Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Par partiju piedāvājumu ārpolitikā

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Lancmanis: palikšu Rundāles pilī kā brīvprātīgais

Izmaiņas izglītībā - kā tās izjūt Rīgas mikrorajons Bolderāja?

Izmaiņas izglītībā - kā tās izjūt Rīgas mikrorajons Bolderāja

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem un 1 mēneša.

Bolderāja no citiem mikrorajoniem izceļas ar to, ka ir norobežota no pārējās Rīgas - to ieskauj Daugava, Buļļupe un Spilves pļavas, tāpēc izglītība citās apkaimju skolās nav viegli sasniedzama. Kamēr abās mazākumtautību skolās audzēkņu skaits ir nemainīgs, latviešu skolā ik gadu bērnu paliek mazāk. Raidījums "Īstenības izteiksme" skaidro, kā Bolderājā veicies ar pēdējo gadu izmaiņām izglītībā - skolu tīkla sakārtošanu, pāreju uz mācībām tikai valsts valodā, skolotāju algu jautājumu, sešgadniekiem un skolotāju trūkumu.

Politiķi par izmaiņām izglītībā

Raidījumā "Krustpunktā" par izglītību Latvijā diskutē ministrs Kārlis Šadurskis ("Jaunā "Vienotība""). Partiju apvienību "Attīstībai/Par" pārstāv tās līdzpriekšsēdētājs Juris Pūce, no saraksta "Par alternatīvu" Einārs Graudiņš un no Rīcības partijas - Ilga Raščevska.

http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/krustpunkta/politisko-partiju-diskusija-par-izglitibu-latvija.a108151/

ĪSUMĀ:

Bolderājā vairs nav iespējams iegūt vidējo izglītību latviski

No Rīgas centra līdz Bolderājai jābrauc aptuveni pusstundu. Šeit viena no otras tikai pārsimt  metru attālumā atrodas divas vidusskolas - Rīgas 19. vidusskola, kur mācības notiek latviešu valodā, un 33. mazākumtautību vidusskola.

Bolderāja ir sarežģīta tiem bērniem, kuri grib mācīties latviešu skolā. Rīgas 19. vidusskola ir vienīgā iespēja, bet no šī gada te var mācīties  tikai pirmajās deviņās klasēs, jo nepietiekamā skolēnu skaita dēļ vidusskola ir palikusi tikai skolas nosaukumā. Desmit gadu laikā skolēnu skaits samazinājies par pusi.

Rīgas 19. vidusskolas direktore Ruta Dzene ir arī Bolderājas Jauniešu centra vadītāja un saka, ka arī tur var redzēt, cik Bolderājā ir latviešu un cik krievu jauniešu.

"Ja mēs ņemam, no kādām skolām nāk, tad apmēram, ja mēs varam tādu etnisko sastāvu pateikt, tad tie ir aptuveni 85% cittautieši un 15%, ja mēs tā varam teikt, latvieši. Nu tad, ja mēs paskatāmies šādā griezumā arī uz skolām, tad ir tieši tas pats variants," skaidro Dzene.

Viņa uzskata, ka tieši šīs etniskās attiecības dēļ vidusskolas klases latviešu skolā nokomplektēt vairs nav iespējams - latviešu bērnu Bolderājā vienkārši ir mazāk. Vidusskolas mikrorajonā vairs nav, jo Izglītības un zinātnes ministrija lēmusi, ka vidusskolas klasē nedrīkst būt mazāk par 22 skolēniem. Rīgas 19. vidusskola jau divus gadus to nespēj izpildīt. Cerība ir uz nākamo gadu, jo pašlaik skolā ir pat divas 9. klases.

2013. gada statistika par Rīgas mikrorajoniem rāda, ka tieši Bolderājā un Daugavgrīvā dzīvo procentuāli visvairāk krievvalodīgo.

Tomēr bijusī 19. vidusskolas vecāku padomes vadītāja Inta, kura nevēlas atklāt savu uzvārdu, stāsta, ka vidusskolā varētu būt arī augstāks izglītības līmenis.

"Es zinu, ka man ir ļoti daudz draugu, arī kursa biedri, kas dzīvo Bolderājā, bet bērni tiek vesti uz centru, jo tomēr tur līmenis ir augstāks, krietni augstāks," stāsta Inta.

Redzams, ka "Draudzīgā aicinājuma skolu reitingā" Rīgas 19. vidusskola jau vairākus gadus ir topa lejasdaļā. Inta arī norāda, ka pagājušais gads skolu ir vēl vairāk mainījis, jo ar jauno vadību skolu pameta vairāki skolotāji.

Pašlaik Rīgas 19. vidusskolā mācās divi Intas dēli. Trešais šogad sāka mācīties 10. klasē - ne vairs Bolderājas, bet Rīgas centra skolā.

