Robežsardzē skaidro, ka medību ierobežojumi nepieciešami, lai radītu drošību pierobežā pašiem medniekiem un arī atvieglotu robežapsardzes funkcijas, apturot migrantus.
Tikmēr mednieki, kuru medību platības tādējādi tiek mazinātas, ir neizpratnē par šiem ierobežojumiem īpaši aktīvās medību sezonas laikā un satraucas par postījumiem, ko nodara meža zvēri.
Medību aizliegums saistīts ar drošību
173 kilometru garumā stiepjas Latvijas–Baltkrievijas robeža, kārots mērķis nelegālajai migrācijai. Pērn rudenī vidēji dienā tika novērsti pat aptuveni 100 cilvēku mēģinājumi iekļūt Latvijā, bet kopumā gada laikā robežsargi novērsa gandrīz 14 000 mēģinājumu nelikumīgi šķērsot Latvijas–Baltkrievijas robežu.
Saistībā ar nelegālās imigrācijas spiedienu vairākās administratīvajās teritorijās Baltkrievijas pierobežā tika ieviests pastiprināts robežapsardzības sistēmas darbības režīms, kas attiecās arī uz medniekiem, norādīja Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes Robežkontroles un imigrācijas kontroles dienesta priekšnieka pienākumu izpildītājs Vladimirs Šersts.
"Mednieku kolektīviem ir jāzina, ka Daugavpils pārvalde aizliedz jebkura veida medības pierobežas joslā, tas ir 2 kilometru attālumā no valsts robežas joslas.
Šis aizliegums saistīts ar drošību – gan no mūsu, gan mednieku puses," uzsvēra Šersts.
Medību ierobežojumi ir arī visā pierobežas teritorijā.
"Pierobeža ir teritorija 30 kilometrus no valsts robežas, Valsts robežsardzes Daugavpils pārvalde aicina medību kolektīvus savlaicīgi informēt par vietām, personām, par laiku, kad tiks rīkotas medības," mudināja Šersts.
Ierobežojumi skar vairākus kolektīvus pierobežā
Mednieki par to ir informēti, tāpat kā par to, ka šis režīms ir pagarināts līdz 10. februārim.
Daugavpils Mednieku un makšķernieku biedrības vadītājs Viktors Frīliņš stāstīja, ka ierobežojumi attiecas uz daudziem medību kolektīviem pierobežā.
"Daugavpils Mednieku un makšķernieku biedrības astoņi kolektīvi ir pakļauti šim īpašajam režīmam, tie ir tikai Daugavpils Mednieku un makšķernieku biedrības iecirkņi. Protams, ka to ir daudz vairāk, jo tā zona stiepjas no Medumiem līdz Dagdai," norādīja Frīliņš.
Tie ir kopumā aptuveni 15 medību kolektīvi Latvijas Baltkrievijas pierobežā – Krāslavas un Augšdaugavas novados.
Mednieku bažām ir savi iemesli, situāciju analizēja Valsts meža dienesta Dienvidlatgales virsmežniecības virsmežzinis Vilmārs Skutels: "Mežacūku mūsu pusē gan ir palicis diezgan maz, un dzinēju medības palikušas tikai uz tām mežacūkām. Tāpēc šis lēmums īpaši neiespaidos lielāko daļu mednieku. Taču ir tādi medību kolektīvi, kuriem visas medību platības atrodas šo 2 kilometru zonā un viņi tur vispār nevar medīt. Ir arī pārmetumi no mežu un zemju īpašniekiem par bebru un citu dzīvnieku postījumiem. Un šos postījumus nav iespējams novērst, jo medības tur nenotiek."
Pierobežas medību kolektīva vadītājs ir sašutis
Abos novados medību teritorijas ir mednieku kolektīvam "Ūpis", ko vada Pāvels Šilvans un kurš ir sašutis par šo aizliegumu medīt pierobežā.
"Tas ir neprāts, kas notiek, mūsu kolektīvam viss medību meža masīvs ar mežacūkām un aļņiem ir šo divu kilometru joslā – gan Kaplavā, gan Salienā.
Mēs šo mežu nomājam no "Latvijas Valsts mežiem", par to maksājam, maksājam par licencēm, piebarojam dzīvniekus, bet mums neļauj medīt, un tas ir šausmīgi," sašutumu pauda Šilvans.
Mednieku kolektīvam "Ūpis" vadītājs uzsvēra, ka zaudējumi ir ne vien medniekiem, bet arī mežam.
"Tas notiek jau vairākus gadus, sākumā par iemeslu bija kovids, tad Āfrikas cūku mēris, bet kopš pērnās ziemas un šogad robežsargi mums liedz medīt migrantu dēļ. Bet mums taču medību sezona ir tik īsa – kolektīvās medības ir no 1. oktobra līdz 1. februārim, un mums tās tiek slēgtas. Bet mežu saimnieki sūdzas, ka meža zvēri – stirnas noēd egļu un priežu jaunaudzes, ka ir lieli postījumi un ka zvēri jāizšauj. Bet ko mēs varam izdarīt, ja mūs tur nelaiž. Mēs domājām, ka ierobežojumi būs īslaicīgi, pacietīsim, bet nē, tie turpinās, un nezinām vairs, ko darīt," sacīja Šilvans.
Mednieks arī stāstīja, ka ir bijušas daudzas reizes, kad mednieki ziņojuši robežsardzei par migrantiem mežos un pat tos paši aizturējuši. Bet tagad migrantu nav un medību ierobežojumi būtu jāatceļ.
Migranti jau labu laiku nav manīti, bet modrībai jābūt
To, ka migranti patiešām jau labu laiku nav manīti, apstiprina arī robežsardzē.
"Situācija pie Latvijas–Baltkrievijas robežas ir mierīga. Mēs neesam konstatējuši nevienu robežšķērsošanas mēģinājumu kopš pērnā 23. decembra. Līdz ar to pagaidām ir mierīgi," informēja Vladimirs Šersts.
Taču tas nemazina modrību uz robežas un piesardzībai, arī medību ziņā, ir jābūt, uzsvēra Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldē. Te jāsaskaņo arī visas medības, kas notiek pierobežā 30 kilometru attālumā no robežas, apliecināja pārvaldes vecākā inspektore Inga Bēķe.
"Kolektīvās un individuālās medības ir jāpiesaka vismaz trīs dienas iepriekš, un tas tā arī notiek.
Valsts robežsardzē mednieku kolektīvi piesaka medības nedēļas nogalei, sākot no trešdienas, un to dara vidēji 10 medību kolektīvi. Individuālās medības raksturīgas ne tikai nedēļas nogalei, bet tās mednieki piesaka arī darbdienās," stāstīja Bēķe.
Kopumā medniekiem ieviestais režīms pierobežā, Viktora Frīliņa ieskatā, ir saprotams, sadarbība ar robežsardzi notiek un tā ir laba.
Bet jaunajiem apstākļiem ir jāpiemērojas, kamēr migrācija vairs nebūs drauds uz Latvijas–Baltkrievijas robežas.
