ĪSUMĀ:
- Pašvaldību ministre lēma atstādināt Rēzeknes mēru Aleksandru Bartaševiču.
- Ministrija norāda uz nozīmīgiem pārkāpumiem saistībā ar vietvaras budžetu.
- Zinot, ka budžets nav pietiekams, Bartaševics tāpat to virzīja apstiprināšanai.
- Pārmetumi arī par spa būvniecību, skolotāju algu nekorektu aprēķinu un sociālo darbinieku skaita mazināšanu.
- Mēram ir tiesības mēneša laikā pārsūdzēt ministres lēmumu.
- Bartaševičs nepiekrīt ministrijas pārmetumiem un sola tiesāties par atstādināšanas lēmumu.
- Ministrijā šobrīd tiek vērtēta arī visas Rēzeknes domes atbildība pārkāpumos.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) paziņojumā medijiem skaidroja, ka Rēzeknes domes priekšsēdētājs tiek atstādināts par būtiskiem un sistemātiskiem pārkāpumiem, vadot domes darbu un atbildot par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību. Attiecīgie pārkāpumi, kā arī tas, ka domes priekšsēdētājs nav sniedzis faktos balstītu, patiesu, salīdzināmu, saprotamu un pilnīgu informāciju par pašvaldības finansiālo stāvokli un par pašvaldības budžeta sagatavošanu un izpildi, liecina par domes priekšsēdētāja nespēju pildīt savus pienākumus.
"Pašvaldības vadītājam jādarbojas likuma ietvaros.
Rēzeknes gadījumā ir pieļauti apzināti un nopietni pārkāpumi, kas skar pašvaldības budžeta plānošanu un izpildi.
Šādi pārkāpumi nav pieļaujami, mēram ir jāatbild par savu rīcību," norādīja Inga Bērziņa.
Pārmetumi par budžetu, spa un skolotāju algām
VARAM vērtējumā Rēzeknes mērs kā atbildīgais par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību, organizējot un vadot 2023. gada budžeta pieņemšanu, apzināti nenodrošināja tajā visa nepieciešamā finansējuma iekļaušanu.
Tostarp bija paredzēti apkures izdevumi un atalgojums darbiniekiem nevis pilnam gadam, bet tikai 11 mēnešiem, tā radot apdraudējumu pašvaldības maksātspējai pildīt uzņemtās saistības un nodrošināt pašvaldības autonomu funkciju izpildi. Tas nozīmē, ka ne bērnudārziem, ne skolām, ne sociālajam dienestam nav ieplānots pietiekami daudz naudas arī darbinieku algām.
Arī pēc budžeta grozījumiem šī gada jūnijā iztrūkstošais finansējums novērtējams gandrīz 4 miljonu eiro apmērā, norādīja ministrija.
Tāpat domes priekšsēdētājs esot pieļāvis, ka dome lemj par saistību uzņemšanos bez finansiāla seguma, kā arī slēdzis līgumus par vērienīgu investīciju projektu īstenošanu bez domes pilnvarojuma. Augustā ir pieņemti pieci domes lēmumi par aizņēmuma ņemšanu, kas, kā norāda Finanšu ministrija, pieņemti bez finansiāla seguma.
Konstatēts, ka pašvaldības domes priekšsēdētājs, pārkāpjot savas ar likumu noteiktās pilnvaras, pērn septembrī ir vienpersoniski pieņēmis lēmumu un parakstījis līgumu par būvdarbu turpināšanu vairāku miljonu eiro vērtībā Eiropas Savienības fondu projekta "Rēzeknes rekreācijas centra izveide tūrisma attīstībai" ietvaros. Līguma projekts pirms tā noslēgšanas nav ticis skatīts domes sēdē, un tādējādi līgums noslēgts bez domes akcepta jeb pozitīva atzinuma.
Kā zināms, dārgo centru pašvaldība pati saviem spēkiem pabeigt nevar. Arī investorus un nomniekus šim projektam atrast neizdodas.
Savukārt šogad oktobrī domes priekšsēdētājs parakstījis domes lēmumu, ar kuru apstiprināts pedagogu nedēļas darba slodzes nekorekts aprēķins. Izglītības un zinātnes ministrijas ieskatā ar šādu lēmumu dome pasliktinājusi Rēzeknes pedagogu nodarbinātības apstākļus.
Tāpat dome augustā apstiprināja finanšu krīzes pārvarēšanas rīcības plānu, kurā bija piedāvāts atlaist aptuveni 60 pašvaldības darbiniekus, tostarp Sociālajā dienestā. Taču VARAM norādīja, ka jau ilgstoši Rēzeknē sociālo darbinieku skaits ir bijis zemāks, nekā to paredz Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums. Parakstot šādu lēmumu, domes priekšsēdētājs ir pieļāvis likuma pārkāpumu, lielākam riskam pakļaujot sociāli mazāk aizsargātās iedzīvotāju grupas un negatīvi ietekmējot sociālo situāciju pašvaldībā.
Saskaņā ar likumu "Par pašvaldību budžetiem" pašvaldības domes priekšsēdētājs atbild par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību, norādīja VARAM.
Iespēja apstrīdēt ministres lēmumu
Iepriekš Bērziņa atzina, ka VARAM izvērtē divus iespējamos variantus saistībā ar finanšu krīzi Rēzeknes valstspilsētā – tikai Rēzeknes pilsētas mēra atstādināšanu no amata vai visas Rēzeknes domes atlaišanu, par ko tad būtu jālemj Saeimā.
Līdzās lēmumam par mēra atlaišanu VARAM šobrīd tiek vērtēta arī visas Rēzeknes domes atbildība pārkāpumos.
Bartaševičam gan ir iespēja mēneša laikā vērsties tiesā ar pieteikumu atcelt šo rīkojumu, kas ceturtdien oficiāli publicēts "Latvijas vēstnesī".
Ja domes priekšsēdētājs noteiktajā termiņā neizmanto tiesības vērsties tiesā, būs uzskatāms, ka viņš ir atlaists.
Preses konferencē Bartaševičs apšaubīja ministres rīkojuma korektumu, to vērtējot kā haotisku, lai gan vēl nebija paspējis padziļināti iepazīties ar rīkojuma saturu. Viņš sola to pārsūdzēt.
Savus pārkāpumus Rēzeknes domes darbā viņš neatzīst un uzsver, ka finanšu grūtībās Rēzeknes pašvaldība nonākusi Finanšu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju neizdarību dēļ. Viņaprāt, rīkojums par viņa atstādināšanu ir politisks pasūtījums un izpildījums.
Līdz ar Bartaševiča atstādināšanu Rēzeknes domes priekšsēdētāja pienākumus pildīs priekšsēdētāja vietnieks Aleksejs Stecs ("Kopā Latvijai"), liecina informācija domes mājaslapā.
Tikmēr Rēzeknē Latvijas Radio uzrunātie atšķirīgi vērtēja Bartaševiču, tostarp daļa pauda atbalstu viņam.
KONTEKSTS:
Rēzeknes pilsētas pašvaldība ir nonākusi smagā finansiālā situācijā – izdevumu segšanai šim gadam tai pietrūkst vairāku miljonu eiro. Tā sagatavoja rīcības plānu finansiālās situācijas uzlabošanai ilgtermiņā, taču pēc tā izvērtēšanas Finanšu ministrija neguva pārliecību, ka pašvaldība spēs pildīt savas saistības pret kreditoriem.
Valsts kontrole paziņoja, ka veiks revīziju pašvaldībā.
Tikmēr pašvaldība nesekmīgi mēģināja izsolē atrast topošā rekreācijas jeb SPA centra nomnieku, bet Finanšu ministrija vērsusies Ģenerālprokuratūrā un citās tiesībsargājošās iestādēs, lai izvērtētu mēra Bartaševiča un domes darbinieku atbildību.
