Angiogrāfija ir izmeklēšanas metode, kura sniedz iespēju iegūt asinsvadu attēlus, cirkšņa vai rokas artērijā ievadot katetru, ko virza uz izmeklēšanai paredzēto vietu, reālā laikā kontrolējot katetra stāvokli monitorā. Kad katetrs sasniedzis nepieciešamo loklizācijas vietu, caur to ievada kontrastvielu, tādejādi sniedzot iespēju novērtēt asinsvadu stāvokli un atrast ar dažādām patoloģijām saistītās novirzes.
Jaunas ārstēšanas metodes tuvākos desmit gadus
Daugavpils Reģionālās slimnīcas valdes loceklis Grigorijs Semjonovs LSM.lv pastāstīja, ka jaunā operāciju zāle ir līdzīga tai, kas slimnīcā tika atvērta 2019. gadā. Atšķirība ir tāda, ka jaunais aprīkojums ļauj būtiski paplašināt sirds un perifēro asinsvadu ārstēšanu.
"Jaunajā iekārtā iekļautas ļoti plaša spektra iespējas nākotnei – invazīvās radioloģijas ieviešanai un kardioloģijas apvienošanai ar onkoloģiju. Sadarbībā ar invazīvajiem kardiologiem iekārtā ir iestrādāti jauni IT risinājumi un tehnoloģiskais nodrošinājums, kas ļaus ieviest jaunas ārstēšanas metodes tuvākos gadus desmit, paplašināties, attīstīties un kļūt par pamatu jaunu kolēģu piesaistei," norādīja Semjonovs.
Ir ļoti svarīgi, ka slimnīca beidzot ir nostiprinājusi savu potenciālu un nākotnē varēs mierīgi turpināt nodrošināt akūtu sirds un asinsvadu slimību ārstēšanu.
"Pēdējā laikā pastāvēja risks, ka 2019. gadā iegādātais aparāts jebkurā brīdī var apstāties, savukārt 2006. gadā iegādātais angiogrāfs savu resursu ir praktiski izstrādājis, un slimnīcai nebija rezerves potenciāla. Jaunā iekārta dos šo potenciālu, nodrošinot nepārtrauktību, kas ir svarīga akūtas ārstēšanas ietvaros," uzsvēra Semjonovs.
Tādējādi Latgalē 24 stundas diennaktī un septiņas dienas nedēļā būs nodrošināta nepārtraukta iespēja ārstēt infarktus un insultus ar endovaskulāro pieeju (izņemot trombus caur asinsvadu). Nākotnē tas dos iespēju arī ārstēt onkoloģiju ar mazinvazīvākām metodēm.
"Faktiski pamats jaunās angiogrāfijas iekārtas iegādei bija ielikts jau 2019. gadā. Savukārt tagad smagākais bija pārliecināt valsts institūcijas, ka iekārtu, domājot par priekšdienām, nepieciešams iegādāties tieši tagad, negaidot ārkārtas situāciju, kad būtu ierobežota neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana. Patlaban Daugavpils Reģionālās slimnīca paplašina saikni ar Rēzeknes un Jēkabpils ārstniecības iestādēm, kas nozīmē, ka nākotnē tiks glābts vēl vairāk pacientu un uzlabota viņu dzīves kvalitāte," uzsvēra Semjonovs.
Būs iespēja glābt smagākus pacientus
Daugavpils Reģionālās slimnīcas izglītības un zinātnes direktors, studentu apmācības koordinators, invazīvais kardiologs Deniss Vasiļjevs skaidroja, ka angiogrāfs faktiski ir kaut kas līdzīgs mobilam rentgenam, kas ļoti nepieciešams dažādu asinsvadu slimību ārstēšanā. Tas ļauj veikt rentgenuzņēmumus dažādos leņķos un iespēju skatīt attēlu tiešraidē, kas ir nepieciešams, veicot intervenci – jebkāda veida iejaukšanos pacienta ķermenī.
