Lielā Ķemeru tīreļa taka uzbūvēta 2013. gadā. Tolaik būvnieki tai paredzēja piecu gadu mūžu, bet nu jau tā ir nokalpojusi divas reizes vairāk. Laika gaitā tehniskais stāvoklis pasliktinās — takas dēļi lūst, pūst, ļogās un var apdraudēt apmeklētāju drošību. Taka ir Dabas aizsardzības pārvaldes pārziņā.
Dabas aizsardzības pārvaldes Administratīvās daļas vadītājs Artūrs Jansons norādīja: "Apsekošana [notiek] vai nu reizi divās nedēļās tādā intensīvā tūrisma sezonā, ziemā retāk – reizi mēnesī. Un atjaunošana ir ļoti lielā mērā atkarīga no tā, kāda ir darbaspēka pieejamība, tas ir kritiski vājais posms."
Remontdarbus veic tad, kad sakrājies vienas dienas darbu apjoms. Tie ir aptuveni 15–20 dēļi pa visu taku. Tas ir gandrīz pusprocents no visas takas. Bojāšanos veicina arī apmeklētāju daudzums – tā ir viena no visvairāk apmeklētajām dabas takām Latvijā ar vidēji 100 000 apmeklētāju gadā.
Latvijas Televīzija aprunājās ar dažiem no viņiem:
Aiva atzina: "Man liekas, te ir vienmēr uzturēts kārtībā, nu, es tā mēģinu katru gadalaiku vienreiz atbraukt paskatīties, kā te viss izskatās, es domāju ļoti feini, nekas netraucēja."
Vaidots no Lietuvas sacīja: "Pagājušo reizi, kad šeit bijām, te nebija problēmu. Te bija darbi vai kas tāds, ielikti jauni dēļi, bet nekādu problēmu."
Matiss no Francijas teica: "Tur bija tikai kādi astoņi salūzuši dēļi, un tas vispār nebija sarežģīti, bija labi, man bija labi."
Taka uzbūvēta par Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļiem. Tie bija paredzēti arī takas uzturēšanai, taču strauji izsīkst.
Jansons skaidroja: "Kopumā iestādei, jā, finansējuma sāk pietrūkt, tāpēc ka vienkārši takas paliek arvien vecākas un vecākas, nolietojas vairāk un vairāk, un vairāk un vairāk ir jāiegulda. Tā ka agri vai vēlu mums nāksies runāt par to, ka naudas sāk pietrūkt, tagad jau šī situācija ir tā diezgan, diezgan spiedīga."
Lielākā daļa aizsargājamo dabas teritoriju taku Latvijā būvētas no 2013. līdz 2015. gadam par Eiropas Savienības naudu. Takas nolietojas dažādā ātrumā un apjomā. Remontēt ar katru gadu var atļauties aizvien mazāk, sacīja pārvaldē.
"Katru gadu tiek piešķirts noteikts apjoms, kuru mēs arī izmantojam taku remontiem, bet tur pietiek tikai remontiem, mēs nevaram runāt par jaunas infrastruktūras attīstību, tam naudas nav, bet esošās infrastruktūras uzturēšanai kādreiz pietika, tagad izskatās, ka būs arvien švakāk un švakāk, ja tā var teikt," norādīja Dabas aizsardzības pārvaldē.
Savukārt Ķemeru Nacionālā parka dabas gids Jānis Šlūke vērtēja: "Mēs liekam ielāpiņus virsū, jā, un ejam uz priekšu, lai tomēr nebūtu situācija, ka šo laipu nākas paziņot kā slēgtu."
Dabas aizsardzības pārvaldē neizslēdz situāciju, ka nākotnē kādus takas posmus var nākties slēgt. Taku nolietojums palielināsies, un pieaugs arī remontu izmaksas.
