Rīgas mērs uzsvēra, ka galvaspilsētā civilās aizsardzības jautājums tiek uztverts ļoti nopietni.
"Mums [Rīgā] ir vienība izveidota – 12 cilvēki, kas nodarbojas ar civilās aizsardzības jautājumu visdažādākajos virzienos – sākot ar militāro dimensiju, tai skaitā patvertņu apsekošanu, sadarbību dažādu Rīgas kapitālsabiedrību vidū, kas arī ir ļoti būtiski aspekti civilās aizsardzības jautājumā."
Ķirsis norādīja, ka Rīgas teritorijā ir vairākas patvertnes, kas saglabājušās "no iepriekšējiem laikiem". Tomēr to, vai Rīgā ir kāda bumbu patvertne, Ķirsis konkrēti neatbildēja.
"Daudzas patvertnes vairs neatrodas pašvaldības īpašumā. (..) Vairākas tiek apsvērts atjaunot un iedzīvināt, jo tās nav diez ko mājīgas. Šis ir virziens, kurā mums ir jāstrādā. Ja mēs paskatāmies to labos piemērus, piemēram, Somijā, viņi to sāka darīt uzreiz pēc Otrā pasaules kara. (..) Diemžēl mēs esam tur, kur esam," atzīmēja Ķirsis.
Pilsētas galvas ieskatā Rīga patvertņu izveides jautājumā varētu sadarboties ar Ukrainas galvaspilsētu Kijivu.
"Ir vērts mācīties no Ukrainas, no Kijivas. Es redzētu, ka bumbu patvertņu ziņā mēs sadarbotos ar Kijivu, kur ir izveidota mobilā lietotne, kurā uzlidojumu, bombardēšanas laikā var atrast tuvāko vietu, kur patverties, kur ir humānā palīdzība," stāstīja Ķirsis.
Patlaban notiekot sarunas starp Rīgu un Kijivu. Ķirsis atklāja, ka Kijiva ir "gatava uzdāvināt šo lietotni" Rīgai kā pateicības žestu par palīdzību kara laikā. "Un notiek sarunas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, lai viņi līdzfinansētu no Atveseļošanas un noturības mehānisma šo [lietotnes] adaptāciju gan pie Rīgas situācijas, gan arī to varēs izmantot citas pašvaldības," piebilda Ķirsis.
Vaicāts, kādēļ izvēlēts no sākuma iegūt mobilo lietotni, nevis pārskatīt un attīstīt pašas patvertnes, Ķirsis sacīja: "Aplikāciju var salīdzinoši ātri adaptēt, bet izveidot patvertnes nav tik vienkārši."
