tātad es pazvanīju policijai. Tāds bija arī ieteikums – pazvanīt policijai un rīkoties pēc policijas ieteikumiem. Policija tā arī teica – ja varat, izvediet bērnus ārā, apsekojiet iestādi un tad varat nākt atpakaļ," stāstīja Rīgas 61. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Vēsma Skrūzkalne.
Ruks arī piebilda, ka gadījumos, ja pastāv jau pamatotas aizdomas – atrasts kāds fizisks priekšmets vai sainis, ir jāsauc speciālisti, jāseko policijas norādījumiem. Turklāt konsultācijām var nenoslogot operatīvo tālruni 112, bet zvanīt uz policijas informatīvo tālruni 67075333.
KONTEKSTS:
Aptuveni 300 mācību iestādēs visā Latvijā otrdien, 10. oktobrī, saņēma e-pastus par iespējamiem drošības riskiem. Izvērtējot informāciju, Valsts policija norādīja, ka iedzīvotājiem nav pamata satraukumam un draudu līmenis tiek raksturots kā zems. E-pasti bijuši krievu valodā.
Arī Valsts drošības dienests (VDD) informēja, ka terorisma draudu līmenis Latvijā saglabājas zems un VDD rīcībā esošā informācija neliecina, ka tas tuvākajā laikā varētu mainīties.
Neskatoties uz to, vairākās skolās Latvijā notika evakuācijas un mācības tika pārtrauktas.
Līdzīgus draudu e-pastus naktī uz trešdienu, 11. oktobri, saņēma arī aptuveni 400 bērnudārzu. Valsts policija atgādināja – šie ir zema līmeņa draudi un evakuācija iestādēs nav nepieciešama.
