Atšķirībā no 13. Saeimas sasaukuma 14. Saeimā izveidojusies "visoptimālākā koalīcija, kas ir iespējama", vērtēja Levits.
Viņa ieskatā valdības programma varētu būtu ambiciozāka, lai gan tā virzoties pareizajā virzienā. Levits mudināja valdību būt apņēmīgākai, piemēram, skolu un slimnīcu tīkla sakārtošanā, saprotot, ka atsevišķas pašvaldības pašas varētu šo uzdevumu neizpildīt.
Savukārt eiroparlamentārietis un politologs Ivars Ijabs ("Attīstībai/Par!") Latvijas Radio intervijā pauda uzskatu, ka premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") ne vienmēr grib atbalstīt savas valdības ministrus reformu ieviešanā un bieži vien primāri domā par savu popularitāti, taču ilgtermiņā tāda pieeja var kaitēt pašai "Jaunajai Vienotībai".
Ijabs uzskata, ka sabiedrība "Jaunajai Vienotībai" ir devusi lielu mandātu, tāpēc no atbildības, piemēram, par pašu pārstāvētās izglītības nozares sakārtošanu, vairs nebūs iespējas izvairīties.
KONTEKSTS:
Divarpus mēnešus pēc parlamenta vēlēšanām 14. Saeima 2022. gada 14. decembrī balsojumā izteica uzticību jaunajai trīs politisko spēku – "Jaunās Vienotības", "Apvienotā saraksta" un Nacionālās apvienības – veidotajai valdībai, ko vadīs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība").
Apmēram trīsarpus mēnešus pēc sava darba uzsākšanas valdība 4. aprīlī apstiprināja rīcības plānu. Apjomīgajā dokumentā ir 800 punktu. Par dažiem no tiem vēl ir neskaidrības, kuras ministru un ierēdņu līmeni paredzēts atrisināt trīs nedēļu laikā.
