Vienlaikus Rinkēvičs pauda, ka gadījumā, ja kāds vēlas protestēt pret Krievijas prezidenta "vēlēšanām", tas ir atļauts, iepriekš protestu saskaņojot likumā noteiktajā kārtībā.
Savukārt dalība "vēlēšanās" ir katra Krievijas pilsoņa brīva izvēle.
Tikmēr premjerministre Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") atgādināja, ka Latvijā ir noteikta kriminālatbildība par genocīda, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma publisku slavināšanu.
"Jebkurš var paust savu brīvu attieksmi, arī pret šādām vēlēšanām, bet, kā jau prezidents teica, pikets ir jāsaskaņo," pauda Siliņa, norādot, ka atbildība var draudēt par Putina režīma slavināšanu, kā to paredz Krimināllikums.
"Piedalīšanās vēlēšanās nav nosodāma darbība, bet, ja kāds slavinās režīmu ar dažādiem redzamiem, publiskiem izteicieniem, simboliku vai līdzīgā veidā – protams, tad tā ir izvērtējama darbība un personas var saukt pie atbildības."
KONTEKSTS:
Krievijas prezidenta vēlēšanas notiks no 15. marta līdz 17. martam. Ārlietu ministrija apstiprinājusi, ka Krievijas vēstniecība varēs īstenot vēlēšanu norises diplomātiskās pārstāvniecības telpās.
Krievijā jau sen nav iespējamas brīvas un godīgas vēlēšanas, tādēļ gaidāmais balsojums uzskatāms par farsu, kura galvenais mērķis ir nodrošināt tagadējam Kremļa saimniekam Vladimiram Putinam iespēju palikt amatā vēl sešus gadus.
Putins valda Krievijā jau kopš 2000. gada; šajā laikā viņš ir iznīdējis gandrīz visas demokrātijas izpausmes: opozīcijas līderi ir nogalināti, apcietināti vai devušies trimdā; tiesu vara ir pakļauta Kremlim; nevalstisko organizāciju un neatkarīgo žurnālistu darbība ir ārkārtīgi ierobežota. Krievijas liberālās opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs pēc vairākiem gadiem cietumā miris, un saistībā ar to Latvijas un vairāku citu valstu līderi norādījuši uz Kremļa atbildību.
Krievijas prezidenta vēlēšanās drīkstēs piedalīties vairāku Putinam lojālo partiju politiķi, kuru uzdevums ir radīt priekšstatu par brīvām vēlēšanām. Tikmēr Krievijas Centrālā vēlēšanu komisija politiķi Borisu Nadeždinu, kurš bija atklāti iestājies pret Krievijas karu Ukrainā, atteicās reģistrēt vēlēšanām. Nadeždins apstrīdēja vēlēšanu komisijas lēmumu, taču viņa prasību noraidīja.
Putina valdīšanas laikā Krievija ir sākusi un joprojām turpina karu pret Ukrainu. Starptautiskā Krimināltiesa ir izdevusi Putina aresta orderi, apsūdzot viņu Ukrainas bērnu deportēšanā, kas ir kara noziegums.