"Aparāts var palīdzēt sirds un asinsvadu slimību ārstēšanā – vainagartēriju paplašināšanā, implantējot jeb ievietojot stentus vai liekot zāles, mehāniskajā trombektomijā, kad tiek izvilkts trombs, piemēram, no galvas asinsvadiem insulta gadījumā, tādējādi izglābjot pacientu no nāves vai invaliditātes. Jaunais angiogrāfs ir izcils arī ar to, ka ir ļoti daudzpusīgs. To var izmantot arī visa veida perifēro artēriju slimību ārstēšanai, piemēram atvērot kājas artērijas, ja tajās iestrēdzis trombs," skaidroja Vasiļjevs.
"To pašu var darīt arī insulta gadījumā, ja trombs ir aizsprostojis galvas asinsvadus. Var paplašināt arī miega artērijas, kas bieži vien aizaug, kad nav iespēja to izdarīt, veicot konvencionālo jeb parasto operāciju, atverot asinsvadu. Tāpat ar šāda veida operāciju palīdzību var paplašināt nieru artērijas," turpināja viņš.
Pats labākais jaunajam angiogrāfam ir tas, ka tajā iekšā ir ieliktas vairākas tehnoloģijas, kas noderēs ārstiem nākotnē, kad tiks sperts nākamais solis pretī jaunām, komplicētākām sirds un asinsvadu operācijām.
Tas savukārt ļaus izdzīvot pacientiem ar smagām slimībām. Piemēram, mehānisko palīgcirkulācijas ierīču implantēšana palīdzēs sirdij pumpēt asinis, kamēr tiks veiktas sevišķi smagas operācijas. Patlaban mediķu iespējas veikt šādas operācijas ir ierobežotas, jo nereti pacienti ir tik slimi, ka nespētu pārciest pat mazinvazīvu operāciju.
"Tāpat jaunā iekārta dod iespēju uzreiz, pacientam atrodoties uz galda, taisīt datortomogrāfiju, ja ir tāda vajadzība, kas pati par sevi jau ir ļoti attīstīta tehnoloģija. Tāpat angiogrāfā var ielādēt iepriekš veiktu magnētiskās rezonanses un datortomogrāfisko izmeklējumu datus, no kuriem tiek veidotas 3D rekonstrukcijas un mediķi var plānot dažāda veida operācijas," pastāstīja Vasiļjevs.
Kardiologs Ērglis: Liela diena visai Latvijai
Jaunās Angiogrāfijas laboratorijas operāciju zāles ar moderno aprīkojumu atklāšanas pasākumā Daugavpils Reģionālajā slimnīcā piedalījās arī pazīstamais ārsts kardiologs, Latvijas kardiologu biedrības prezidents, profesors Andrejs Ērglis. Viņš atzina, ka šī ir liela diena ne Daugavpilij un Latgalei, bet arī visai Latvijai.
"Man tas ļoti patīk, ka Daugavpilī un Latgalē kāds visu laiku kaut ko grib, kādam visu laiku kaut kas ir vajadzīgs, turklāt vērienīgs.
Un labā ziņa ir tā, ka beidzot tas ir noticis, modernais aprīkojums ir uzstādīts, operāciju zāle ir ierīkota, ir ko parādīt un var sākt strādāt," sacīja Ērglis.
Lai arī jaunais aprīkojums esot dārgs, pēc Ērgļa domām, tas ir tikai relatīvi:
"Ja salīdzina resursus, kas rezultātā tiek iegūti – kad cilvēki nenomirst, nekļūst par invalīdiem, nekļūst kopjami, nepiesaista sev ģimenes locekļus un apkārtējos, bet paši spēj sevi apkopt un dzīvot kvalitatīvu dzīvi, tad, sarēķinot to visu kopā, iekārta sanāk saildzinoši lēta."
Jaunās iekārtas nākotnes potenciāls, pēc pazīstamā kardiologa domām, sākšot izpausties jau tuvākajos mēnešos.
Statistikas dati liecina, ka salīdzinājumā ar pagājušā gadsimta 90. gadiem, kad Latvijā bija tikai nedaudz vairāk par 53 000 iedzīvotāju, kas vecāki par 80 gadiem, līdz mūsdienām viņu skaits ir teju divkāršojies.
Liela loma dzīves ilguma pieaugumā ir bijusi inovatīvu un modernāku diagnostika un ārstniecības metožu ieviešanai, kas ļauj agrāk konstatēt pastāvošos riskus, kā arī veiksmīgāk cīnīties ar dažādām slimībām.
