Rīta Panorāma

Latvijas "FinTech" forums pulcēs finanšu tehnoloģiju speciālistus

Rīta Panorāma

Rīta Panorāma

Intervija ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču

Rinkēvičs kritizē runas par drošības koncepcijas nepildīšanu sabiedrisko mediju valodas jautājumā

Kamēr premjerministre Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība’) norādījusi, ka par Saeimā apstiprinātās Nacionālās drošības koncepcijas punktu, kas paredz aizliegumu sabiedriskajiem medijiem no 2026. gada radīt saturu krievu valodā, vēl notiks diskusijas, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pārliecināts – lai kādas arī bijušas diskusijas par šo jautājumu pirms tam, nevar pieņemt koncepciju un pateikt, ka to nepildīsim.

Nacionālā drošības koncepcija ir eklektisks dokuments, kurā katra ministrija uzraksta savu daļu, viena ministrija apkopo, un valdība to apstiprina, intervijā LTV "Rīta panorāmai" sacīja prezidents.

Piemēram, koncepcija paredz atteikties no sabiedriskajiem medijiem krievu valodā, lai veidotu vienotu informatīvu telpu, tajā pašā laikā  saglabājot privātos medijus krieviski, kas ir zināma pretruna, norādīja Rinkēvičs.

Visnepareizākais pašlaik būtu pateikt, ka mēs tikko apstiprinājām koncepciju un tagad to nepildīsim,

jo tas būs negatīvs signāls un raisīs jautājumus, kāda būs cilvēku motivācija pildīt likumus, skaidroja Rinkēvičs.

Viņaprāt, tagad, kad koncepcija ir pieņemta, ir jākoncentrējas uz to, kāda būs mediju politika, kā veidos vienotu informatīvo telpu, ja būs privātie mediji arī krievu valodā, kā mēs varēsim nodrošināt, ka Latvijas sabiedrība, lai kāda būtu cilvēku valoda ģimenē, saņemtu kvalitatīvu informāciju.

Koncepcija nav juridiski saistošs dokuments, bet, "manuprāt, mūsu pašu interesēs ir, ja esam to pieņēmuši, to arī pildīt", norādīja prezidents.

Tā ir demokrātiskās valsts pamatiezīme – pildām pieņemtos lēmumus un ir zināma paļāvība, uzsvēra Rinkēvičs.

KONTEKSTS

Saeima pagājušajā nedēļā atbalstīja Latvijas jauno nacionālās drošības koncepciju, kur citstarp paredzēts, ka no 2026. gada 1. janvāra arī sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai, bet vietējais saturs krievu valodā varētu turpināt pastāvēt komercmedijos.

Pret to iebilst Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP), aicinot no koncepcijas izņemt rindkopu, ka saturs krievu valodā pieļaujams tikai komercmedijos. Pret ieceri no 2026. gada aizliegt sabiedriskajos medijos saturu krievu valodā iebilst arī sabiedriskie mediji Latvijas Radio un Latvijas Televīzija, kā arī Baltijas Mediju izcilības centrs. 

Arī jaunā kultūras ministre Agnese Logina "(Progresīvie") iepriekš intervijā Latvijas Radio pauda nostāju, ka sabiedriskajiem medijiem ir jāturpina radīt saturu krievu valodā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti