ĪSUMĀ:
- No nepieciešamajiem parakstiem referenduma ierosināšanai savāc nedaudz vairāk kā septīto daļu.
- CVK rezultātus apkopos līdz 12. janvārim; komisijas vadītāja: referendums, visticamāk, nenotiks.
- Šī parakstu vākšana provizoriski ir izmaksājusi nedaudz vairāk par vienu miljonu eiro.
- CVK sniegs priekšlikumu par iespēju referenduma ierosināšanai parakstīties arī elektroniski "latvija.lv".
- Parakstu vākšanu iniciējušās opozīcijas partijas cerēja uz lielāku iedzīvotāju aktivitāti.
- Saeimas deputāts Judins: Cilvēki parakstītos, ja likumprojekts vai likums būtu viņiem svarīgs.
- Kustības "Dzīvesbiedri" vadītājs: Vai nu lielākā daļa cilvēku atbalsta regulējumu, vai nu to uztver neitrāli.
Parakstu vākšana izmaksājusi miljonu eiro
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja Kristīne Saulīte intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" šorīt atzina, ka referendums par partnerības institūta atcelšanu, visticamāk, nenotiks.
Konkrētus datus par to, cik tieši parakstu ir savākts līdz pēdējai parakstu vākšanas dienai, CVK vēl nevar nosaukt, jo informācija vēl jāapkopo, jo šodien vēl ir iespēja parakstīties. Taču līdz 12. janvārim rezultāti tiks apkopoti; CVK solīja informēt sabiedrību, tiklīdz būs zināmi rezultāti.
Provizoriski šī parakstu vākšana ir izmaksājusi nedaudz virs viena miljona eiro, bet precīza summa būs zināma tuvāko nedēļu laikā, kad visas pašvaldības būs informējušas CVK par savām izmaksām.
Taču, ņemot vērā šādas parakstu vākšanas augstās izmaksas, CVK aicinās Saeimu izvērtēt likumu un to grozīt, lai nodrošinātu iespēju par referendumu ierosināšanu parakstīties arī elektroniski portālā "Latvija.lv", tādējādi ietaupot līdzekļus, kas tiek tērēti, rīkojot parakstīšanos klātienē.
Opozīcija vīlusies par zemo aktivitāti
Kā norādīja Saeimas deputāte Ramona Petraviča no opozīcijā esošās partijas "Latvija pirmajā vietā", savākt vairāk nekā 154 000 parakstu neesot iespējams, jo pie pašreizējā iedzīvotāju skaita tas esot pārāk augsts slieksnis neatkarīgi no tā, kāds būtu jautājums. Tāpat arī esot ļoti neveiksmīgs parakstu vākšanas laiks – decembris, kad ir svētki, kā arī esot bijis grūti saņemt informāciju un tostarp arī saprast, kur un par ko īsti ir jāparakstās.
Partija "Latvija pirmajā vietā" esot darījusi tik, cik varējusi, gan informāciju publicējot sociālajos tīklos, gan runājot ar reliģisko organizāciju pārstāvjiem un taisot intervijas, taču, kā uzsvēra deputāte, tas neesot bijis tikai "Latvija pirmajā vietā" darbs.
"Tas, protams, ir bēdīgi, ka tā tas ir, lai gan nevarēja cerēt, ka tiks savākti 155 000 [parakstu]. Tiešām nezinu, kam būtu jānotiek, lai varētu tikt savākti [tik daudz parakstu].
Bet, jā, cilvēku aktivitāte tiešām ir bijusi zema, un tas ir sāpīgi un bēdīgi. Tas parāda gan nevēlēšanos iesaistīties kādos procesos, gan neticību.
Neticību tam, ka paraksti tiešām varētu tikt savākti. Bet rezultāts ir tāds un tāds tas ir jāpieņem diemžēl," sacīja Saeimas deputāte.
Arī deputāts Edvards Smiltēns no "Apvienotā saraksta" pauda, ka partija speciāli organizētas kampaņas neesot rīkojusi, jo nākamais un aiznākamais gads ir vēlēšanu gadi, tāpēc partijai neesot tik lielu līdzekļu, taču partija sociālajos tīklos ir aicinājusi sabiedrību parakstīties.
"Man galvenais princips bija sargāt demokrātiju. Jo, ja Saeima rīkojas diametrāli pretēji tam, kā ir solīts vēlēšanās, tad tam jābūt ir caur sabiedrības autorizāciju. Tātad caur apstiprinājumu no sabiedrības puses. Tas ir tikai normāli, pašam procesam kā tādam bija jānotiek. Protams, aktivitāti es gaidīju lielāku," atzina Smiltēns.
Arī Saeimas deputāts Jānis Grasbergs no opozīcijā esošās Nacionālās apvienības šorīt intervijā Latvijas Radio atzina: sajūta bijusi, ka iedzīvotāju aktivitāte parakstu vākšanā būs augstāka.
