Pavasarī Augšdaugavas novada Vīgantu ciemā dabas eksperti un iedzīvotāji latvāņus mēģināja iznīcināt, tos izrokot. Pēc talkas tos savāca kaudzēs un apsedza ar melnu plēvi satrūdēšanai. Teju trīs mēnešus pēc šīs cīņas augumā lieli latvāņi šeit nav redzami, jo dzīvotspējīgākie vēl nesen arī nopļauti.
"Mēs to latvāni iecirtām, izrakām, vienkārši tas process viņam apstājās, viņš auga lēnāk. Ja, pieņemsim, paskaties uz to pļavu, kur nekas nav darīts, tas ir "wow!" – tur ir lieli un pāri galvai, un čemuri parādās, sāk ziedēt. Šeit ziedēšana pat nebija uzsākusies, kad mēs pļāvām. Tikai vienkārši tās lapas. Tagad nopļāvām, viņš atkal parādīsies. Nu, rudenī vēlreiz nopļausim, tad redzēsim nākamajā gadā," par cīņu ar latvāņiem stāstīja Augšdaugavas novada Višķu pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Proms.
Lai arī izanalizēt latvāņu izrakšanas metodes efektivitāti būs iespējams vien pēc pāris gadiem, jau šobrīd latvāņu iznīcināšanas talkas vietā šo invazīvo augu ir mazāk, norādīja Valsts augu aizsardzības dienesta Latgales reģionālās nodaļas vadītāja Vita Putniņa. Šī metode piemērotāka esot mazām platībām, "kur grūtāk iekļūt ar tehniku vai nedrīkst lietot augu aizsardzības līdzekļus" un kur latvāņu nav daudz.
"Piemēram, elektrības stabi. Redzam – pieci latvāņi. Nu, izrokam! Lielos laukos izdevīgāk ir vai nu appļaut, vai ecēt, vai kultivēt," atzina Vita Putniņa.
Latgales reģionā Augšdaugavas novads ir viens no latvāņu visvairāk pārņemtajiem novadiem. Šogad pašvaldība savā budžetā ieplānojusi izdevumus latvāņu apkarošanai 26 hektāru platībā, taču pieejamā finansējuma ir būtiski par maz, un risinājumi ar steigu jāmeklē valsts mērogā.
"Deviņi pagasti šogad pieteicās. Tas nozīmē, ka vidēji uz katru pagastu 2–3 hektārus mēģina miglot. Tā ir pašvaldības zeme. Pašvaldība arī ļoti daudz zemes ir iznomājusi. Tās zemes, kas ir iznomātas lauksaimniecībai, viņas ir šobrīd sakoptas, un tur latvāņi principā jau praktiski nav redzami.
Vislielākās problēmas ir meliorācijas grāvji, pamestās fermas, kaut kādi pamestie pamati," norādīja Jānis Proms.
Nereti tikpat laikietilpīgs un sarežģīts process kā latvāņu ierobežošana ir zemju īpašnieku pārliecināšana iesaistīties cīņā ar invazīvo augu.
"Kur nomiglo ceļmalu un blakus esošais īpašums neko nedara, mēs mēģinām meklēt tos īpašniekus un sākotnēji runāt ar viņiem, lai viņi varbūt kādā veidā arī piedalās tajā procesā. Tad mēs arī rakstām sūdzības Valsts augu aizsardzības dienestam. Un tad caur augu aizsardzības dienestu atbrauc inspektori, apskatās un nodod administratīvajai komisijai, izskata un arī soda," klāstīja Proms.
Turpinot cīņu ar latvāņiem, latvāņu izrakšanas talka Augšdaugavas novada Vīgantu ciemā tiks rīkota arī nākamgad.
Kopumā Latvijā ir vismaz 11 000 hektāru ar latvāņiem, taču tā ir tikai apzinātā platība.
