Eksāmenu grozu veido paši
Centralizētie eksāmeni ir jau pēc trīs mēnešiem un dažām dienām. Vidusskolai tie sākas 13. maijā ar sociālo zinātņu eksāmenu un beidzas 10. jūlijā ar svešvalodu eksāmenu tiem skolēniem, kas kaut kādu iemeslu dēļ nebūs varējuši ierasties īstajā dienā.
Pamatskolas beidzēji 22. maijā sāks ar svešvalodas eksāmenu – angļu, franču vai vācu valodā, pēdējais papildu termiņa eksāmens iespējams 14. jūnijā. Pamatizglītības iegūšanai jānokārto eksāmens svešvalodā, latviešu valodā un matemātikā, aprīļa pēdējā nedēļā tikšot piedāvāts arī starpdisciplinārs monitoringa darbs ar sociālo un dabaszinātņu jautājumiem, bet, vai to uzdot, izvēlas skola, bērniem tas noderēšot, lai saprastu, vai viņiem vairāk interesē dabaszinātnes vai humanitārās zinātnes. Savukārt izglītības satura veidotājiem tā rezultāti sniegšot atbildes, vai nākotnē tas varētu pārtapt eksāmenā.
Vidusskolā šogad eksāmenus varot kārtot pēc izvēles jau 11. vai tikai 12. klasē, obligāti ir tie paši, kas "devītajiem", – svešvalodā, latviešu valodā un matemātikā. Bet tie ir līmeņos – optimālajā vai augstākajā, un izglītības standarts noteic, ka obligāti vismaz divi eksāmeni jāliek augstākajā līmenī, bet var izvēlēties augstākajā līmenī kārtot arī, piemēram, ķīmiju un bioloģiju.
Tātad skolēns pats veido savu eksāmenu grozu.
Valsts izglītības satura centra Vispārējās izglītības pārbaudījumu nodaļas vadītājs Kaspars Špūle atzīmēja, ka jau 8. februārī būs arī eksāmena mēģinājums vidusskolai kultūrā un mākslā, 12. februārī – programmēšanā un 15. februārī – ģeogrāfijā, bet 21. februārī – tests vidusskolas monitoringa darbos ķīmijai, bioloģijai un dabaszinībās.
"Vienam skolēnam eksāmenu grozs vairs nav liels, bet kopumā sanāk ļoti daudz eksāmenu – šobrīd mēs [VISC] veidojam 31 pārbaudes darbu valstī [attiecībā uz 9. un 12. klasi], un tie jāsaliek nelielajā laika posmā. Katru dienu notiek kāds valsts pārbaudes darbs skolā," piebilda Špūle.
Komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre ("Jaunā Vienotība"), kura pati 16 gadu vadījusi Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāziju, aicināja uz nākamo eksāmenu sesiju pārdomāt, vai visi šie eksāmeni, īpaši, padziļinātā kursa, ir to vērti.
"Vai nepārvēršamies par skolu eksaminācijas centru un ar rezultātiem īsti neko tālāk nedarām," viņa vaicāja.
"Skaidrs, ka Latvijā eksāmenu ir par daudz, īpaši vidējā izglītībā. Ir skaidrs, ka tie nav mērķtiecīgi un efektīvi.
Sākotnēji tos ieviesām ar domu, ka nākamajam posmam, kas ir augstākā izglītība, tie būs saistoši un vajadzīgi, bet dzīve ir pierādījusi, ka tas tā nav," pauda Zariņa-Stūre.
Vēl daudz nezināmā
Tāpat deputāti diskutēja par ieceri palielināt centralizēto eksāmenu snieguma slieksni. Pērn centralizētajos eksāmenos, pamatskolu beidzot, izkrita 881 skolēns, un tas ir daudz. Tieši tāpēc vēl šogad iecerēts saglabāt esošo – 10% pareizu atbilžu latiņu. Vien vidusskolās to varētu celt līdz 15%, kā tas bija paredzēts iepriekš. Par šo soli arī bija vislielākās debates.
"Mums, manuprāt, tas ir skaļi jāpasaka, ka mēs neatsakāmies no vēlmes palielināt [slieksni], ka nākamgad atkal būs tas palielinājums. Līdz ar to ir jādomā, kā to bērnu sniegumu palielināt," sacīja deputāte Antoņina Ņenaševa ("Progresīvie").
"Mēs tā kā bēgam šobrīd atpakaļ, mēģinām kāpties atpakaļ. Tos 10% ir, kā šobrīd ilgstoši skolā strādājoši skolotāji saka, – jāgrib saņemt," piebilda deputāte Ilze Vergina ("Jaunā Vienotība").
Vai prasību mīkstināšana ir pareizais ceļš? Un vai var ticēt Izglītības un zinātnes ministrijas skaidrojumam – eksāmena sliekšņa "iesaldēšana" būšot vienreizējs pasākums? Tas satrauca daudzus.
"Kas tieši ir darīts un kādi ir tie soļi, lai šī situācija neatkārtotos šī mācību gada beigās? Nevar riskēt un nevar turpināt pa vecam. Varbūt varat pateikt, kas ir izdarīts šodien, skatoties no pagājušās vasaras, kad mēs konstatējām, ka ir slikti rezultāti?" vaicāja deputāte Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība).
Uz šo ministrijas amatpersonas atbildēja, ka tas prasīšot ilgāku laiku.
Tas, ka zināma daļa skolēnu eksāmenos "izkrīt", pēc ministrijas parlamentārās sekretāres Silvijas Reinbergas teiktā, neesot nekāds jaunums. Jaunums bijis tas, ka šādu bērnu skaits strauji pieauga, ceļot prasības sekmīga vērtējuma iegūšanai.
"Katru gadu ir bijuši vairāki simti jauniešu, kuri nav varējuši nokārtot centralizēto eksāmenu arī pie 5 % sliekšņa, un tagad šis slieksnis ir 10%. Savā ziņā baidoties no tā, ko mēs darīsim, ja mums trīskāršosies šo bērnu skaits, mēs esam pieņēmuši lēmumu tieši uz šo mācību gadu "iesaldēt" 10% slieksni 9. klasēm," paskaidroja Reinberga.
Ministrija arī atbalsta ieceri Valsts ģimnāzijām ļaut rīkot savus iestājpārbaudījumus, par ko plaši strīdi izcēlās pirms gada. Bet tās nebija vienīgās nebūšanas. Problēmas sagādāja arī pieslēgšanās eksāmeniem tiešsaistē. Un šādi eksāmeni būs arī šogad. Nav arī pilnīgas pārliecības par to, ka eksāmenu dalīšana grūtākos un vieglākos sevi attaisnojusi.
Dažādu pārmaiņu ieviešana prasīs ilgāku laiku, kas nozīmē, ka katrā eksāmenu sesijā var būt daudz nezināmā.
Palielinās skolu neapmeklējošo bērnu skaits
Savukārt Izglītības kvalitātes valsts dienests laidis klajā visai satraucošus datus – pēdējo trīs gadu laikā ir turpinājis palielināties skolu neapmeklējošo skolēnu skaits obligātajā izglītības vecumā.
2022./2023. mācību gadā nevienā Latvijas izglītības iestādē nemācījās 1881 skolēns, kurš ir obligātajā izglītības vecumā – no 5 līdz 18 gadiem. Tas ir pieaudzis vairāk nekā par 250 jauniešiem, salīdzinot ar gadu gadu iepriekš. Savukārt 2020./ 2021. mācību gadā Latvijas izglītības iestādēs nebija reģistrēti 902 bērni obligātajā izglītības vecumā.
