Mazā kuldīdzniece Una kopā ar mammu izvēlas ziedus, ko dāvināt skolotājām:
„Man patīk gladiolas vai pušķīši. Krāsas – rozā un dzeltenas. Mums jau vajag pušķus vairākām skolotājām, arī mūzikas skolotājai.”
Mazāko un vecāko klašu skolēnu gaume mēdzot atšķirties, novērojušas tirgotājas. Pieredzējusi ziedu audzētāja no Priedaines Irēna Ābolte atklāj savus novērojumus par skolēnu gaumi: „Uz 1. septembri jau parasti nes gladiolas un asteru pušķīšus. Lielākie zēni jau nenesīs pušķīšus, viņi izvēlas rozes vai lilijas. Rozes arī audzējam. Mazais jau to lielo puķi nevar savākt.”
No Rumbas pagasta uz Kuldīgas ziedu tirgu ikdienas brauc Rozālija. Savā dārzā viņa izaudzē asteres un citas rudens puķes, ko likt pušķīšos. Vairākus viņa iztirgojusi un veido jau nākamos. Viņa bērniem jaunajā mācību gadā novēl veselību:
„Vienīgais prieks manos gados – tās ir puķes un mans dārzs. Bērni lieli, mazbērni izprecēti. Kad bērni bija mazāki, tad 1. septembris bija īpašs laiks, bet arī tagad jūtu, ka ir svētki.”
Līdzās gladiolu un asteru krāsu toņu pārbagātībai visspēcīgāk tomēr smaržo lilijas. Irēna Ābolte visvairāk priecājas tieši par savām lilijām: „Tagad smaržo visas lilijas, man pašai patīk rozā krāsā.”
Irēnas un viņas dzīvesbiedra izaudzēto liliju smarža šodien noteikti piepildīs kādas Kuldīgas skolotājas klasi.
