ĪSUMĀ:
- LTV ēku pabeidza būvēt pirms 40 gadiem.
- No 22 stāviem LTV izmanto vairs tikai 8 stāvus, pārējās telpās – īrnieki.
- Ēkas galvenajās būvstruktūrās nav konstatēti būtiski trūkumi, kā dēļ būtu nedroši to izmantot.
- Arī pamati un pamatne nodrošina pietiekamu ēkas nestspēju.
- Taču ir izrūsējušas siltumapgādes caurules, sensena elektroapgāde, bīstami lifti un citi trūkumi.
- Ēkai nepieciešams pamatīgs remonts, kas maksātu vismaz 66 miljonus eiro.
- LTV vajadzīgas arī jaunas studijas.
- Sabiedrisko mediju apvienošanas koncepcijā paredzēti četri iespējamie varianti.
- SEPLP: ideālā gadījumā LTV, LR un interneta versijas vajadzībām būvē pilnīgi jaunu, vienotu ēku.
No 22 stāviem LTV izmanto vairs tikai astoņus
22 stāvus augsto Latvijas Televīzijas (LTV) ēku Zaķusalā sāka būvēt 1979. gadā. Galvenais arhitekts – Andris Purviņš. 1984. gadā pabeidza 370 metru augstā televīzijas torņa būvniecību, bet 1986. gadā gatava bija arī LTV ēka, un, nesagaidot tās nodošanu ekspluatācijā, 1985. gada decembrī jau bija pirmā tiešraide no jaunās, lielās TV studijas – "Mikrofona aptaujas" koncerts, kurā togad uzvarēja Mirdza Zīvere ar Zigmāra Liepiņa dziesmu "Zibsnī zvaigznes aiz Daugavas".
Jāpiebilst, ka sākotnēji līdzās televīzijas ēkai bija paredzēts būvēt arī radio namu – vēl augstāku. Kā zināms, to tā arī neuzbūvēja, un Latvijas Radio (LR) aizvien ir Doma laukumā.
No visas lielās mājas LTV šobrīd lieto vairs tikai ēkas pirmos četrus stāvus, kur atrodas gan studijas, gan redakcijas, arī mārketinga daļa, kā arī vēl pēdējos četrus stāvus, kur atrodas administrācija, grāmatvedība, personāldaļa un vadība. Pārējā daļa telpu ir izīrētas dažādu profilu firmām, kam ar televīziju nav saistības.
Kā izskatās LTV ēkā? Dosimies ekskursijā.
Patīk skats pa logu un zaļā vide apkārt
Ēka šobrīd ir diezgan bēdīgā stāvoklī.
"Tas, kas darās pagrabā, vēl ir daudz sliktāk, nekā tas ir redzams, pa ēku staigājot. Piemēram, ja redzētu,
kādas ir ūdens caurules, siltumapgādes caurules – kādas tās ir izrūsējušas un uz kāda goda vārda tās turas.
Un elektroapgādē ir 1985. gads, jaudas slēdži arī ir 1985. gada, bet izstrāde – 1977. gads," pastāstīja LTV Elektroapgādes nodaļas vadītājs Normunds Beķeris.
Pēdējā LTV ēkas tehniskā apsekošana notikusi 2017. gadā. Tajā secināts, ka ēkas galvenajās būvstruktūrās nav konstatēti būtiski trūkumi (defekti un bojājumi), saistībā ar kuriem varētu prognozēt ēkas ekspluatācijas drošuma reālu apdraudējumu. Arī pamati un pamatne nodrošina pietiekamu ēkas nestspēju.
Taču speciālisti secinājuši, ka dažādu faktoru ietekmē esošās mājas nolietojums jeb pasliktināšanās pret jaunu būvi ēkas konstrukcijām ir 35%, bet ēkas inženierkomunikācijām – pat par 60%.
Kas ir nolietojies? Daži piemēri:
- Siltuma atdeves sistēmas ir tehniski neapmierinošā stāvoklī. Vecie tērauda konvektori nenodrošina temperatūras regulēšanas iespējas, kā arī vēlamo komforta līmeni telpās.
- Iekšējie inženiertīkli ūdensvads un kanalizācija ir neapmierinošā stāvoklī.
- Ventilācijas sistēmas kopējais tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs, un kopējā sistēmas efektivitāte ir zema.
- Stikloto fasāžu logi un durvis daudzviet ir ar spraugām gar vērtni un rāmi, kā rezultātā ēkā rodas palielināti siltuma zudumi.
- Lietusūdens novadīšanas sistēma ir neapmierinošā tehniskā stāvoklī.
- Lifta iekārtas ir novecojušas. Lai gan lifta iekārtas joprojām tiek uzturētas darba kārtībā, sakarā ar ievērojamo ekspluatācijas ilgumu netiek izslēgti galveno iekārtu (dzinēju, ģeneratoru, mikroshēmu) bojājumi, kuru remonts to vecuma dēļ nebūs iespējams.
- Vaļīgas dekoratīvā apšuvuma loksnes.
- Paneļu savienojuma hermētiķa izdrupums.
"Ir tā čābīgi, bet šis nav pirmais gads, un pie tā pierod," atzina LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Priede.
