Pirms trim gadiem, akadēmiķim Jānim Stradiņam aizejot mūžībā, tika spriests, kā lai iemūžina izcilā zinātnieka piemiņu. Kā sacīja akadēmiķa dēls Pēteris Stradiņš, tēvam bija īpašas simpātijas pret apgaismības laikmetu. Viņš augstu vērtēja Vecā Stendera paveikto. Abām personībām bijis daudz kopīgā – vispusīgas zināšanas un stingra ticība latviešu tautas spožai nākotnei, tāpēc "Gaismas vārti" ir veltījums ne tikai Jānim Stradiņam, bet arī godinājums apgaismībai un Gothardam Frīdriham Stenderam.
Pēteris Stradiņš sacīja: "Šis skulpturālais ansamblis jeb kā mēs gribētu saukt – viedvieta – slēpj sevī ļoti daudz simbolu. Ideja ir apgaismība. No vienas puses, bija laiks, kad sākās latviešu tautas identitātes veidošanās, izglītošanās. Kultūra, kas mūs tālāk noveda līdz valstij. Daudzām tautām tas nav izdevies."
Šajā vietā savulaik bija Sunākstes mācītāja muiža, kur Stendera dzimta strādājusi.
Ansambli veidojis tēlnieks Ojārs Arvīds Feldbergs. Kompozīcijas centrā ir gaiša pulēta granīta kolonna. Tā simbolizē gaismu.
"Kā asns, kas spraucas no zemes, atver zemes virsmu, – tāpat arī gaisma vai doma, zināšanas, kultūra arī paver ceļu tautai, valstij un visām debess pusēm," sacīja tēlnieks.
Simboliski gaismas stari izlauzušies cauri Latvijas laukakmenim, pāršķelot četrās daļās. Tās var interpretēt kā četrus viedas nācijas stūrakmeņus – izglītību, zinātni, kultūru un valstiskumu. Vai arī kā četrus dabas pirmelementus. Bet, kā sacīja tēlnieks, skaitļa četri nozīmi katrs var pats apjaust.
"Cilvēkam ir četri mūža posmi. Bērnība, jaunība, briedums un vecums. Gadalaikam arī četri posmi, cilvēkam ir četras puses – tāpat arī viss apkārt," viņš teica.
"Gaismas vārti" veidoti kā atvērta telpa, kurā apmeklētāji aicināti ieiet, sajust garīgo spēku, kas krāts no Vecā Stendera laikiem un ar ko Jānis Stradiņš dāsni dalījās sava mūža laikā.
