ĪSUMĀ:
- No iespējamajiem ZZS ministriem divi ir bez pieredzes darbā valdībā.
- Par potenciālo kultūras ministru – Gunāru Kūtri no ZZS – saceļas iebildumu vētra.
- Kūtris: Ministram nav jābūt obligāti profesionālim šajā jomā.
- Starp "Jaunās Vienotības" ministru kandidātiem tikai viena bez pieredzes valdībā.
- LTV: "Progresīvie" joprojām cer savā pārraudzībā pārņemt Ārlietu ministriju.
Iespējamais ZZS kultūras ministrs izsauc iebildumu vētru
Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) nākamajā valdībā paredzēti četri ministru amati. Diviem kandidātiem – Armandam Krauzem un Uldim Augulim – jau ir pieredze valdībā, bet diviem – Kasparam Melnim un Gunāram Kūtrim – nav.
Tas, ka Kūtris varētu ieņemt kultūras ministra amatu, izsaucis iebildumu vētru no kultūras jomas pārstāvjiem.
Vairāki sašutuma pilni ieraksti bija lasāmi arī sociālajā tīklā "X" (agrāk – "Twitter"). Piemēram, režisore Krista Burāne paudusi, ka viņai ir milzīgas dusmas, jo kultūras nozari mēģina "iegrūst" ZZS, kuru tā neinteresē. Savukārt aktieris Jānis Kronis rakstīja, ka pēc jaunumu ieraudzīšanas sajuties kā citā dimensijā nonācis, jo ministru izvēle viņam atgādina pieeju – "oliņ, boliņ, džimpiņ, rimpiņ".
Pats Kūtris norādīja: "Ar kultūru ir tāda pati saistība kā visiem citiem. Ja būs pretspiediens, es negribu lauzties. Tā nav mana interese par katru cenu būt amatā. Mēs jau zinām, ka ministram nav jābūt obligāti profesionālim šajā jomā, ministrus jau negatavo nevienā skolā. Ministrs ir konkrētā virziena rādītājs, un kādas ir problēmas kultūras jomā, mēs visi zinām."
Savukārt Melnis pērn pirmo reizi tika ievēlēts Saeimā, bet tagad ir ekonomikas ministra amata kandidāts.
"Tas ir ļoti labs pārsteigums, tāds ir jebkuram deputātam, ka tu esi pamanīts," pauda Melnis.
Plašāk par iecerēm ministra amatā Melnis vēl neatklāja.
Starp "Jaunās Vienotības" ministru kandidātiem tikai viena bez pieredzes valdībā
Ilgstoša pieredze, vadot pašvaldību, ir iespējamajai vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrei Ingai Bērziņai ("Jaunā Vienotība"). Viņa ir vienīgā no "Jaunās Vienotības" ministru kandidātiem, kura līdz šim nav strādājusi valdībā.
Bērziņa sacīja: "Mani uzrunāja Siliņa un Kariņš, es esmu piekritusi kļūt par ministri. Ministrijas kompetences mainīsies, vides sadaļu pievienos pie Klimata un enerģētikas ministrijas, tā varētu būt Reģionālās attīstības un digitālā ministrija. Tas ir liels izaicinājums, man nav bijis mērķis kļūt par ministri."
"Progresīvie" joprojām cer savā pārraudzībā pārņemt Ārlietu ministriju
Tikmēr "Progresīvajiem" nākamajā valdībā varētu būt trīs ministru amati. Pirms oficiālas nominācijas no sarunas ar LTV atteicās aizsardzības ministra amata kandidāts Andris Sprūds.
Neoficiāli zināms, ka "Progresīvie" joprojām cer savā pārraudzībā pārņemt Ārlietu ministriju, atsakoties no Aizsardzības ministrijas.
Iespējamā aizsardzības ministra Sprūda, savulaik Ārpolitikas institūta direktora, izteiktie vēstījumi sociālo tīklu lietotāju vidū raisījuši lielu rezonansi. Piemēram, 2016. gada sākumā "Radio Baltkom" paustais par Ukrainu – ko aktualizējis Artis Šlosbergs. Kā arī atsauce uz Sprūda savulaik teikto, ka viņš kritiski izturas pret apgalvojumu, ka mūsdienu Latvija ir turpinājums pirmskara republikai – viņaprāt, pašlaik esot otrā Latvijas Republika.
Vēl viens kandidāts, par kuru daudziem ir sašutums, – potenciālais nākamais veselības ministrs Edgars Labsvīrs.
Tiek arī atgādināts, ka dzimumu līdztiesība amatu izvēlē nav redzama pat "Progresīvajiem". Un uz kritiku šodien reaģēja viens no šis partijas līdzpriekšsēdētājiem Andris Šuvajevs, sakot, ka sastāvs vēl neesot skaidrs un ka partija redzot sabiedrības reakciju un bažas. Vai tas ko mainīs, to patlaban grūti teikt.
KONTEKSTS:
Nākamo valdību veidos trīs politiskie spēki – parlamentā lielākā frakcija "Jaunā Vienotība" un līdz šim opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un "Progresīvie". Šādai koalīcijai būtu 52 balsis, bet ar neatkarīgā deputāta Oļega Burova ("Gods kalpot Rīgai") atbalstu – 53.
Opozīcijā atstāti līdzšinējie koalīcijas partneri – Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts". "Apvienotais saraksts" dalību Siliņas valdībā noraidīja, paziņojot, ka neatbalstīs "nestabilu, valsts drošību un starptautisko reputāciju vājinošu valdību ar [ZZS politiķa Aivara] Lemberga izšķirošu ietekmi", savukārt Nacionālā apvienība paziņoja, ka ar "Progresīvajiem" valdībā kopā nestrādās.
Latvijas Televīzijai zināms, ka nākamajā valdībā "Jaunajai Vienotība" varētu būt septiņi ministru posteņi, ZZS – četri un Saeimas priekšsēdētāja amats, kam plāno virzīt Viktoru Valaini, bet "Progresīvajiem" varētu pienākties trīs ministru posteņi. Zināmi arī potenciālie nākamās valdības ministri.