Parakstīties cilvēkus mudināja arī baznīcas. Priesteris Ilmārs Tolstovs sacīja, ka parakstu vākšanas rezultāti parāda, ka ir cilvēki, kuriem nav vienalga un kuri arī šajā jautājumā vēlas paust viedokli. Viņš uzsvēra, ka baznīca solidarizējas ar parakstu vākšanu, bet neesot tā, ka būtu saistīta ar spēkiem, kas to rosināja. "Baznīca norobežojās no partijām, jo ir cilvēki, kuriem nepatīk tie, kas ierosināja šo parakstu vākšanu. Baznīca cenšas atbalstīt iniciatīvas, kas atbalsta kristīgo ģimenes modeli, šīs vērtības," pauda Tolstovs.
Judins: Iedzīvotāji parakstītos par svarīgu lietu
Tomēr Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs un koalīcijā pārstāvētās "Jaunās Vienotības" deputāts Andrejs Judins uzsvēra – "ja kāds likumprojekts vai likums būtu svarīgs cilvēkam, tad neesot šaubu, ka viņš ietu un parakstītu ierosinājumu".
Līdz ar to šī brīža rezultāti parādot, ka daļai sabiedrības šis regulējums ir pieņemams, daļa to redz kā tādu regulējumu, pret ko nevajadzētu vērsties.
Tā, pēc Judina domām, neesot vienaldzība, bet gan vienkārši attieksmes paušana.
"Redzam atsevišķu politiķu apgalvojumus, ka tauta ir pret regulējumu, bet tie neapstiprinās. Domāju, ka tas nozīmē, ka vairāk cilvēku pieņem jauno regulējumu un saprot: ja cilvēki varēs reģistrēt partnerattiecības, tad citu iedzīvotāju tiesības, intereses netiks apdraudētas. Parakstu vākšana prasa resursus, bet ir labi, ka mēs tagad redzam, kāda ir Latvijas tautas attieksme," piebilda Judins.
Kā izteicās žurnālists un politikas komentētājs Māris Zanders, savākto parakstu skaits neatspoguļojot visas sabiedrības sajūtas, jo daudzi, kas ir pret regulējumu, neesot aizgājuši parakstīties. "Es arī skatos, ko politiķi komentē, viņi saka, ka esot darījuši visu sociālajos tīklos, tas nozīmē, ka partiju aktivitāte notiek viņu pašu burbuļos, un viņi ir mēģinājuši pārliecināt cilvēkus, kas jau ir viņu atbalstītāji. Tāpat es domāju, ka neaizgāja parakstīties arī tie, kuriem ir iebildumi pret šo regulējumu, jo viņi vispār netic nevienam politiķim," sacīja Zanders.
Savukārt kustības "Dzīvesbiedri" vadītājs Kaspars Zālītis norādīja, ka, viņaprāt, mazā cilvēku aktivitāte liecina, ka vai nu lielākā daļa cilvēku atbalsta regulējumu, vai nu to uztver neitrāli.
"Mēs esam pateicīgi, ka viņi nepiedalījās parakstu vākšanā. Tas, kā parakstu vākšana tiek organizēta, ir likumdevēja ziņā, tas ir likumos noteikts, un mēs tur nevaram paši izvēlēties, kuru parakstu vākšanu mēs taisīsim šādi vai citādi. Statistikas dati pēdējos gados arī parāda, ka Latvijas sabiedrība kļūst arvien iecietīgāka un cieņpilnāka, un tas arī ir, ka cilvēki ir vai nu pieņemoši, vai nu viņus šis jautājums neskar, līdz ar to arī viņi neiesaistās šajās aktivitātēs, tas ir mans skaidrojums, kāpēc ir šī zemā aktivitāte. Partnerības regulējums, protams, ir pats sākums. Tas stāsies spēkā ar 1. jūliju, mēs ceram. Mēs skatīsimies pēc 1. jūlija par iespējām papildināt šo partnerattiecību pakotni, un tad tur būs tādi jautājumi galvenokārt kā, piemēram, mantošanas jautājumi, uzvārdu maiņas jautājumi, kas ir bijuši aktuāli, vai arī ārvalstīs slēgto attiecību atzīšana Latvijā," atzīmēja Zālītis.
KONTEKSTS:
Saeima galīgajā lasījumā 9. novembrī pieņēma grozījumus astoņos likumos, kas paredz Latvijā ieviest partnerības institūtu – jaunu veidu, kā juridiski nostiprināt divu pilngadīgu personu, tajā skaitā viendzimuma pāru, attiecības un paredzēt tām sociālo un ekonomisko aizsardzību.
Paredzēts, ka likumu grozījumi stāsies spēkā 2024. gada 1. jūlijā, bet opozīcija lūdza prezidentam neizsludināt grozījumus vienā no 8 likumiem, kas paredz partnerības reģistrāciju pie notāra, lai varētu sākt parakstu vākšanu referenduma ierosināšanai. To rosināja "Apvienotā saraksta", "Latvija pirmajā vietā" un Nacionālās apvienības deputāti.
Uz diviem mēnešiem apturēta Saeimā pieņemto grozījumu Notariāta likumā izsludināšana. Parakstu vākšana notiek klātienē, parakstu vākšanas vietās, kuras noteikusi katra pašvaldības dome savā teritorijā, norādot arī konkrētus darba laikus. Iespēja parakstīties internetā šajā gadījumā nav paredzēta, jo atbilstoši likumam tā paredzēta tikai vēlētāju rosinātiem likumiem, Satversmes grozījumu projektiem vai par Saeimas atsaukšanu.
