Prasītāja tiesā, Ukrainas pilsone, meklējot patvērumu no kara, atbraukusi uz Latviju no Ukrainas ar savu personīgo transportlīdzekli 2022. gada martā, informēja Cilvēktiesību centrā. "Vēloties nomazgāt un iztīrīt automašīnu pēc garā ceļa, kas kopumā viņai aizņēma piecas dienas, prasītāja kopā ar savu meitu ieradās automazgātavā Rīgas centrā. Lai gan sākotnēji automazgātavas darbinieki klientei lika uzgaidīt, vēlāk, kad pamanījuši, ka prasītājas automašīnai ir Ukrainā reģistrētas numurzīmes, atteicās sniegt pakalpojumu, apgalvojot, ka automazgātavas īpašnieks ir aizliedzis apkalpot ukraiņus," teikts centra paziņojumā.
Sieviete sākotnēji pametusi automazgātavu, taču nespēdama ar to samierināties, ieradusies tajā atkārtoti, lai noskaidrotu, vai tiešām viņa ir pareizi sapratusi, ka netika apkalpota tikai tādēļ, ka ir no Ukrainas, kā arī lai saņemtu atvainošanos. Tomēr sieviete atkārtoti saņēma atteikumu nomazgāt viņas automašīnu,
turklāt viens no darbiniekiem mutvārdos norādījis: "Nomainiet numurzīmes, tad nomazgāsim". Šo sarunu prasītāja ir ierakstījusi audioierakstā.
Ņemot vērā nesaņemto atvainošanos, aiz sašutuma par šādu diskriminējošu attieksmi sieviete izsauca policiju. Kā informēja Cilvēktiesību centrs, Valsts policijas darbinieki veikuši resorisko pārbaudi un pieņēmuši rakstiskus paskaidrojumus no automazgātavas darbiniekiem, kuri apstiprinājuši, ka rīkojušies atbilstoši vadības rīkojumam. Par konkrēto diskriminācijas gadījumu sieviete ziņojusi arī Latvijas Cilvēktiesību centram, kas sniedz juridisko palīdzību diskriminācijas gadījumos.
Automazgātavas īpašnieks vainu neatzīst
"Sniedzot paskaidrojumus tiesai, atbildētājs prasību neatzina. Viņš noliedza apstākli, ka būtu devis rīkojumu automašīnas ar Ukrainas numuriem neapkalpot vispār. Atbildētājs apgalvoja, ka esot devis rīkojumu attiecībā uz automašīnu ar Ukrainas numurzīmēm neapkalpošanu bez maksas un ārpus rindas, nevis neapkalpošanu vispār. Taču atbildētājs nav norādījis uz tādu pierādījumu esamību, kas apstiprinātu minētos apgalvojumus," skaidroja Cilvēktiesību centrs.
Tiesa, noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus tiesas sēdē, uzklausot liecinieku sniegtās liecības, pārbaudot un novērtējot lietā esošos pierādījumus, atzinusi, ka atbildētājs ir veicis tiešu diskriminācijas aizlieguma pārkāpumu pakalpojuma sniegšanā pret prasītāju viņas etniskās piederības dēļ.
Tiesa atsaukusies uz Satversmes 91. pantu, kas noteic, ka "visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas", kā arī uz Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pantu, kas noteic, ka aizliegta jebkāda veida diskriminācija.
Tiesas spriedums pamatots arī ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 3.1 panta pirmo daļu, kas noteic, ka piedāvājot preci, pakalpojumu, (..) pārdodot preci vai sniedzot pakalpojumu (..) aizliegta atšķirīga attieksme patērētāja dzimuma, rases, etniskās piederības vai invaliditātes dēļ. Tiesa atzina,
ka apstāklim, ka notikuma brīdī atbildētājs pats nav bijis uz vietas, nav nozīmes, jo jau pati norādījuma došana neapkalpot automašīnas ar Ukrainas numurzīmēm ir uzskatāma par diskrimināciju.
Izvērtējot prasītājas tiesību aizskārumu, tā veidu, ilgumu un smaguma pakāpi, kā arī spriedumā konstatēto, tiesa atzina, ka morālā kaitējuma atlīdzība prasītājai 1000 eiro apmērā ir taisnīga un samērīga atlīdzība par nodarīto aizskārumu. Tiesa ņēma vērā arī apstākli, ka atbildētājs nav paudis nožēlu par situāciju, kādai tika pakļauta prasītāja, un nav atvainojies.
Juridisko palīdzību šai lietā Ukrainas pilsonei sniedza Latvijas Cilvēktiesību centra juriste Jekaterina Tumule. Spriedums pasludināts šī gada 28. novembrī, un to vēl var pārsūdzēt apelācijas instancē.
