Civilās aizsardzības sistēma "Kyiv Digital" ir platforma, kas ietver gan mobilo aplikāciju iedzīvotājiem, kas aptver civilās aizsardzības, e-demokrātijas un mobilitātes pakalpojumus, gan atsevišķu viedpilsētas pārvaldības procesu atbalsta un monitoringa risinājumus. Piemēram,
Ukrainā tā brīdina par raķešu tuvošanos, norāda vietas, kur patverties, kā arī strādā, ja ir elektroapgādes pārtraukumi. Arī starptautiski šī sistēma ir guvusi lielu atzinību.
Smiltēns: Latvijā šāda platforma ir kaut kas unikāls
Tolaik nu jau bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns ("Apvienotais saraksts") bija vizītē Ukrainā, kur ar Ukrainas amatpersonām pārrunāja iespēju Latvijai pārņemt sistēmu savā rīcībā, un arī Latvijā sarunas par to uzsāktas. Tobrīd Smiltēns izteicās, ka Latvijai, pilnveidojot savu civilās aizsardzības sistēmu, kura esot novecojusi, nav jāiegulda miljoniem eiro, lai izgudrotu ko jaunu, jo tā vietā vajagot izmantot sistēmas, kas jau ir radītas un pārbaudītas praksē.
Līdzīgi deputāts izsakās arī šobrīd, norādot, ka būtu bezatbildīgi eksperimentēt pašiem un taisīt projektus, kas būtu ne tikai ilgi, bet arī daudz izmaksātu, tāpēc Ukrainas dāvināto platformu būtu ļoti vērtīgi izmantot, jo tā būvēta gan civilajām, gan aizsardzības vajadzībām un spētu piesaistīt lielāko daļu iedzīvotāju tās izmantošanā.
"Šī aplikācija nozīmē, ka tu to lieto ikdienā – transporta vajadzībām, komunālo maksājumu vajadzībām, stāvvietu apmaksai, kas tik tur nav tajā iekšā.
Tāpēc, ka tā ir ikdienā lietojama, lietotāju skaits Kijivā ir mērāms miljonos, līdz ar to kritiskā situācijā tā ir noderīga jau civilās aizsardzības vajadzībām. Tāpat arī drošības vajadzībām.
Cik daudz viņiem palīdzēja tas, ka cilvēki uz ielas fotografēja? Ne jau visi cilvēki zina, kam sūtīt, kur – Valsts drošības dienestam, Civilās aizsardzības pārvaldei vai Valsts policijai. Tur uzreiz tu ievieto fotogrāfiju, ievieto video, paziņojumu ieraksti – tu uzreiz esi saziņā, tu esi kā informācijas avots, izlūkošanas daļa tai visā stāstā. Pie situācijas, kad Latvijai nav nekā, tas ir kaut kas unikāls," platformu raksturoja Smiltēns.
Sistēmu kā pirmā testēs Rīga
Rīga kā pirmā pašvaldība piekrita sistēmu testēt pilotprojektā.
Šonedēļ Rīgas mērs Vilnis Ķirsis ("Jaunā Vienotība") un domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola ("Kods Rīgai") darba vizītē apmeklēja Ukrainas galvaspilsētu Kijivu, kur pārrunāja abu pašvaldību iespējas sniegt savstarpēju palīdzību un vienojās par tālāko sadarbību informācijas un komunikāciju tehnoloģiju ieviešanas un digitalizācijas jomā, tostarp apmeklēja "Kyiv Digital" komandu viņu IT komandcentrā.
Šobrīd abu galvaspilsētu mēri ir parakstījuši memorandu par sadarbību informācijas un komunikāciju tehnoloģiju ieviešanas un digitalizācijas jomā.
Tāpat, kā skaidroja mērs Ķirsis, ir bijušas arī vairākas tikšanās ar ekspertiem, lai pārrunātu, kādi ir pirmie soļi, kas jāsper, lai šo sistēmu ieviestu.
Projekts ir sācies, bet paies laiks, kamēr sistēmu pielāgos, uzlabos un ieviesīs Rīgā, un tas kopumā varētu prasīt gadu vai divus.
"Tā nav tikai civilā aizsardzība, tur ir ļoti daudz moduļu, kā viņi vispār pārvalda pilsētu, kā redz ikdienas problēmas, kā tās var risināt. Savukārt iedzīvotājiem tāds ērts modulis ir aplikācija, kur var izdarīt ļoti daudz lietu – samaksāt nekustamā īpašuma nodokli, samaksāt par autostāvvietu, pieteikties bērnudārza rindā, nobalsot par kaut kādu līdzdalīgās budžetēšanas projektu. Ir arī civilās aizsardzības modulis, kur var redzēt, kur ir tuvākās patvertnes, teltis, kur var sasildīties, un attiecīgi šādas lietas. Tas ir ērts rīks, kuram ir ļoti plašs pielietojums saskarsmē ar pilsētu," sacīja Ķirsis.
Rīgas mērs norādīja, ka Rīgai ir tāda kā misija šo projektu iesākt pirmajiem, un attiecīgi, ja viņiem viss veiksmīgi izdosies, tad arī pārējām pašvaldībām būs iespēja šo sistēmu pārņemt.
Latvijā valstiskā apmērā grasās ieviest šūnu apraides sistēmu
Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs norādīja, ka ir izzināts, kas ir šī sistēma un ko tā paredz.
Ņemot vērā, ka tieši tajā pašā laikā organizēts darbs gan pie specifikācijas izstrādes, gan iepirkuma procedūras organizēšanas, lai Latvijā ieviestu šūnu apraides sistēmu,
pieņemts lēmums, ka Latvijai valsts līmenī nav iespējas izmantot dāvinājumu un sistēmu, kas strādā lokāli un ir veidota kā pašvaldības pakalpojumu portāls, attīstot to uz brīdinājuma sistēmu.
"Ņemot vērā, ka tajā brīdī tika organizēts darbs pie gan specifikācijas izstrādes, gan iepirkuma procedūras organizēšanas, lai Latvijā ieviestu šūnu apraides sistēmu, pieņēmām lēmumu, ka mums nav iespējas izmantot dāvinājumu un sistēmu, kas strādā lokāli un ir veidota kā pašvaldības pakalpojumu portāls, attīstot to uz brīdinājuma sistēmu. Latvijā mums ir nepieciešama sistēma, kuru ieviesīs visā valsts teritorijā, un kas būs spējīga informēt iedzīvotājus efektīvā veidā," skaidroja Trofimovs.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis publiski ir paudis, ka plānots, ka agrīnās brīdināšanas sistēmas jeb šūnu apraides sistēma sāks darboties jau šogad.
