Pēdējās divās apkures sezonās glābēji katrā saņēmuši gandrīz 600 izsaukumus uz sodrēju degšanu māju dūmvados. Pērn vislielākais izsaukumu skaits bijis Rīgas reģionā. Lai to novērstu, reizi gadā ir jātīra mājas skurstenis.
"Tātad ugunsdrošības noteikumi nosaka to, ka obligāti ir jāiztīra skursteņi, dūmvadi, respektīvi – pirms apkures sezonas uzsākšanas noteikumos pat ir noteikts termiņš, lai neviens nestudē, kad sākas apkures sezona. Tas ir noteikts 1. novembris, tātad mums ir mazāk nekā viens mēnesis palicis, lai veiktu skursteņu tīrīšanu," stāstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieks Dzintars Lagzdiņš.
Ļaudis parasti šo pienākumu atliek uz pēdējo brīdi.
"Šobrīd ir rudens jau pilnā spēkā iestājies, pieprasījums ir – ui, ui, ui! – un cilvēki, kas zvana, ir pilnīgi izbrīnīti par to, ka viņiem ir jāpagaida," atzina skursteņslauķis Māris Bambis.
Latvijā ir 80 skursteņslaucītāji, un ar darbiem viņi tiek galā. Taču, ja iedzīvotāji par saviem dūmvadiem atceras pēdējā brīdī, meistariem lielais klientu pieplūdums ir izaicinājums.
"Cilvēki ir uz 1. septembri atbraukuši no atvaļinājumiem un tagad tikai sāk par to domāt, nu tad ziniet, ka tas darbs mūs sagaida līdz Ziemassvētkiem," sacīja Bambis.
Taču situācija uzlabojas, vērtēja speciālists. Iedzīvotāji par to atceras arī pavasarī un vasarā. Arī tīrāmo skursteņu stāvoklis uzlabojas, jo ļaudis šo pienākumu veic aizvien regulārāk.
"Redziet, mēs dzīvojam valstī ar dažādiem, ļoti dažādiem sociālajiem līmeņiem. Tātad ir arī ļoti grūtdienīgi cilvēki, nu, kuriem nav iespējas par to parūpēties. Lai arī viņi to gribētu, to nedara vienkārši naudas pēc. Nu, pārējos esam iemācījuši laicīgi to izdarīt," klāstīja skursteņslauķis.
Aizpagājušajā gadā dzīvojamo māju ugunsgrēku statistikā 13% gadījumu iemesls bijis apkures ierīču nepareiza lietošana, izbūve un bojājumi.
