Atbildīgajā ministrijā ar lūgumu palīdzēt vērsās astoņas pašvaldības – Daugavpils valstspilsēta, Augšdaugavas, Dobeles, Jelgavas, Limbažu, Madonas, Smiltenes un Tukuma novada pašvaldības. Valdība šīm pašvaldībām no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķīra 4 063 587 eiro.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa ("Jaunā Vienotība") norādīja, ka šī ir tikai pirmā daļa postījumu segšanai no valsts budžeta līdzekļiem, jo pašvaldībām bija jāapkopo informācija par zaudējumiem līdz 8. septembrim un 13. oktobrim. "Noteikti būs vēl papildu finansējums nepieciešams," norādīja Bērziņa.
Nauda galvenokārt piešķirta pašvaldību infrastruktūrai nodarītajiem postījumiem, kā arī atbalstam iedzīvotājiem un atkritumu apsaimniekošanas izdevumu segšanai. Lielākie saņēmēji ir novadi, kurus dabas stihija skāra visvairāk, – Dobeles un Augšdaugavas pašvaldības.
Bērziņa akcentēja, ka pašvaldības no saviem budžetiem šo finansējumu jau ir izmaksājušas, un līdz ar valdības atbalstu tās atgūs daļu no izdevumiem. Ministre arī norādīja, ka Dobeles un Augšdaugavas novados zaudējumi pārsniedz 2% no plānotajiem pašvaldības budžeta izdevumiem, tādēļ tām jānodrošina līdzfinansējums tikai atbalsta izmaksai iedzīvotājiem 10% apmērā.
Ministre arī brīdināja, ka Dobeles novadā, iespējams, būs nepieciešams atbalsts arī nākamgad bīstamo atkritumu – šīfera – apglabāšanai. Augstskalnes pagastā mājām šobrīd tiek mainīti mājām jumti, bet trūkst šī darba darītāju, tādēļ darbi ievilksies. "Visu nevar izdarīt vienlaicīgi, nevar visu izdarīt viena mēneša laikā," piebilda Bērziņa.
Cik izmaksās katrai pašvaldībai:
- Daugavpils valstspilsētai kopumā bija nepieciešami nepilni 27,4 tūkstoši eiro īpašumu atjaunošanai un atkritumu apsaimniekošanai, kā arī pabalstam krīzes situācijā. Pabalsts izmaksāts vienai personai. Pašvaldība ir gatava nodrošināt līdzfinansējumu 30% apmērā īpašumu atjaunošanai un atkritumu apsaimniekošanai, bet 50% apmērā – pabalstiem. Kopumā Daugavpils līdzfinansējums tādējādi būtu nepilni 9,5 tūkstoši eiro.
Valdība Daugavpils valstspilsētas pašvaldībai vētras seku likvidācijai līdz ar to piešķīra 17 847 eiro.
- Augšdaugavas novada pašvaldība aprēķināja, ka vētras seku likvidācijai vajadzīgi vairāk nekā 1,4 miljonu eiro, aptuveni puse no šīs summas – pašvaldību īpašumu atjaunošanai, 590 tūkstoši eiro atbalstam mājokļu atjaunošanai, bet nepilni 48 tūkstoši – atkritumu apsaimniekošanas izdevumiem. Pašvaldības Sociālais dienests izmaksāja 405 vienreizējus pabalstus vētras seku likvidācijai. Tā kā Augšdaugavas novada pašvaldības pieprasījums pārsniedz 2% no tās budžeta izdevumiem, tā var nenodrošināt līdzfinansējumu īpašumu atjaunošanai un atkritumu apsaimniekošanai, bet tai ir 10% apmērā jālīdzfinansē atbalsts iedzīvotājiem, kas šajā gadījumā ir 59 tūkstoši eiro.
Valdība Augšdaugavas novada pašvaldībai piešķīra 1 360 467 eiro.
Augšdaugavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Vitālijs Aizbalts ("Latgales partija") atzinīgi vērtēja šādu atbalstu.
