Drēgnais rudens laiks, kad termometra stabiņš slīd arvien zemāk, māju saimniekus rosina iekurināt savas krāsnis. Un tas ir laiks, kad Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) sāk saņemt tieši šim laikam raksturīgos izsaukumus.
"Tas ir īpašs laiks, kad atklājas apkures sezona. Pēc statistikas datiem, kas ir VUGD rīcībā, vidēji krietni pāri par 500 izsaukumu uz sodrēju degšanu notiek katru apkures sezonu. Tuvu 600 reižu glābēji izbrauc uz sodrēju degšanu," pastāstīja VUGD Latgales reģiona pārvaldes dienesta nodaļas operatīvais dežurants Edgars Kerubins.
Iemesls tam ir namu saimnieku nevērīgā un brīžiem vieglprātīgā attieksme pret sava nama apkures iekārtu, galvenokārt – dūmvadu.
"Būtiskākie iemelsi ir dūmvadu netīrīšana, jo degšanas periodā varbūt tiek izvēlēts neatbilstošs kurināmais, kaut kādi atkritumi vai ļoti mitra malka, cietais kurināmais, kas arī veicina dūmvada aizaugšanu ar sodrējiem, kvēpiem. Un tīrīšana ir jāveic vismaz reizi gadā, pirms apkures sezonas sākuma. Degšanas rezultātā rodas ļoti liela temperatūra, un tās ietekmē rodas plaisas dūmvadā, no kuras siltums var pāriet uz mājas degošajām konstrukcijām, pārsegumiem, bēniņiem. Līdz ar to var strauji izplatīties ugunsgrēks. Šobrīd ir pēdējais laiks pievērst uzmanību savam dūmvadam. Pirms apkures sezonas sākuma, vēlams līdz 1. novembrim, jāveic dūmvadu tīrīšana, lai novērstu šo lieko izsaukumu skaitu, un pats galvenais, lai pasargātu sevi no īpašuma bojāšanas," sacīja Kerubins.
Ilūkstietis Gunārs, redzot citu ugunsnelaimes, vienmēr rūpīgs pret sava nama dūmvadu, bet šai apkures sezonai sagatavojies īpaši. "Dzīvoju privātmājā, un mans dūmvads jau ir iztīrīts. To veicam pašu spēkiem pēc nepieciešamības. Protams, ir jābūt speciālām ierīcēm, kārtīgai birstei, kas iet ar kārtīgu smagumu un pēc skursteņa izmēriem. Protams, arī jāpārbauda, vai nav kādas plaisas dūmvadā," pastāstīja Gunārs, norādot, ka pirms kurināšanas pārbauda dūmvadu.
Viņš ir redzējis skursteņa degšanu kaimiņos: "Kad kvēpi aizdegas, tad iet tāda uguns strūkla. Tad brauc ugunsdzēsēji, un laikam vienīgais ar sāli dzēš to ugunsgrēku."
Sertificēti un nesertificētie skursteņslauķi šajā laika ir uz izķeršanu, izbraukumos un grūti sastopami, pat grūti sazvanāmi. Ar to jau laikus rēķinās namu apsaimniekotāji.
"Godīgi sakot, ne vienmēr sanāk dabūt tuvākos dūmvadu tīrītājus. Ja savlaicīgi nepasūta, ja nav līgumu, tad tuvākie būs aizņemti," zināja stāstīt Augšdaugavas novada Ilūkstes uzņēmuma "Ornaments" namu pārvaldniece Inga Zeltiņa.
"Tieši mūsu apsaimniekošanas zona ir visa Ilūkste, Eglaines pagasts un Šederes pagasts, tās ir 86 dzīvojamās mājas. Ventilācija nav jātīra katru gadu, bet skursteņi gan katru gadu jātīra. Un vēl šobrīd mums pat 10. un 11. oktobrī pēdējās mājas vēl tīrīs," pastāstīja Zeltiņa.
Ugunsdrošības noteikumiem paredz, ka līdz 1. novembrim dūmvads jāpārbauda un jāiztīra ar sertificēta skursteņslauķa palīdzību vai pašu spēkiem.
VUGD atgādina arī par dūmu detektora uzstādīšanu.
"Nereti ir gadījumi, kad dzīvojamās mājas nav aprīkotas ar dūmu detektoriem, ko ļoti iesakām uzstādīt. Jo nakts laikā, kad cilvēks ir aizgājis gulēt, vismaz dūmu detektors signalizē par briesmām," sacīja Kerubins.
Pērn saskaņā ar VUGD datiem tikai 34% mājokļu, kuros izcēlies ugunsgrēks, glābēji dzirdēja skanam dūmu detektora signālu, kas brīdina par sadūmojumu mājoklī. Tas dod vairāk laika cilvēkiem evakuēties no ēkas.