"Un arī mana bijusī 3. ģimnāzija, kur es kādreiz biju mācījusies, ļoti atšķiras. Un prasības... Tev liek mācīties un arī mājasdarbus spiež pildīt, tev liek domāt un projektus vairāk taisīt," spriež Inta.

Viņa pašlaik dzīvo gandrīz blakus 19. vidusskolai. Cita tuvākā latviešu vidusskola, uz kuru Bolderājas bērni var doties, ir Imantā. No Intas mājām tie ir aptuveni 10 kilometri, turklāt Imantā no Bolderājas var nokļūt tikai ar vienu sabiedrisko transportu.

"Jo līdz Imantai tās ir 45 minūtes, jo jābrauc pa Anniņmuižas bulvāri, un tur ir mūžīgais sastrēgums. Uz Iļģuciemu tāpat vai uz centru. Bērns stundu ātrāk brauca uz skolu. Laiks, tikai laiks. Protams, izglītība Imantā ir augstāka," uzskata Inta.

Rīgas 19.vidusskola
Rīgas 19.vidusskola

Par skolēnu skaitu Bolderājā nesatraucas Rīgas 33. vidusskola. Mazākumtautību vidusskolā skolēnu skaits ik gadu svārstās ap astoņiem simtiem, arī otrā mazākumtautību vidusskolā - Daugavgrīvas - ap pieciem simtiem. Tikmēr vienīgajā latviešu skolā, kur agrāk mācījās 500 bērnu, pašlaik palikuši vairs tikai 250.

Lai gan 33. vidusskolai par skolēnu skaitu vidusskolas klasē nav jāsatraucas, ir citas izmaiņas, kas to skar - pārēja uz mācībām latviešu valodā.

Bolderāja gatava pārejai uz mācībām latviešu valodā

Rīgā ir 41 mazākumtautību skola. Pagājušajā gadā galvaspilsētas mazākumtautību skolās sāka mācīties vairāk nekā 27 tūkstoši (27 193) skolēnu. Turklāt Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta statistika rāda, ka mazākumtautību skolās bērnu skaits nemainās – tikai dažās ir straujš skolēnu skaita kritums.

Rīgas 33. vidusskola pašlaik ir bilingvāla – māca gan krievu, gan latviešu valodā. Tādējādi pāreja uz mācībām tikai latviski būšot vienkāršāka,

norāda direktore Ināra Kostina. Viņa stāsta, ka jau sen gatavojās tam, ka kādreiz mācībās varētu notikt tikai latviski. Jau tagad 33. vidusskolā puse audzēkņu 5. - 7. klasē mācās gan latviešu, gan krievu valodā.

Rīgas 33.vidusskolas direktore Ināŗa Kostina
Rīgas 33.vidusskolas direktore Ināŗa Kostina

"Tāpēc es domāju, ka viņiem nebūs grūti, šiem bērniem mācīties latviešu valodā. Un ir arī mums bērni, kuri mācās pēc otra modeļa, viņiem varbūt būs grūtāk, jo viņi nebija tik labi sagatavoti skolai tieši latviešu valodas ziņā. Un ģimenēs vairāk runā krieviski," stāsta Kostina.

Skolas direktore gan pieļauj, ka grūtības varētu būt tiem bērniem, kam valodu apguvē nesokas kopumā. Tie šajā reformā būšot lielākie zaudētāji. Bet jebkurā gadījumā Kostina uzskata, ka ne tikai skola var ietekmēt to, cik labi jau šobrīd jaunietis prot latviešu valodu. Tā esot arī paša motivācija un vēl citi faktori.

"Un, ja palīdz vecāki, ja no vecākiem ir atbalsts, tad problēmu nebūs. Protams, ja bērns nav motivēts, ir kaut kādas sociālas problēmas ģimenē, tad būs grūtāk. Bet pieredze rāda, ka ar katru gadu gandrīz visi mūsu skolēni izvēlas rakstīt valsts pārbaudes darbus latviešu valodā. Paši izvēlas. Un rezultāti neatšķiras, tas neietekmē rezultātus," uzskata Kostina.

Viņa piebilst, ka tā ir arī pirmsskolas atbildība – jo labāk bērni runās latviski vēl pirms 1. klases, jo vieglāk būs.

"Viņam nav tādu problēmu jau pirmajā klasē mācīties gan pēc pirmā modeļa pie mums, gan otrā. Un pēc tam vēl mūsu profesionālie skolotāji, un tad kopumā nebūs problēmu. Bet ir problēmas, kad ir dažāds sagatavotības līmenis. Pirmsskolas izglītības iestādes arī atšķiras. Var būt labi sagatavoti audzēkņi, bet tas jau sākas no pirmsskolas," domā Kostina.

