Brīvprātīgās iniciatīvas pabalstu veidi kopumā ir astoņi, bet lielāko summu saņēmēji pārsvarā ir ģimenes ar bērniem. Piemēram, pabalsts jaundzimušā aprūpei variē no 250 līdz 1000 eiro.
"Nodokļu maksātāju skaitu tas varētu ietekmēt, jo tomēr tas bija stimuls dzīvot, deklarēties mūsu pašvaldībā. Slogs gulsies uz iedzīvotājiem," atzina Rēzeknes Sociālā dienesta vadītājs Gunārs Arbidāns.
Slogs iedzīvotājiem, ietaupījums pašvaldībai apmēram 62 tūkstošu eiro apmērā. Salīdzinājumam – Sociālais dienests nav saņēmis galamaksājumu 92 tūkstošu eiro vērtībā siltināšanas projektā.
Sociālā dienesta vadītājs atzina, ka brīvprātīgajiem pabalstiem paredzētā summa nepieciešama obligāto pabalstu izmaksāšanai.
Uz jautājumu, vai iniciatīva nākusi no Sociālā dienesta vai pašvaldības vadības, Arbidāns atzina:
"Runāsim godīgi, protams, ka no vadības, jo nevar savilkt tos galus. Bija arī no mūsu puses tāds ieteikums, kur mēs vēl varam atrast līdzekļus."
Vēl, kā jau izskanējis iepriekš, Sociālajam dienestam tāpat kā citām pašvaldības iestādēm un struktūrvienībām uzdots samazināt štata vienības. Pret to iebilst Labklājības ministrija.
"Jau šobrīd Rēzeknes Sociālajam dienestam ir nepietiekams sociālā darba speciālistu skaits. Līdz ar to samazināt esošo skaitu ir pilnīgi, mūsuprāt, neiespējami. Nepietiekamais sociālā darba speciālistu skaits rada papildu slodzi esošajiem darbiniekiem, profesionālo izdegšanas risku," skaidroja ministrijas pārstāve Ilze Skrodele-Dubrovska.
Cilvēkiem, kam sociālais atbalsts netiek sniegts savlaicīgi, vēlāk var nākties sniegt daudz finansiāli lielāku palīdzību. Bažas pauž arī Latvijas Sociālo darbinieku arodbiedrība. Sarosījušies arī iedzīvotāji, kuri līdzīgi kā arodbiedrība un Labklājības ministrija vērušies domē ar vēstuli, aicinot netaupīt uz pašvaldības pamatfunkcijām.
"Esam šokā, ka taupot pirmā lieta, kam ķērušies klāt, ir tieši mazāk apmaksātās darbavietas un cilvēki, kas sniedz pakalpojumus mazāk aizsargātiem cilvēkiem. Tas ir jautājums par mūsu prioritātēm.
Vai prioritāte ir cilvēks, vai prioritāte ir celtniecība?" neizpratni pauda iedzīvotāju vēstules līdzautore Inga Zeltiņa.
Rēzeknes ielās sastaptie cilvēki mudināja vērtēt – kurus pabalstus atstāt, kurus ne.
"Jaundzimušajiem atstāt viennozīmīgi. Apbedīšanas atstāt. Varbūt pabalstus jubileju sakarā ar kādām gadadienām tiešām izvērtēt," pieļāva rēzekniete Inese.
Vēl Rēzeknē, tāpat kā citās pašvaldībās, lēš ka izmaksas sociālajā jomā krasi pieaugs, noslēdzoties deinstitucionalizācijas procesam. Eiropas Savienības atbalsts bija pieejams pakalpojumu izveidei, bet ne uzturēšanai.
KONTEKSTS:
Rēzeknes pilsētas pašvaldība ir nonākusi smagā finansiālā situācijā – izdevumu segšanai šim gadam tai pietrūkst 3 miljonu eiro. Lai ieekonomētu līdzekļus, pašvaldības vadības uzdevumā iestāžu un pārvalžu vadītāji ir sagatavojuši priekšlikumus darbinieku skaita samazināšanai.
Pašlaik Rēzeknes pašvaldība gatavo rīcības plānu finansiālās situācijas uzlabošanai ilgtermiņā. No tā būšot atkarīgas arī turpmākas aizdevumu saņemšanas iespējas.
Tāpat tiek pieļauta iespēja sākt pašvaldības finanšu stabilizācijas programmu. Ja tas notiks, par reģionālo attīstību atbildīgais ministrs varētu rosināt plašāku revīziju Rēzeknes vietvarā.
