ĪSUMĀ:
- Rēzeknē skolotājiem noteica 29 kontaktstundas nedēļā, lai gan MK noteikumos – 24.
- Skolotāji sašutuši, VARAM pieprasīja šos domes noteikumus pārskatīt.
- Rēzekne drīz sola strīdīgo punktu svītrot, stundu skaitu noteiks skolu vadītāji.
- Problēmas nodrošināt 35% slodzes citiem pienākumiem, ne stundu vadīšanai, arī citur.
- Preiļu novadā tas izdevies tikai ģimnāzijā, citās skolās – skolotāji vienojas ar direktoriem.
Jautājuma risināšanā iesaistījās gan Valsts darba inspekcija, gan Izglītības un zinātnes ministrija, gan arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Pašvaldību lietu ministre rosināja Rēzeknes pašvaldību tuvākajā laikā pārskatīt pieņemto lēmumu, tikmēr ar problēmu pedagogiem sabalansēt kontaktstundu un pārējo pienākumu proporciju saskaras arī citas pašvaldības.
No šī mācību gada valstī noteiktā slodze pedagogiem ir 36 darba stundas nedēļā. Pēc Ministru kabineta noteikumiem tai jāsastāv no 24 kontaktstundām, savukārt 12 jāatvēl, lai sagatavotos stundām, taču Rēzeknes valstspilsētas dome izdeva savu kārtību, nosakot līdz pat piecām kontaktstundām vairāk.
"Faktiski neapmierinātība radās, kad skolotāji ieraudzīja, ka viņiem tiek tarificēts lielāks kontaktstundu skaits un mazāk samaksāts par citiem pienākumiem. Un tas izraisīja to sašutumu un viļņošanos, un skolotāji sāka sūdzēties – nu kā tā, bet direktori atsaucās uz šo pašvaldības piedāvājumu," par Rēzeknes pedagogu neapmierinātības cēloni stāstīja Latvijas izglītības darbinieku arodbiedrības (LIZDA) Rēzeknes arodorganizācijas vadītāja Janīna Staudža.
Viņa uzsvēra, ka gan LIZDA, gan Izglītības un zinātnes ministrija jau augustā rakstīja skaidrojošas vēstules Rēzeknes Izglītības pārvaldei, taču pašvaldība tās nav ņēmusi vērā.
"Tiek pārkāpti normatīvie akti. Tas ir jautājums, kāpēc tad tie normatīvie akti ir, kāpēc ir valdības noteikumi, ja tos neievēro. Mēs dzīvojam demokrātiskā valstī, un katram ir tiesības sekot līdzi un skatīties, un aizstāvēt savas tiesības. Pietrūkst savstarpējas izpratnes un savstarpējas kontaktēšanās.
Visu to varētu izrunāt, pārrunāt, nevis tā noteikt, ka būs tā vai ne tā," pauda LIZDA pārstāve.
Latvijas Radio Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā noskaidroja, ka tuvākajā domes sēdē plānots koriģēt šo kārtību, svītrojot ārā strīdīgo punktu, tādā veidā galavārdu par pedagogu slodzes sadalījumu atstājot izglītības iestāžu vadītāju un pašu pedagogu rokās, kā to nosaka valdības noteikumi.
Tikmēr arī vairākām citām Latvijas Radio uzrunātajām pašvaldībām ir problēma nodrošināt Izglītības un zinātnes ministrijas šajā mācību gadā ieviesto vēlamo darba slodzes sadalījumu, kur ne mazāk kā 35% paredzēti pārējo pienākumu veikšanai.
Preiļu novada Izglītības pārvaldes vadītājs Andrejs Zagorskis atzina, ka novadam izdevies "vienā skolā ar lielām grūtībām, tātad ģimnāzijā, precīzi to izpildīt, bet pārējās, tā kā valdības noteikumi pieļauj, ka abas puses var vienoties, tad izmantojam šo gadījumu un rezultātā pedagogi piekrīt, jo nav jau, kas māca stundas, ja ir vairāk stundas jāpaņem, un arī finansējums pamatā nelielām skolām pietiek gandrīz vai tikai šo te kontaktstundu apmaksai".
"Reāli mēs tā rēķinām, ka būtu jābūt vismaz 140 skolēniem skolā, pamatskolas līmenī, lai to varētu īstenot, līdz ar to mazākās skolās šī proporcija ir utopija," atzina Zagorskis.
Uzrunātie izglītības darbinieki Rēzeknē atzīst, ka pietrūkst skaidrības, kā veidojas viņu alga, kā arī uztrauc tas, ka joprojām nav līdz galam sakārtots jautājums par slodzes sadalījumu.
LIZDA ir apņēmusies arī turpmāk iestāties, lai samazinātu proporciju starp kontaktstundām un papildu darbu stundu sagatavošanai, pamazām tuvojoties proporcijai 50 pret 50.
KONTEKSTS:
Valdība augustā nolēma piešķirt papildu 13,2 miljonus eiro pedagogu zemākās darba samaksas likmes palielināšanai no šā gada 1. septembra, bet nozares arodbiedrība norādīja, ka šī summa nebūs pietiekama. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) lēsa, ka zemākā algas likme ir pacelta par 8,4%, un naudu tālāk sadalīs katrā pašvaldībā, un vienam skolotājam pieaugums būšot daži desmiti eiro, bet citam – varētu būt arī simti.
Par pedagogu algu celšanu nozares ministrijai un arodbiedrībai bija nesaskaņas vairāku mēnešu garumā, tostarp notika trīs dienu streiks, kura laikā LIZDA panāca valdības lēmumu piešķirt papildu naudu pašvaldībām visu pedagogu atalgojuma palielināšanai. Taču LIZDA arvien nebija apmierināta ar IZM aprēķiniem, un tad izglītības ministre un arodbiedrība vienojās līdz augusta vidum sagatavot vienošanos, lai pedagogu streika vienošanās būtu izpildīta.
Taču šoruden, skolotājiem saņemot pirmās jaunā mācību gada algas, daļa skolotāju saņēmuši pat mazāk naudas nekā iepriekš. IZM uzsvēra, ka finanšu līdzekļi pašvaldībām ir piešķirti, savukārt pašvaldībās teic – līdzekļi ir, bet par maz. LIZDA un IZM pie vienota redzējuma par iemesliem finansējuma trūkumam pedagogu algām nonākt neizdevās.