Tomēr Bolderājā tāpat kā ir tikai viena latviešu skola, ir arī tikai viena latviešu pirmsskolas izglītības iestāde.

Lai gan Rīgas 33. vidusskolas direktore Kostina sarunā norāda, ka patiesībā pāreja uz izglītību valsts valodā skolēnu līmeni nemaina, joprojām ir daudz šīs idejas pretinieku. Par to ir gan iesniegta sūdzība Satversmes tiesā, gan notikuši vairāki protesti. Tomēr pārejas mehānisms jau darbojas, un viss būs pabeigts 2021. mācību gada sākumā.

Rīgas 33.vidusskola
Rīgas 33.vidusskola

Ar algu vien pedagogus nepiesaistīs

Lai gan grūtāk pedagogus piesaistīt ir reģionu skolām, arī Rīgā un, protams, arī Bolderājā, jaunu skolotāju nepietiek. Latviešu un mazākumtautību vidusskolas Bolderājā atrodas tuvu, tādēļ ir skolotāji, kuri strādā abās skolās.

Rīgas 33. vidusskolas direktore Ināra Kostina stāsta, ka skolā nepieciešami latviešu valodas un eksakto zinātņu skolotāji. Kostina cer uz bijušajiem absolventiem.

"Mums māca tagad viena bijusī skolniece, studē matemātiku Latvijas Universitātē. Un šogad jau atnāca pie mums strādāt pagarinātājā dienas grupā arī mūsu bijušā skolniece. Un arī viņa studēs pedagoģiju Latvijas Universitātē. Ir un būs jaunie skolotāji, es domāju, bet nav viņu tik daudz," stāsta Kostina.

Arī latviešu skolai, kad aiziet kāds pieredzējis pedagogs, nemaz tik ātri aizvietotājus atrast neizdodas, atklāj skolas direktore Ruta Dzene. Ceļš uz darbu un atpakaļ ir ilgs, ja nedzīvo Bolderājā.

"Šis atalgojums, viņš tiešām nav konkurētspējīgs. Līdz ar to ir citas sviras, kāpēc viņš atnāk te strādāt. Vai nu tā vide, kas viņam ir patikusi, vai viņš šeit dzīvo.

Tā kā tas ir tikai viens no daudziem punktiem, kā mēs varam to jauno cilvēku piesaistīt. Kā mēs arī rakstām sludinājumos, kas ir tās sociālās garantijas, bet vienalga tas garais laika ceļš, tas ir tas, kas jaunam cilvēkam ir svarīgi – viņam ir svarīgs šis laiks," uzskata Dzene.

Jaunākajā pedagogu algu palielināšanas grafikā skolotāju atalgojumam ar katru gadu jākļūst pievilcīgākam. Un jau šogad pedagogi - gan tikai ar draudiem piketēt - panāca, ka minimālā slodzes likme, kā solīts un noteikts grafikā, paaugstināsies no 680 līdz 710 eiro. Tagad ik gadu pedagogu algai jākāpj, līdz 2022. gadā zemākā mēneša darba algas likme būs 900 eiro. Kur tam ņemt naudu? Ar šo lēmumu valdība kavējas. Turklāt katru gadu papildu naudas vajadzēs vairāk. Kā tas ietekmēs mazo Rīgas 19. vidusskolu, direktore Dzene vēl nesteidzas spriest.

"Ja pagājušajā gadā es biju šo mazo skolu statusā, tad jāsaka tā - kaut kur skolotāji bija naudas vai algas ziņā diezgan apmierināti, jo viņi neredzēja to atšķirību, kas ir no lielo skolu pedagogiem. Kā būs šogad, diemžēl neviens jau arī nezina. Jā, skolotāji priecāsies, bet es domāju, tie 30 eiro, ja mēs tā padomājam, tie pat īsi nenosedz tos izdevumus, kas ir palielinājušies pedagogiem," stāsta Rīgas 19. vidusskolas direktore.

Bet Rīgas 33. vidusskolas direktore Ināra Kostina gan norāda, ka pamatalga nav vienīgais, ko pedagogi saņem. Viņi gan ir lielāka skola un situācija ir labāka nekā 19. vidusskolai, kur mācās trīs reizes mazāk skolēnu.

"Mums skolā ir vairāk nekā 760 skolēnu un, protams, mums ir varbūt arī iespējas lielākas. Bet visiem skolotājiem ir vēl arī piemaksas. Jo katrā skolā ir izstrādāti arī kritēriji, piemēram, stundu pasniegšanas kvalitāte, piedalīšanās dažādos projektos, atbalsts talantīgiem skolēniem vai skolēniem, kuriem ir grūtības mācībās," stāsta Kostina.

Bolderājā neatbalsta sešgadnieku mācīšanos

Jau vairākus gadus diskutē, vai bērns skolas gaitas var sākt jau no sešu gadu vecuma, nevis septiņu, kā lielākoties tas notiek šobrīd. Arī šajā jautājumā nav vienprātības, un portālā "manabalss.lv" pat savāca vairāk nekā 10 tūkstošus parakstu, lai atstātu esošo kārtību. Tomēr Saeima šogad konceptuāli atbalstīja ierosinājumu, ka skolas gaitas sāks jau no sešiem gadiem. Ar vairākiem izņēmumiem gan - piemēram, ka to vecāki varēs izlemt paši. Rīgas 19. vidusskolas direktore Ruta Dzene gan ideju par sešgadnieku laišanu skolā neatbalsta.

Rīgas 19.vidusskolas direktore Ruta Dzene
Rīgas 19.vidusskolas direktore Ruta Dzene

"Visi jau saka, ka tāds eksperiments ir bijis. Un es biju tam lieciniece, kad strādāju Rīgas 84. vidusskolā," stāsta Dzene.

Viņa atminas, ka pirms vairākiem gadiem bērni gāja tā sauktajā nultajā klasē. Bet vēlāk valsts saprata, kā tā nevajag un pārgāja atpakaļ uz kārtību, kāda ir joprojām.

"Sešgadniekam ir jābūt pavisam citām prasmēm. Un citas vajadzības viņam šajā vecumā ir - socializēšanās, viņam tās ir rotaļa un pilnīgi cita vide.

Mēs jau tikpat labi varam pirmsskolu uzskatīt, ka viņš iet uz skolu. Tā jau būtu pirmā klase. Mēs varam paņemt arī daudzas citas valstis, kur bērns, teiksim, Skotijā, viņš trijos gados aiziet uz dārziņu un viņam tā ir pirmā klase. Bet tagad sešgadnieks, lai viņš būtu tas, kurš izglābs, lai mēs vairs nemācītos līdz 19 gadu vecumam... nu, tas nav īsti pareizi," uzskata Dzene.

Bolderājas skolas nepiekrīt, ka sešgadniekiem vajadzētu mācīties, bet atbalsta citu lēmumu - par pāreju uz kompetencēs balstītu izglītību. Skolas gan nav starp tām 80, kur šādu izglītības modeli pilotprojektā īstenoja. Šāds izglītības modelis paredz pavisam citu pieeju mācīšanas procesam. Bērni ne tikai apgūst vielu, bet mācās to arī izmantot dažādos veidos - ne tikai kontroldarba uzdevumu risināšanā, bet arī reālajā dzīvē. Rīgas 19. vidusskola šobrīd kompetences biežāk izmanto dažādos projektos, stāsta direktore Dzene. Viens no tiem ir Latvijas stipro dziesmu konkurss.

"Vispirms viņi šīs dziesmas izpēta. Tā ir vēsture. Latviešu valodā, literatūrā, kur aprakstīts. Tad viņi mūzikā mācās šo dziesmu, pasniedz, iestudē un ir drāma. Tā kā būtībā visi šie elementi ir, varbūt viņi ir savādāk noformulēti. Un otrs, ko man skolotāji jautā un es viņiem īsti nemāku atbildēt, kā tad nonāks pie šiem eksāmeniem, kādi tie būs? Mēs jau varam mācīt citādāk un viņš iegūs zināšanas, bet vai viņš varēs tās zināšanas šajā eksāmenā pielietot?" jautā Dzene.

Bolderāja ar savu noslēgtību ir īpaša apkaime. Un tieši tā arī ietekmē skolu izglītības kvalitāti. Ja mazākumtautību skolas var konkurēt savā starpā, tad latviešu skola zaudē ar to, ka tā ir vienīgā. Skolēniem nav izvēles - mācīties tuvu mājām, bet varbūt ne tik augstā līmenī, vai arī katru dienu ceļā pavadīt vismaz stundu. Šādu dilemmu priekša nonāk arī daudzi reģionālo skolu audzēkņi.

Kopumā pēdējos gados izglītībā pieņemti vairāki nozīmīgi lēmumi. Liela daļa no tiem gan vēl nav pabeigti, tāpēc darba netrūks arī nākamajai valdībai un deputātiem. Jāturpina skolu tīkla optimizācija, jāpabeidz pāreja uz izglītību valsts valodā. Tāpat būs jāturpina meklēt līdzekļi skolotāju algu paaugstināšanai, jo pēc pedagogu algu palielināšanas grafika ik gadu skolotāju algām un arī augstskolu mācībspēkiem būs nepieciešama arvien lielāka summa.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti