"Pēc 14. Saeimas vēlēšanām dažām politiskajām partijām radās grūtības atrast atbilstošus kandidātus atsevišķu nozaru pārvaldībai. Līdzīgas grūtības bija vērojamas, komplektējot Saeimas komisiju sastāvus. Šeit saskatāma cieša saistība ar to, cik daudz partijas ir ieguldījušas līdzekļus savu biedru, deputātu kandidātu lietpratības stiprināšanā, kā arī pētnieciskajā un analītiskajā darbā," paziņojumā medijiem skaidroja Levits.
Tāpat norādīts uz datu analīzes atklāto, ka pašlaik piešķirto valsts budžeta finansējumu politiskās partijas vai to apvienības primāri izlieto algu izmaksām un reklāmai. Attiecīgi mazāka daļa valsts budžeta finansējuma tiek novirzīta politisko partiju darbības saturiskajai nodrošināšanai.
Tāpēc prezidents rosina paredzēt, ka politiskajai partijai tās darbības saturiskajai nodrošināšanai jāizlieto ne mazāk kā 30 % no attiecīgajā gadā izlietotā valsts budžeta finansējuma.
Tas veicināšot partiju attīstību, noturību un parlamentāro efektivitāti. Valsts budžeta finansējuma jēgpilna izlietošana politisko partiju sadarbībai ar Latvijas sabiedrības dažādām grupām, konsultācijām partijas darba un programmas uzlabošanai, semināriem, kongresiem, konferencēm, pētniecības darbiem, aptaujām, jauniešu organizācijas pasākumiem, kā arī deputātu kandidātu mācībām ne vien uzlabos politisko partiju saturisko kapacitāti, bet arī stiprinās to spēju pēc iekļūšanas Saeimā efektīvi pārstāvēt savu vēlētāju intereses un īstenot savu priekšvēlēšanu programmu, norādīts paziņojumā.
Attiecīgie prezidenta izstrādātie partiju finansēšanas likuma grozījumi nosūtīti izskatīšanai Saeimā.
Levits arī atgādināja, ka atbilstoši spēkā esošajam regulējumam, kā arī ņemot vērā 2023. gadā paaugstināto minimālo mēneša darba algu, šogad ir palielinājies valsts budžeta piešķirtais finansējums politiskajām partijām.
