Daudzus gadus nama galvenās ieejas no Alfrēda Kalniņa ielas puses bija uzraksts "Maskavas nams" ar zeltītas krāsas burtiem latviešu un krievu valodā, kā arī Maskavas ģerbonis.
Šajā adresē joprojām ir reģistrētas vairāk nekā desmit organizāciju un uzņēmumu, to vidū, piemēram, "Krievu biljarda federācija", "Krievu sabiedrība Latvijā", Latvijas mazākumtautību biedrību apvienība "Sadraudzība", Maskavas pilsētas valsts unitārā uzņēmuma "Maskavas Starptautiskās sadarbības centrs" pārstāvniecība, pavasarī leģionāru piemiņas pasākumu laikā Rīgā aizturētajam Jelgavas domes deputātam Andrejam Pagoram (LKS) piederošā SIA "Pagors" un citas.
Starp Marijas ielā 7 reģistrētajiem uzņēmumiem ir arī AS "Maskavas kultūras un biznesa centrs-Maskavas nams". "Firmas.lv" dati liecina, ka kompānijai šā gada 11. jūlijā bija 13 519 eiro liels nodokļu parāds.
Tāpat pret "Maskavas kultūras un biznesa centru-Maskavas nams" ir vērstas sankcijas, jo tā faktiskais kontrolētājs ir Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
Dati Zemesgrāmatā liecina, ka ēka Marijas ielā 7 joprojām pieder Maskavas pilsētas Īpašuma departamentam, turklāt īpašumam pērn pavasarī, pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā, ir uzlikts aizliegums to atsavināt un apgrūtināt ar citām lietu vai saistību tiesībām.
"Maskavas nams" Latvijas galvaspilsētā tika atklāts 2004. gada maija beigās. Par godu šim notikumam Rīgā notika Maskavas dienas un Rīgā vizītē ieradās toreizējais Krievijas galvaspilsētas mērs Jurijs Lužkovs. Pasākumos piedalījās toreizējais Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs (LSDSP).
Pēc Krievijas plaša mēroga iebrukuma Ukrainā Latvijas Tieslietu ministrija nolēma iesaldēt "Maskavas nama" aktīvus. Vēlāk arī izskanēja atsevišķu politiķu ierosinājumi īpašumu nacionalizēt, tomēr šie plāni nav īstenojušies.
