"Skola tukša tagad. Klase šeit, bet te viss tagad tukšs, vasarā viss iznests," Rēzeknes novada Nautrēnu vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Veronika Dundure izrāda savu mācību klasi. Viņa ir arī Latgaliešu valodas, literatūras un kultūras vēstures skolotāju asociācijas vadītāja.
Lai skolās varētu mācīt latgaliešu rakstu valodu, asociācija ir izstrādājusi attiecīgās mācību programmas, to saturā iekļaujot arī tēmas par Latgales novadu. "Gan ģeogrāfija, vēsture, literatūra, etnogrāfija, folklora, izstrādātas arī darba lapas, arī izdota metodiskā rokasgrāmata skolotājam," stāsta Dundure.
Divus iepriekšējos mācību gadus latgaliešu rakstu valodu Latgales skolās bija iespēja apgūt ar LVM atbalstu, kā arī IZM projektā. Iepriekšējā mācību gadā šo iespēju izmantoja 17 skolas, kopumā 233 skolēni. "Pirmo reizi Latvijas brīvvalsts laikā varēja skolā mācīties šāda projekta ietvaros latgaliešu rakstu valodu," uzsver skolotāja.
Šobrīd LVM finansējums latgaliešu valodas apguvei vairs nav pieejams. Arī ministrijas projekts ir noslēdzies.
"Pēc diviem mēnešiem sāksies jauns mācību gads, un nav mums saprotams, vai latgaliešu valoda Latgales skolās fakultatīvi tiks nodrošināta," par latgaliešu valodas apguves iespējām skolās satraukumu pauž Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomes loceklis Dainis Mjartāns.
"Tas, ko es vēlos panākt, ir iezīmēts finansējums latgaliešu valodas mācības nodrošināšanai no Izglītības ministrijas puses.
Un nav svarīgi, vai kādā skolā tie ir trīs vai 30 skolēni, kas vēlas apgūt latgaliešu rakstību, valodu. Tāpat kā mums ir pienākums pret valsti, tā arī valstij jāpilda likums, un valdībai jāpilda vēlētājiem dotie solījumi. Piemēram, Ministru kabineta darbības deklarācijas 318. punkts nosaka, ka valdība apņemas sekmēt latgaliešu rakstu valodas apguves nodrošināšanu."
Mjartāns stāsta, ka pašlaik IZM nav sniegusi atbildi, vai nākotnē finansējums šim mērķim tiks nodrošināts. "Ir jābūt politiskai gribai, un ierēdņu līmenī arī nav īsti skaidrības, kāpēc šo jautājumu nevar pacelt tādā līmenī, lai to atrisinātu."
Dundure atzīst – pagaidām nav zināms, konkrēti cik skolu būtu gatavas latgaliešu rakstu valodas nodarbības piedāvāt, bet interese esot:
"Mēs aprēķinājām, ka vajadzētu nepilnus 67 tūkstošus eiro, lai nākamajā mācību gadā mācītu vienu stundu nedēļā 46 skolās."
IZM vecākais eksperts Mārtiņš Langrāts norāda – finansējums jau šobrīd pieejams no interešu izglītībai paredzētās naudas: "Pašvaldības saņem šo valsts finansējumu interešu izglītībai kā vienu kopēju summu, kas ir rēķināta uz katrā konkrētā pašvaldībā esošo bērnu skaitu. Tad pašvaldība lemj par to, kuri ir prioritārie virzieni, kas ir pašvaldībai tās svarīgākās jomas, kur ieguldīt šo finansējumu."
Rēzeknes novada pašvaldības Izglītības un sporta pārvaldes vadītājs Guntars Skudra atzīst, ka šobrīd skolām iespējas saņemt finansējumu latgaliešu valodas un kultūras apguvei ir: "Ja nav šo ārējo avotu no valsts vai kādiem uzņēmumiem, kuri atbalsta šādu iniciatīvu, tad var griezties pie mums. Mēs varam izmantot gan šo mērķdotāciju interešu izglītības programmas īstenošanai, gan arī varam piešķirt pašvaldības līdzekļus."
Skudra uzskata – lielāka problēma ir nevis finansējuma pieejamība, bet skolu zemā ieinteresētība: "Jo šobrīd es teikšu, ka mums novadā ir tikai dažas skolas, varu uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt, kuras tiešām veicina un attīsta šo latgalisko. Tur varētu būt dažādi iemesli. Mācību plāns ir tik noslogots, ka vairs nevar atrast vietu arī šādām iniciatīvām. Tas varbūt ir cilvēka resurss – skolotājs, kurš varētu strādāt [un mācīt latgaliešu valodu]."
Izglītības un sporta pārvaldes vadītājs uzskata, ka latgaliešu valodas apguvi veicinātu sistēmas sakārtošana, kas būtu jādara ministrijai: "Ka katrā novadā, katrā pašvaldībā šis darbs notiek: vai nu tas izpaužas fakultatīvos vai interešu izglītībā – konkrētā novada mācība, kas notiek izglītības iestādēs. Tāds uzstādījums ir no ministrijas puses un kuram seko arī finanšu līdzekļi, kas palīdz šo programmu īstenot."
Šobrīd aktuāls jautājums ir arī par lībiešu valodas un kultūras apguves iespējām. Jāatzīmē, ka 2021. gadā pieņemtais Latviešu vēsturisko zemju likums paredz veicināt latgaliešu un lībiešu valodas apguvi, tai skaitā izglītības iestādēs.
