Brīdina par iespējamām tiesvedībām
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks ("Apvienotais saraksts") informēja, ka, sākot Ropažu novada sadalīšanas procesu, radās neskaidrības par to, kuri iedzīvotāji jāaptaujā.
Pašvaldība nolēmusi aptaujāt visa novada iedzīvotājus, nevis tikai bijušā Garkalnes novada ciemu iedzīvotājus, kas savukārt izsaucis domstarpības, un, turpinot šo procesu, sagaidāmas tiesvedības.
Tādēļ ministrs rosināja šo procesu organizēt soli pa solim, izlemjot, kurš rīko iedzīvotāju aptauju – vai tas ir novads, no kura tiek nodalīta teritorija, vai tie ir abi novadi, kas veido kopīgu institūciju aptaujas rīkošanai.
Ministrs arī rosināja pagarināt šī procesa organizēšanu līdz nākamā gada beigām, nevis līdz šā gada beigām, kā arī labot atsevišķus normatīvus, nosakot deleģējumu Ministru kabinetam u.c.
Sprindžuks uzsvēra, ka procesa pakāpeniska un izsvērta virzīšana ļaus izvairīties no tādu teritoriju veidošanās, kas nav savienotas ar pašu novadu. Šāda situācija var izveidoties gan ar atsevišķiem Garkalnes puses ciemiem, gan arī ar Vangažu pilsētu, kas pašlaik ir Ropažu novadā, bet, Garkalnes teritoriju pievienojot Ādažiem, varētu tikt no novada nošķirta.
Varakļānu piederība jāizlemj līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām
Savukārt attiecībā uz Varakļāniem termiņu pagarinājums esot nepieciešams, jo līdz šim noteiktie termiņi atsevišķu pasākumu īstenošanai esot pagājuši un nepieciešams noteikt procesa virzības laika rāmi, lai Varakļānu piederību kādam novadam varētu izšķirt līdz 2025. gadā plānotajām pašvaldību vēlēšanām.
Komisijas sēdē izskanēja, ka jau pašlaik spēkā esošais normatīvais regulējums esot pietiekams, lai VARAM šo procesu varētu virzīt. Savukārt termiņu pagarinājums neesot nepieciešams, jo neiekļaušanās kādos termiņos nenozīmē, ka plānotie darbi nav jāpaveic, un ministrijai bez termiņu pagarinājuma ir jāpaveic uzdotie darbi.
Noslēdzot apakškomisijas sēdi, tās vadītājs Juris Viļums ("Apvienotais saraksts") pauda, ka VARAM piedāvātie normatīvu grozījumi nav nepieciešami un
no VARAM tiks gaidīti labi risinājumi cita ministra vadībā.
Nepieciešams reformas kļūdu labojums
Vienlaikus Sprindžuks nosauca vairākus novadus, kur nepieciešami risinājumi novadu reformas kļūdu labošanai. Viņš minēja, ka Līvānu novads nevar atļauties izveidot pašvaldības policiju, jo tas esot par dārgu un pašvaldība nevar izpildīt tai paredzētās funkcijas.
Ministrs arī uzsvēra, ka nedrīkst veidoties situācija, ka Rēzekne un Daugavpils paziņo, ka viņiem skolu tīkls ir sakārtots un tās neiesaistās apkārtējo teritoriju skolu tīkla problēmu risināšanā.
Arī Valka esot dzīvot nespējīga un nevarot nodrošināt tai paredzētās autonomās funkcijas, piebilda ministrs.
Viņš norādīja, ka šīm problēmām būtu jāparādās nākamā gada VARAM ziņojumā.
KONTEKSTS:
Priekšlikumi Saeimā par Varakļānu novada administratīvo teritoriju bija jāiesniedz līdz šī gada 1. janvārim.
Savukārt Ropažu novada pašvaldībai līdz 2023. gada 31. decembrim jāapstiprina Garkalnes pagasta sadalīšanas plāns un jānosūta tas Ādažu novada pašvaldībai. Pēc plāna izvērtēšanas iesaistītās pašvaldības lemj par novadu teritoriju robežu grozīšanu, paredz novadu reformas likuma pārejas noteikumi.
Pēc administratīvi teritoriālās reformas Satversmes tiesā tika iesniegtas vairāku novadu prasības. Satversmes tiesa vienā no lietām par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam par neatbilstošu Satversmei, savukārt Garkalnes pagasta un Vangažu pilsētas iekļaušana Ropažu novadā tika atzīta par atbilstošu Satversmei.