- Dobeles novada pašvaldība vienreizēju pabalstu vētras seku likvidēšanai izmaksāja 622 gadījumos. Pašvaldība aprēķināja, ka tai nepieciešami vairāk nekā 2,6 miljoni eiro, no tiem 419 tūkstoši eiro pašvaldības īpašumu atjaunošanai, mājokļu atbalstam – nepilni 1,74 miljoni eiro, atkritumu apsaimniekošanai – 473 080 eiro. Arī Dobeles gadījumā šī summa pārsniedz 2% no pašvaldības budžeta izdevumiem, tādēļ tai jānodrošina līdzfinansējums – 10% – tikai iedzīvotāju atbalstam jeb nepilni 174 tūkstoši eiro.
Valdība Dobeles novada pašvaldībai postošās vētras seku likvidācijai piešķīra 2 454 157 eiro.
- Jelgavas novada pašvaldība pabalstu izmaksāja vienai personai. Vētras seku likvidācijai novadam vajadzīgi 27 tūkstoši eiro. Tā kā šī summa nepārsniedz 2% no plānotajiem budžeta izdevumiem, pašvaldībai jānodrošina līdzfinansējums nepilnu 12 tūkstošu eiro apmērā.
Valdība Jelgavas novada pašvaldībai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķīra 15 418 eiro.
- Limbažu novada pašvaldība informēja, ka dabas stihijas laikā cieta pašvaldības autoceļš. Vētras seku likvidācijai nepieciešami vairāk nekā 6500 eiro. Tā nodrošinās līdzfinansējumu nepilnu 2000 eiro apmērā.
Limbažu novada pašvaldībai piešķirts 4581 eiro vētras seku likvidācijai.
- Madonas novadā vētrā cieta gan privātmājas, gan daudzdzīvokļu māja. Vienreizējs atbalsts izmaksāts gan privātmāju atjaunošanai (jumtiem, logiem), gan SIA "Madonas namsaimnieks" un biedrībai "12 kalnieši" daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas atjaunošanai. Pabalsts izmaksāts arī vienai privātpersonai. Pašvaldībai nepieciešami kopumā nepilni 55,5 tūkstoši eiro, tai jānodrošina līdzfinansējums – nepilni 21,5 tūkstoši eiro.
Madonas pašvaldībai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem valdība atvēlēja 33 980 eiro.
- Smiltenes novadā dabas stihija postīja pašvaldības īpašumā esošo dzīvojamo māju Grundzāles pagastā. Tā nebija apdrošināta. Postījumu likvidēšanai nepieciešami 5425 eiro, pašvaldība līdzfinansēs 30% izmaksu (1627 eiro).
Tādējādi Smiltenes novada pašvaldībai dabas stihijas postījumu novēršanai izmaksāti 3798 eiro.
- Tukuma novadā vētras laikā cieta trīs pašvaldības īpašumā esošās dzīvojamās mājas, tās nebija apdrošinātas, jo neatbilda apdrošināšanas nosacījumiem. Pašvaldība sniedza atbalstu divu dzīvojamo māju atjaunošanai, kā arī 113 personām izmaksāja vienreizēju atbalstu mājokļu atjaunošanai. Izmaksāti arī pabalsti 37 personām. Pašvaldībai vētras radīto postījumu un pašvaldības izdevumu kompensācijai nepieciešami 324 347 eiro. Tai jānodrošina līdzfinansējums 151 008 eiro apmērā.
Valdība Tukuma novada pašvaldībai piešķīra 173 339 eiro.
KONTEKSTS:
7. augustā Latvijā plosījās negaiss ar stiprām vēja brāzmām, vietām arī lietusgāzēm un lielgraudu krusu. Sākotnēji negaiss skāra Kurzemi un valsts centrālo daļu, īpaši smagus postījumus nesot Dobeles novadā, vakarā tas skāra Latvijas austrumu daļu.
Pērkona negaisa laikā Latgalē gājis bojā cilvēks, kuram uzkrita koks. Vēl astoņi cilvēki vētrā ir cietuši, cilvēkiem uzkrituši koki, vienā gadījumā – jumta gabals, cilvēki cietuši arī no krusas graudiem. Pēc lielgraudu krusas postījumiem tika slēgta arī Jaunpils pils. Dabas stihijā pamatīgi cieta valsts nozīmes kultūras pieminekļa jumts.
