Aukstā kara gados Latvijā tika uzbūvētas simtiem patvertnes, kur padomju nomenklatūrai un militārpersonām patverties kodolkara gadījumā. Pēc neatkarības atgūšanas valsts formāli turēja rūpi par šiem civilās aizsardzības objektiem, bet faktiski nekādi ieguldījumi un uzturēšana nenotika.
2008. gada krīzes laikā, lai ietaupītu līdzekļus, valdība atlikušajiem 300 bunkuriem atcēla civilās aizsardzības objekta statusu, ļaujot īpašniekiem ar tiem rīkoties pēc saviem ieskatiem. Vairums – privatizēti, nojaukti, applūduši, sagruvuši vai tiek izmantoti citiem mērķiem, piemēram, kā rūpniecības cehs, noliktava vai muzejs.
Rīgā 80. gadu beigās bija ap 20 patvertņu, kas katra varēja uzņemt no dažiem simtiem līdz vairāk nekā 1000 cilvēkiem.
Šodien pašvaldības īpašumā atlikuši tikai četri bunkuri, un neviens no tiem šobrīd nav izmantojams sākotnējam mērķim.
Lielākais no tiem – kādreizējais padomju armijas komandpunkts atrodas zem Grīziņkalna. Taču tas jau kopš 1999. gada ir iznomāts informācijas tehnoloģiju uzņēmuma "DEAC", jo vairāk nekā 500 kvadrātmetru plašie pazemes kambari ir ļoti piemērota vieta datu serveru uzglabāšanai.
Piemēram, patvertne Radio ielā 1 ir iznomāta blakus esošajai kafejnīcai un kalpo kā noliktava. Patvertnē Šarlotes ielā 1, pie Dailes teātra, ierīkota šautuve, bet arī tā šobrīd nedarbojas un durvis ir slēgtas. Uz patvertnes Meierovica bulvārī 1 uzbūvēts "Sadales tīklu" transformators.
Nomas līgumi paredz, ka krīzes gadījumā pašvaldība tos var lauzt un izmantot bunkuru civilajai aizsardzībai. Bet vērtējot, vai bunkuri vairs tam ir piemēroti un redzot pilsētu bombardēšanu Ukrainā, par Rīgas pilsētas Civilās aizsardzības plānu atbildīgā domes pārstāve Linda Ozola (Jaunā konservatīvā partija) uzdevusi Rīgas pašvaldības policijai apzināt situāciju ar patvertnēm.
"Mēs esam uzdevuši apsekot, ja nepieciešamas – piesaistot Nacionālo bruņoto spēku pārstāvjus, lai saprastu, vai tās piemērotas cilvēku patvērumam un ko nepieciešams uzlabot, ja gadījumā viņas nav piemērotas šobrīd," skaidroja Ozola.
Gan Rīgas pilsētas, gan Latvijas valsts civilās aizsardzības plānos militāra apdraudējuma gadījumā uzsvars tiek likts uz iedzīvotāju apziņošanu un evakuāciju, nevis patvertnēm. Tātad – par vietu, kur droši sagaidīt evakuāciju, katram jāparūpējas pašam.
"Tādas oficiālas infrastruktūras mums Latvijā šobrīd nav. Bet, ja mēs skatāmies uz kadriem un fotogrāfijām no Ukrainas, – vieta, kur cilvēki patveras no apšaudēm, ir dzīvojamo māju pagrabi," skaidroja iekšlietu ministres sabiedrisko attiecību padomniece Linda Curika.
Tādēļ iedzīvotājiem jāpaļaujas uz saviem spēkiem. Jāpārbauda savi pagrabi, vai tie nav aizkrāmēti, applūduši, vai pārsegumi ir pietiekami izturīgi.