LTV ēkā strādājošajiem patīk gan skats pa logu, gan zaļā vide apkārt, gan arī nomas maksa nav tik augsta, kā citviet. Tiesa, naktīs esot bailīgi un liftos drošības apsvērumu dēļ labāk nekāpt. Savs viedoklis ir arī žurnālistam Andrejam Volmāram, kurš atceras, cik omulīgi kādreiz esot bijis vecajā televīzijas ēkā Āgenskalnā un cik neomulīgi esot te, Zaķusalā:
"Šeit katrs dzīvo, tēlaini sakot, savā kabinetā. Ļoti reti satikāmies, nu ja vienīgi liftā. Vienīgā vieta, kur satikties šeit, bija kafejnīca (..) Man nav nekā pozitīva, ko pateikt."
Galvenā arhitekta meita: Tēva darbs ir nolaists
Vēl kritiskāka ir ēkas galvenā arhitekta meita – Dace Vulfa, kura pēdējo reizi te bijusi pirms aptuveni 10 gadiem, kad pirms lokālplānojuma izstrādāšanas tikusies ar vairākiem televīzijas vadītājiem, lai spriestu, kas ar šo ēku būtu jādara. Nekas labs no tā gan neesot sanācis. Vulfa uzskata, ka viss, ko televīzijas vadība dara ēkā un ko maina, būtu jāsaskaņo ar viņu kā projekta mantinieci, savukārt Latvijas Televīzija tā neuzskata, norādot, lai tad vēršas tiesā.
"Nē, nu es nelīmētu uz lifta durvīm šādas muļķības, jūs paši radāt šo vidi tādu. Nu, skumji, skumji, ka jūs paši šādi izdaiļojiet šo visu. Kurš pieņem šādus lēmumus uz lifta durvīm uzlīmēt šīs muļķības? Jums tiešām šķiet, ka tas ir skaisti?" sašutumu neslēpa Vulfa.
Vēl citā stāvā ir latviešu gleznotāja Ivara Muižuļa glezna. "Uz neglītas krāsas fona. Ivars Muižulis aizgāja viņsaulē apmēram pirms divām nedēļām. Šī glezna ir šobrīd trīsreiz vērtīgāka par to, cik viņa maksāja mēnesi atpakaļ. Jūs saprotiet, ka jums ir tik daudz arī mākslas objektu un jūs viņus neprotat vispār izvērtēt un novērtēt?" kritiski izteicās Vulfa.
Viss viņas tēva darbs esot nolaists un teju nopostīts.
"Man ļoti nepatīk, ka par šādu foajē spriež par mana tēva darbu. Es absolūti nepiekrītu šiem jauninājumiem –
ne šiem mēbeļu risinājumiem, ne šiem brīnišķīgajiem plakātiem pie sienas. Kas ir šie divi "E" burti? Kas ir šīs guļamistabas lampas – es vēl mazāk saprotu. Pie granīta grīdām, pie metāla mākslas griestiem ar ļoti vērtīgām lampām, vērtīgām interjera sastāvdaļām, atvainojos, ir guļamistabas lampas. Kurš pieņem šos lēmumus? (..) Paklājs ir mainījis krāsu – oranžs pārejā uz sarkanu. Vai tā bija domāts? Varbūt es kaut ko nesaprotu. Netīri pleķi," kritiku turpināja Vulfa.
Ēkas atjaunošanai nepieciešami vismaz 66 miljoni eiro
Patlaban viens no plānotajiem lielākiem kapitālieguldījumiem – modernizēta ventilācijas sistēma, kas izmaksātu apmēram 600 tūkstošu eiro. "Būs elektroenerģijas patēriņš minimālāks. Ir iekārtas, kuras ir 50 gadus vecas," sacīja Priede.
Kopumā no aptuveni 26 miljonu eiro šogad plānotā televīzijas budžeta, ko lielākoties veido valsts budžeta dotācija, bet tajā ir arī īrnieku nauda, ēkas uzturēšanai plānots iztērēt 1,8 miljonus eiro, kas proporcionāli veido 7%. Salīdzinājumam, Latvijas Radio – aptuveni 3%.
Lai arī LTV ēka ir par lielu aptuveni 500 cilvēku kolektīvam, televīzijai ir nepieciešams daudz vairāk studiju. "Ēka ir astoņdesmitajos gados nodota ekspluatācijā, tad bija citas vajadzības, darbinieku skaits tika rēķināts daudz lielāks, savukārt ražošanas jaudas studiju līmenī bija mazākas," skaidroja Priede.
Taču kopumā ēkas pārplānošana un atjaunošana, lai uzbūvētu nepieciešamās studijas un arī lai, piemēram, ēkas pagrabstāvos izbūvētu modernu stāvvietu, izmaksātu vismaz 66 miljonus eiro. Šīs aplēses pēc Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPL) pasūtījuma veicis arhitektu birojs "ER3". Arhitekte Elīna Rožlapa gan norādīja – šīs summas aplēstas vēl pirms kara Ukrainā, kam sākoties ievērojami pieaugušas dažādas, tajā skaitā būvniecības izmaksas. Turklāt šajās izmaksās nav iekļauti izdevumi par aparatūru, tehnoloģijām.
