Atjaunota, nevis no jauna dibināta! Neatkarības deklarācijas bija ne tikai vēsturiski izšķirīgs pagrieziena punkts, bet arī juridiska uzvara – valsts atguva oficiālo nosaukumu Latvijas Republika un tika atjaunoti svarīgākie 1922. gadā pieņemtās Satversmes panti.
"Iedvesmu drosmei mēs gūstam gan no Augstākās padomes deputātu lēmumiem pirms 33 gadiem, gan no Ukrainas brīvības cīnītājiem šodien. Un mūsu pienākums ir šo drosmi nodot tālāk," 4. maija svinīgajā Saeimas sēdē sacīja parlamenta priekšsēdētājs Edvards Smiltēns ("Apvienotais saraksts")
Smiltēns ar aplausiem aicināja pateikties bijušajiem Augstākās padomes deputātiem.
Aleksandrs Kiršteins (Nacionālā apvienība) ir vienīgais šī sasaukuma Saeimas deputāts, kurš pirms 33 gadiem balsoja par neatkarības atjaunošanu. "Galvenais ieguvums ir brīvība. Ja kādam iet labāk, vai sliktāk, tur var vainot tikai sevi," sacīja Kiršteins.
Lai paustu patriotismu, cieņu un mīlestību pret mūsu tautas mantojumu un kultūras vērtībām, frakcijas "Jaunā Vienotība" deputātes bija vienojušās uz svinīgo sēdi ierasties tautastērpos.
Saeimas deputāte Agnese Krasta: "Man ir Bārtas tautastērps, jo tas ir ļoti krāšņs un to ir vērts parādīt plašāk."
Saeimas deputāte Inese Kalniņa: "Es novēlu turēties, turēties kopā un atrast kopīgo, kas mūs vieno."
Pēc atvaļināšanās no dienesta pirmo reizi parādes formā ieradies deputāts Jānis Skrastiņš. "Tā ir tāda iespēja pensionētam ugunsdzēsējam uzvilkt," viņš sacīja.
Saeimas deputāti aicināja nekad nezaudēt ticību Latvijai.
"Daudzi neapzinās, cik liela toreiz viņiem bija ticība, lai mums ir ticība, un sirdīs nekad neatdziest tas ugunskurs, kurš bija brīvības cīnītājiem," novēlēja Saeimas deputāts Raimonds Bergmanis ("Apvienotais saraksts").
"Tas galvenais, kas vijas visam cauri, ir pateicība, ka es varēju augt brīvā valstī un Dieva dēļ nepazaudējam šo," sacīja Saeimas Harijs Rokpelnis (Zaļo un Zemnieku savienība).
Jau tradicionāli pēc sēdes notika bijušo un tagadējo politiķu fotografēšanās, bet vēlāk ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa.
KONTEKSTS:
1990. gada 4. maijā 138 no 201 Augstākās padomes deputāta pieņēma deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu". Augstākā padome noteica valsts varas "de facto" atjaunošanai pārejas periodu, kas beidzās ar Latvijas Republikas 5. Saeimas sasaukšanu.
1990. gada 4. maijā visu dienu pie parlamenta ēkas stāvēja cilvēku tūkstoši, kas sekoja līdzi balsojumam. Deputāti, kuri pēc balsojuma par Latvijas neatkarības atjaunošanu devās uz mītiņu Daugavmalā, tika sveikti ar ziediem un skaļām gavilēm. Komunisti un interfrontieši, kas atteicās piedalīties balsošanā, parlamenta namu atstāja pa sētas durvīm.
1990. gada 4. maijā Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs nosūtīja PSRS prezidentam Mihailam Gorbačovam vēstījumu, kurā teikts, ka Latvijas Republika sāk pārejas periodu. Šāds vēstījums tika nosūtīts arī pasaules valstu valdībām un PSRS tautām un demokrātiskajām kustībām.
