Pagājušajā gadā pēc vērienīgā remonta atklātais Āgenskalna tirgus ir kļuvis par mūsdienu tirgu, kurā ne tikai pārdod zemnieku produktus, bet arī darbojas kafejnīcas, veikali, notiek dažādi kultūras un izglītojošie pasākumi. Šī tirgus piemēru pārmantot varētu Pierīgas pašvaldības, norādīja Rīgas plānošanas reģiona pārstāvis Rūdolfs Cimdiņš, paužot, ka tirgus loma sabiedrībā ir divējāda.
"No vienas puses, lielā mērā attīstoties lielo veikalu ķēžu kultūrai, daudzi šos lielos iepirkšanās centrus izvēlas kā brīvā laika pavadīšanas vietas, bet, manuprāt, tā nav pārāk pozitīva tendence. Mēs redzam, ka Rietumeiropā svētdienās lielveikali ir ciet. Drīzāk domāt šādā veidā [tirgus attīstot kā Āgenskalna tirgu], vairāk aktivizēt šo tirgus kultūru šādā izpratnē – šeit ir daudz citu komponentu ārpus klasiskās iepirkšanās, kas ir vairāk socializēšanās, dažāda veida kultūras pasākumi, dialogs ar tirgotāju," sacīja Cimdiņš.
Tirgus attīstīt var dažāda veida aktivitātes, kas piesaistītu gan jaunākus, gan vecākus cilvēkus. Tādējādi interesenti maina tirgošanās kultūru, skaidroja Cimdiņš.
"Īpaši Pierīgā ir tirgu "pop-up" kultūra, respektīvi, ja ir novada svētki, tad šis tirgus notiek. Pārējā laikā tas varbūt ir tikai laukums, tur nekas nenotiek. [Jādomā], kādā veidā aktivizēt arī šīs vietas, jo, kā mēs zinām, iedzīvotāju skaits Pierīgā pieaug, [tāpēc, jādomā], kā to tirgus kultūru un pozitīvās iezīmes pārnest uz citām vietām Rīgas reģionā un veidot tādu kā reģionu tirgus kultūru kopumā," norādīja Cimdiņš.
Tirgus "pop-up" kultūra ir raksturīga, piemēram, Ādažos, kur kopš 2021. gada tirdzniecību organizē dažas reizes gadā. Savukārt Siguldā ir divi pastāvīgi tirgi – tradicionālais, kur vairāk iepērkas vietējie, un mūsdienu, kas vairāk vērsts uz pilsētas viesiem.
Siguldas novada pašvaldības vides plānotāja Zane Gatere pauda, ka "var attīstīties gan tradicionālie tirgi, gan rasties pilnīgi jauni tirgi. Tie visi, kā jebkurš tirgotājs, pielāgojas pieprasījumam".
Jautāta, vai tradicionālais tirgus ir dzīvotspējīgs, Gatere atzina, ka īpaši šobrīd viņa tam saredz lielu nākotni.
"Vienubrīd man likās, ka nebūs tās nākotnes, bet, nomainoties īpašniekiem [situācija ir uzlabojusies]. No arhitektūras puses vērtēju – ja es redzu, ka teritorija tiek labiekārtota, ir piepildīta ar galdiem, tirgotājiem, kartupeļiem, burkāniem, cilvēkiem, kas pērk tos kartupeļus, burkānus, augus un puķes, nu, viņš [tradicionālais tirgus] ir dzīvotspējīgs. Šobrīd es teiktu, ka abi šie tirgi viens otru papildina," atzina Gatere.
Kāpēc cilvēki tirgos iepērkas, to Latvijas Radio jautāja Āgenskala tirgus apmeklētājiem:
Digne no Āgenskalna: "Es netālu dzīvoju. Bieži atnāku. Ērti. Patīkama vide.
– Kādu tirgu vairāk izvēlaties – tradicionālo vai mūsdienu, kurā ir kafejnīca?
– Jā, drīzāk kaut ko tamlīdzīgu. Tas vairāk atbilst manam dzīvesveidam – nākt pēc kaut kā īpaša, neredzēta, nebaudīta, pamēģināt, ko jaunu."
Ģirts no Pierīgas: "Šeit es nāku ēst, bet uz Centrāltirgu es aizbraucu kādu mājās gatavotu gaļiņu nopirkt. [Patīk] mūsdienu tirgus, mūsdienu preces, garšīgas."
Dzidra no Āgenskalna: "Man patīk, ka ir kafejnīca.
– Vai tradicionālie tirgi ir izmirstoša suga?
– Nē, es domāju, ka visi var pastāvēt blakus."
Digne: "Tie ir uz palikšanu. Noteikti. Šeit man patīk vide vairāk nekā tradicionālajos."