66 miljoni eiro kā minimums, un tad, ņemot vērā Latvijas Televīzijas pašreizējo budžetu, matemātika ir vienkārša – lai tiktu galā ar šo ēku, visu televīziju var izslēgt pat uz trim gadiem.
Četri iespējamie risinājumi LTV ēkas turpmākai izmantošanai
Ko darīt ar šo milzīgo grabažu? Latvijas politiķi šo jautājumu risina aptuveni kopš 2005. gada, kad jau tika atzīts, ka esošā ēka televīzijai īsti neder. Tika pat meklētas iespējamās jaunā kompleksa atrašanās vietas, taču bez taustāma rezultāta, jo ieguldījumi lieli. Pēc ekonomikas krīzes 2012. gadā pie šī jautājuma atkal ķērās Valda Dombrovska valdība, bet tad priekšplānā nebija vairs jauna ēka, bet gan Latvijas Radio (LR) un LTV juridiska apvienošana. Un par to runā joprojām, tiesa, šonedēļ par sabiedrisko mediju apvienošanu plāno lemt Saeima otrajā lasījumā.
"Jāpiesit pie koka un jāpārspļauj pār plecu, ja nekādi melni kaķi nepārskries, tad vajadzētu būt tā, ka līdz janvārim un vēlākais februāra sākumā, likums tiks pieņemts trijos lasījumos. Un tad beidzot mums pirmo reizi kopš neatkarības atjaunošanas būs skaidri nosprausts mērķis – 2025. gada janvārī mums ir vienots sabiedriskais medijs. Mēs beidzot beidzam par šo diskutēt," cerību pauda Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) priekšsēdētājs Jānis Siksnis.
Vienots nozīmē, ka ir apvienota šo mediju vadība, arī budžets turpmāk viens, kas arī paredzēts būtiski lielāks. 2027. gadā plānots to pielīdzināt vidējam rādītājam Eiropā – 0,16% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Līdz ar to Latvijas sabiedrisko mediju budžetam būtu jāpieaug līdz 54,8 miljoniem eiro.
Attiecībā uz ēku SEPLP koncepcijā piedāvā četrus variantus:
- Abi mediji paliek tur, kur ir šobrīd. Tas nozīmē lielus ieguldījumus televīzijas ēkā, vismaz 66 miljonus eiro.
- Jauna ēka apvienotajam medijam, kuras cena, pēc arhitektu biroja "ER3" aplēsēm, izmaksātu aptuveni 150 miljonus eiro.
- Latvijas Radio no Doma laukuma pārceļas uz Zaķusalas ēku, kurā vajadzīgi milzu ieguldījumi.
- Jauna ēka televīzijai, kurā daļēji ir arī Latvijas Radio, bet radio pamatā paliek Doma laukumā. Tātad arī jauna ēka, vairāk nekā 150 miljoni eiro.
"Ideālā variantā vislabākais būtu pilnīgi jauna, vienota ēka, kurā, jau projektējot, var paredzēt visu, kas ir vajadzīgs televīzijas, radio un interneta versijas vajadzībām," atzina Siksnis.
Viens jautājums ir, kur ņemt naudu, taču otrs, un tas allaž bijis daļējs ķīlis šajā visā procesā, – vai Latvijas Radio aptuveni 300 cilvēku kolektīvs maz būtu gatavs atstāt savu ēku Doma laukumā. LR raidījumu vadītājs Aidis Tomsons atzina: "Droši vien visvairāk radio baidītu, ja mums būtu jāpāriet uz Zaķusalu, paskatoties uz Zaķusalas ēku."
Tomsons arī uzsver, ka lēmumu pieņēmēji saprot, kāpēc LR ir tik ļoti būtisks ģeogrāfiskais novietojums – no Doma laukuma līdz Saeimai kājām jāiet minūte, līdz Finanšu ministrijai – pusminūte, Rīgas dome un Rīgas pils – arī rokas stiepiena attālumā. "Radio strādā uz operatīvo informāciju atšķirībā no lielas daļas citu mediju, kuriem tas tik būtiski nav," paskaidroja Tomsons.
Arī Siksnis atzina – Doma laukums ir ārkārtīgi vērtīga vieta, tādēļ būtu vērts paskatīties uz vēl citu variantu: "Jaunā ēka noteikti tiek celta Latvijas Televīzijai, un tajā uzreiz tiek paredzēts arī kāds spārns vai kāda daļa, uz kurieni pārceļas daļa no Latvijas Radio."
Jāpiebilst, ka arī LR savā ēkā Doma laukumā ieguldījis lielus līdzekļus, tostarp vēsturisko logu nomaiņa izmaksājusi aptuveni 1 miljonu eiro. Par aptuveni pusmiljonu savukārt jau drīz varētu sākt pārtapt Radio 3. studija.
"Pats sliktākais ir tas, kas mums nepatīk, ka mums joprojām nav pieņemts gala lēmums, ko tad mēs darīsim [ar mediju apvienošanu]," sarunas noslēgumā atzina SEPLP vadītājs.
