Vargulis norādīja, ka Krievijas sabotāžas aktivitātes izslēgt nevar un drošības riski Zaporižjas AES joprojām pastāv. Lielu ieguvumu Krievijai no šādām provokācijām Vargulis gan nesaskatīja, īpaši uzsverot Krievijas attiecības ar Ķīnu.
"Ja Ķīnai par kaut ko ir bažas, tad tā ir kodolšantāža," pauda Vargulis, vienlaikus uzsverot, ka Krievija nereti savās sabotāžās vaino citas valstis.
Tikmēr Latvijas armijas atvaļinātais kapteinis Mārtiņš Vērdiņš Zaporižjas AES tematu salīdzināja ar batutu, uz kura var uzmest "jebkādu informatīvo ķieģeli".
"Šis ķieģelis paleksies ļoti augstu, un visi par to runās," sacīja Vērdiņš.
Viņš uzsvēra, ka Zaporižjas AES teritorija ir nomīnēta, tāpēc, viņaprāt, ja Krievijai neizdosies noturēt savas pozīcijas tur, tā atkāpjoties varētu Ukrainai nozīmīgo infrastruktūras objektu uzspridzināt.
"Šobrīd var runāt par to, ka tas jebkurā brīdī var sprāgt. Lielākās bažas būs tad, ja AES netiks civilizētā veidā nodota starptautiskajām organizācijām.
Šāda varbūtība ir zema, drīzāk sprādziens varētu notikt brīdī, kad Krievijas karaspēks būs spiests atkāpties," viedokli pauda Vērdiņš.
Tikmēr Valsts vides dienesta (VVD) Radiācijas drošības centra direktore Dace Šatrovska atgādināja, ka VVD kopš pērnā gada pastiprināti seko līdzi situācijai un riskiem Zaporižjas AES. Izvērtējot iespējamo apdraudējumu Latvijai, tiek ņemti vērā vairāki faktori. Radiācijas drošības centrs iepriekš norādījis, ka iespējamais apdraudējums no Zaporižjas AES Latvijai ir niecīgs.
Šatrovska pastāstīja, ka Zaporižjas AES atrodas samērā tālu, apmēram 1000 kilometru no Latvijas robežas, turklāt reaktori šobrīd nedarbojas, tāpēc radioaktīvo vielu noplūdes risks ir mazāks. Trešais faktors ir meteoroloģiskie apstākļi.
Drošības riski avārijas gadījumā pastāvēs teritorijā, kas atrodas 300 kilometru no Zaporižjas AES, norādīja Šatrovska. Iedzīvotājiem šādā attālumā tiktu ieteikts uzturēties iekštelpās, nelietot pārtikas produktus no lauka, meža, nelietot dzeramo ūdeni no nenosegtām ūdenstilpēm vai akām. Savukārt 5, 10 un 100 kilometru rādiusa zonās būtu jāuzsāk iedzīvotāju evakuācija.
Loģisku pamatojumu Krievijas sabotāžai Šatrovska neredz, jo avārija Zaporižjas AES apdraudētu daļu Krievijas, nevis Eiropas Savienības valstis.
Zaporižjas AES sabotāžu paredzēt ir grūti, ko pierādījis arī algotņu grupējuma "Vagner" līdera Jevgeņija Prigožina "gājiens uz Maskavu", pauda Vargulis: "Šajā varas vertikālē militārajā sfērā ir vairāki grupējumi. Tādi pastāv arī uz sauszemes Austrumukrainā. Tas, kurš šobrīd vada kuru vienību, ir liels jautājums. Ja nav pat skaidru signālu no Kremļa, ka kaut kas tāds būtu jāveic, mēs nevaram izslēgt, ka kāds no pašpasludinātajiem līderiem to izdara. Neprognozētība ir augsta.
Putins ir mēģinājis spēlēt "pārsteiguma spēli". Tas, ka mēs to gaidām, ir pret viņa taktiku," iespējamos scenārijus minēja Vargulis.
Krievijas neprognozētība varētu nepatikt arī Turcijai un tās prezidentam Redžepam Tajipam Erdoganam, kā arī Baltkrievijas vadonim Aleksandram Lukašenko, pauda Vargulis. Arī Vērdiņš piekrita, ka pēdējā laikā Turcijas pozīcija kļuvusi Kremlim mazāk draudzīga.
2022. gada 4. martā Krievijas karaspēks pēc iebrukuma Ukrainā okupēja Zaporižjas AES, kas ir lielākā atomelektrostacija Eiropā. AES, kas atrodas Ukrainas dienvidaustrumos, joprojām atrodas Krievijas kontrolē.
Zaporižjas AES tikusi vairākkārt apšaudīta un cietusi no elektroapgādes traucējumiem. Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras eksperti šādus incidentus konstatējuši teju ik dienas. Aģentūra iesaistījusies sarunās ar Kijivu un Maskavu par drošības zonas izveidošanu ap Zaporižjas AES, bet nesekmīgi.
Ukrainas izlūkdienestu rīcībā nonākusi informācija, ka Krievija apsver terorakta scenāriju Zaporižjas AES, paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Ukrainas izlūkdienesta vadītājs Kirilo Budanovs arī apgalvoja, ka Krievijas karaspēks mīnējis Zaporižjas AES, toskait tās dzesēšanas sistēmu. Ja tā tiktu bojāta sprādzienā, sekas varētu būt katastrofālas.
