Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija bija tā institūcija, kuras vadībā vasaras garumā notikušas darba grupas, lai veidotu rīcības algoritmu vardarbības gadījumos skolās. Iestādes uzsvaru liek uz prevenciju – skolās citstarp ir jāizglīto bērni par cieņpilnām attiecībām un komunikāciju. Taču, ja ir jau uzvedības problēmas, darba grupa šos gadījumus un rīcību sadalījusi trīs līmeņos.
Trīs riska līmeņi rīcībai agresijas gadījumos
Pirmais riska līmenis ir tad, ja gadījumi nav smagi un skola pati ar skolotājiem var risināt problēmu, piemēram, skolēns pārkāpis iekšējās kārtības noteikumus, lieto rupjus vārdus un tamlīdzīgi. Tad skolai jāveic mutiski vai rakstiski aizrādījumi, jāinformē vecāki, jāprasa paskaidrojumi, jāiesaista skolas psihologs, sociālais pedagogs un jāveic darbs ar bērnu caur sarunu izglītības iestādes vidē.
Otrajā riska līmenī, ja novēro skolā apdraudējuma iespēju, bet nav tūlītēja riska dzīvībai, kā tas ir bijis Lietuviešu vidusskolas gadījumā, ka skolēns mutiski draud ar vardarbīgu izrēķināšanos, jāiesaista arī ārēji resursi.
Vispirms skolotājam jāinformē skolas vadība, un šo agresīvo skolēnu tajā dienā var lemt izglītot atsevišķā telpā skolā, un paralēli kopā ar psihologu jāveido plāns bērna uzvedības uzlabošanai, iesaistot arī vecākus.
Tāpat šajā līmenī aicina nepaturēt šos gadījumus skolas iekšienē un ziņot policijai, ja bez draudiem ir aizdomas, ka skolēns ir atnesis uz skolu bīstamu priekšmetu – nazi vai kaut ko citu.
Jāiesaista arī bērna ģimenes ārsts, ja ir aizdomas par veselības problēmām skolēnam, lai var nosūtīt uz papildu pārbaudēm.
Tāpat šajā līmenī inspekcija rekomendē skolai sasaukt starpinstitūciju sanāksmi.
Savukārt trešais līmenis ar augstu drošības risku – tā ir seksuāla uzmākšanās, izvarošana, miesas bojājumi, uzbrukumi. Šie gadījumi prasa nekavējošu rīcību, skolai obligāti jāvēršas policijā un jāsauc mediķi, ja ir vajadzība, un obligāti jāvēršas arī starpinstitūciju sadarbības grupā, kurā ir arī pašvaldības izglītības pārvalde, sociālais dienests, policija un bāriņtiesa.
Inspekcijas ieskatā skolās jābūt arī speciālai krīzes komandai, kas zina algoritmu un uzreiz var strādāt ar šādiem gadījumiem, šī sanāksme jāsasauc tuvāko stundu laikā.
Tāpat vardarbības gadījumu risināšanā plānots algoritmā noteikt tādu kā zaļo koridoru, kur visas institūcijas pašvaldībā uzreiz primāri strādā ar šo lietu un sniedz atbalstu skolai.
Arodbiedrība rosina pieņemt stingrākus mērus
Tiesībsarga birojs secināja, ka šobrīd šis process notiek lēni un jādara viss iespējamais, lai tas tiešām ir nekavējošs darbs, nevis vairāku dienu ietvaros.
Savukārt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga deputātiem norādīja, ka skolas problēmu cenšas risināt jau četru gadu garumā un šobrīd skolas cīnās ar sekām. Skolas piekrīt, ka prevencijā ir pamats, bet, kamēr veidos krīzes grupas un meklēs veidus, kā aizpildīt vakances, jo trūkst gan psihologu, gan skolotāju palīgu, kas to var darīt, vardarbība turpināsies.
Tāpēc LIZDA joprojām lūdz pieņemt grozījumus Izglītības likumā, kas
gadījumos, ja ir augstākais drošības risks – reāla fiziska vardarbība –, direktoram kopā ar citām iestādēm dotu tiesības uz laiku noteikt vardarbīgā skolēna mācīšanu ārpus iestādes.
Šos grozījumus Saeimas Izglītības komisija pērn gan lēma nevirzīt pēc dažādu ekspertu, vecāku organizāciju un Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas iebildēm, ka šāda skolēna izolēšana problēmu nerisina un ir pretrunā ar iekļaujošu izglītību.
Savukārt šobrīd uzsvars tiek likts uz trīs līmeņu algoritma ieviešanu, un inspekcija to tuvākajā laikā izsūtīs skolām un izglītības pārvaldēm, kas mēneša laikā varēs to komentēt un ieteikt uzlabojumus.
Gala versiju plānots izstrādāt līdz decembrim un līdz šī gada beigām algoritmu nodot katrai skolai kā reālu rīcības plānu.
