Steidz tīrīt dūmvadus un meklēt alternatīvus apkures risinājumus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Septembris un oktobris skursteņslauķiem ierasti ir smagākais darba cēliens. Taču šogad paralēli rutīnas dūmeņu tīrīšanai, par ko daudzi klienti atceras novēloti, meistari saņēmuši uzaicinājumus apsekot dūmvadus gadiem nelietotām krāsnīm un pat taupības krāsniņām, ko cilvēki uzstāda, lai mīkstinātu enerģētikas krīzes radītās finansiālās sekas.

Steidz tīrīt dūmvadus un meklēt alternatīvus apkures risinājumus
00:00 / 05:59
Lejuplādēt

Dienā, kad Latvijas Radio runāja ar kuplo Ruņģu ģimeni Pierīgā, tēvs Dainis nopircis tonnu brikešu. Privātmājā omulīgi rūc malkas katls. Malka sagādāta jau iepriekš. Tātad ir mierīga sirds, ka ne pieaugušie, ne sirmie vecvecāki, ne trīs bērni ziemā nesals.

Šī apkures sezona gan Ruņģu mājās atšķirsies no iepriekšējām. Gadiem ilgi viņi paļāvās uz gāzes katla sagādātajām ērtībām, bet patlaban strauji pārorientējas uz malkas katlu, ko iepriekšējais ēkas saimnieks tālredzīgi atstājis kā alternatīvu.

"Tehniķis atnāca, paskatījās, ka viss ir saslēgts pareizi, teica – atliek iekurināt. Tas bija vasaras vidū. Pirms divām nedēļām iekurinājām, viss it kā iet. Skursteņus [meistars] atnāca iztīrīt jau pirms kāda mēneša, viss ir kārtībā un gatavs ziemai, ieskaitot malkas katla skursteņus.

Piecpadsmit gadus, ko esam dzīvojuši šeit, ar malku neesam kurinājuši, jo nav bijis akūtais spiediens kā tagad – gāzes cena.

Īstenībā es iedvesmojos no kaimiņa, kurš ir atteicies no gāzes vispār un ir ierīkojis gan siltumsūkni, gan malkas katlu, gan saules paneļus," pastāstīja Dainis Ruņģis.

Arī individuālā uzņēmuma "Vidzemes priekšpilsētas skursteņslauķis" amata meistars Māris Bambis, kurš ilgus gadus vadījis cunftes meistaru biedrību, apstiprināja šīs sezonas tendenci – daudzi klienti cenšas meklēt risinājumus, lai šoziem nebūtu jālieto dārgā gāzes apkure vai elektriskie sildītāji.

"Sākot ar vasaras nogali, cilvēki dzīvo puskara apstākļos un sāk domāt par alternatīvu, kas viņiem būs, kad rudens sezona iestāsies. Katrs grib pievienot kaut ko papildus, kādu ierīci, malkas apkuri, granulu katliņu, granulu kamīniņu. Klienti zvana, uzdod jautājumus, vai viņiem ir iespēja tādu uzstādīt. Daudzdzīvokļu namos uzstādīšana ir diezgan sarežģīta. Ir nepieciešama dūmeņa apsekošana visā garumā, iekļūstot svešos īpašumos. Privātmāju īpašniekiem tas ir vienkāršāk," skaidroja Bambis.

Viņš arī apstiprināja, ka neizpaliek vēlme uzstādīt taupības krāsniņu padomju laika mājās, tā dēvētajās "hruščovkās". "Jā. Tā ir šodiena. Tam ir nepieciešama pilna skursteņa apsekošana, sākot ar jumtu un beidzot ar pagrabu. Tikai tad ir slēdziens par šā brīža dūmvada stāvokli. Mūsdienu likumdošana pieļauj pievienot vienu apkures ierīci pie viena dūmu kanāla.

Daudzstāvu mājā diemžēl ir tā – kurš pirmais brauc, tas pirmais maļ. Laiki ir mainījušies.

Kādreiz mēs visi dzīvojām atvērtā tipa dzīvokļos ar šķirbainiem logiem, pusaizvērtām durvīm. Šobrīd tā vairs nav – visiem ir pakešlogi, ir mehāniskā ventilācija, kas izsūc gaisu no telpām. Vienam iekurinot, kaitīgās dūmgāzes var nokļūt citā īpašumā," norādīja Bambis.

Ruņģu ģimenes rīcība, uzaicinot skursteņslauķi jau vasarā, amata meistariem būtu ideāls sadarbības piemērs. Jumti tad ir labi pieejami, neslīdoši, laikapstākļi netraucē. Tomēr kā katru gadu daudzi skursteņslauķi sāk meklēt tikai septembrī.

Sertificētajiem meistariem, kādu Latvijā ir ap 80, slodze ir milzīga. Arī Māra Bambja uzņēmuma trīs meistariem darba diena iestiepjas vēlās vakara stundās. Viņš klientus var pierakstīt tikai pēc mēneša. Cilvēki, iespējams, nepadomā, ka skursteņu slaucītājiem daļa laika jāpavada arī dokumentu sagatavošanā.

Ko dara tie cilvēki, kas salst, bet nevar sagaidīt skursteņslauķi? Daudzi krāsnis kurina tāpat. Vai visi sildierīču lietotāji izsauc krāšņu un kamīnu meistarus, lai veiktu ikgadējo tehnisko apkopi? Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) statistika liecina – acīmredzot tas nenotiek.

"Augustā bija reģistrēti 14 ugunsgrēki, kuros dega sodrēji dūmvadā; un izsaukumi, kad bija nepareizi lietota apkures ierīce, kā rezultātā izveidojas sadūmojums telpā, – septembrī tādi jau bija 44. Tas nozīmē, ka vēsajā septembrī cilvēki mēģināja pirmoreiz iekurināt apkures ierīci, un, tā kā nebija tīrīts dūmvads vai tam bija bojājumi, tad radās sadūmojums, kas nenāca ārā pa dūmvadu, bet gāja iekšā telpā," pastāstīja VUGD vecākā inspektore Viktorija Gribuste.

Pagājušā gada statistika liecina, ka ar apkures problēmām saistīti 15% mājokļu ugunsgrēku. "Skarbākā statistika ir tāda, ka aizvadītajā gadā 27% no ugunsgrēkos bojāgājušajiem, iespējams, ir gājuši bojā tieši ugunsgrēkos, kurus ir izraisījusi apkures ierīču lietošana. Vai nu netīrīti dūmvadi, vai nepareiza apkures ierīču lietošana, vai arī bojātu apkures ierīču lietošana," pastāstīja Gribuste.

Lai krāsnī omulīgi sprakšķētu pagales un mājokļa saimniekam būtu mierīga sirds, vajadzētu ne tikai reizi gadā no skursteņa iztīrīt sodrējus, bet arī respektēt ugunsdrošības noteikumos izteikto prasību reizi piecos gados veikt visas apkures sistēmas tehniskā stāvokļa novērtēšanu. Tas jāuztic skursteņslauķim vai sertificētam būvspeciālistam.

Diemžēl arī malkas un brikešu cena pēdējā laikā pieaug astronomiskā ātrumā. Tāpēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki raizējas, ka daudzi šoziem ne tikai nespēs ieguldīt naudu, lai savestu kārtībā nolietojušās krāsnis, bet arī lietos nepiemērotu kurināmo, kas rada daudz sodrēju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti