Tīna Luīze Čupāne pēc dažiem mēnešiem saņems ārsta diplomu. "Mums krievu valoda tiešām ir tikpat sveša kā citiem ķīniešu valoda vai citas valodas," viņa sacīja, runājot ne vien savā, bet arī vairāku citu kolēģu – topošo ārstu vārdā.
Bērnu slimnīcā, kur viņa grasās turpināt rezidentūru, krievu valodu nepieprasa, bet sliktāka pieredze bijusi citās slimnīcās. Tāpēc, bīstoties no nākamās darba vietas attieksmes, viņas studiju biedri baidās runāt publiski.
"Tā sajūta mums veidojas caur pieredzi, ko mēs gūstam jau studiju laikā, un, protams, ir bijušas situācijas, kad mums ir jāiet uz operācijām un sarunvaloda operācijas laikā ir tikai krievu valodā, līdz ar ko students, kurš nemāk runāt krievu valodā, palaiž garām informāciju, par ko runā, kas arī, protams, neļauj mums līdz galam iemācīties svarīgas lietas," norādīja topošā mediķe.
Bīstoties no sekām darba vietā, ārsts, kurš gatavs ar savu pieredzi dalīties tikai anonīmi, to apstiprināja – krievu valoda dažu slimnīcu nodaļās mēdz būt ikdienas sarunu valoda, pat apspriežot jautājumus par pacientiem. Taču viņš krieviski nesaprot ne vārda.
"Ir ļoti, ļoti grūti saprast ikdienas pārrunātās lietas, ja tās tiek runātas krieviski. Īpaši tad, kad tiek veidoti pacientu ārstēšanas plāni kopā ar vadošo ārstu un dažiem rezidentiem – šī informācija arī tiek pārrunāta krieviski.
Un tad ir jāvēršas pie kolēģiem, lai iztulko, un ļoti bieži var pazaudēt svarīgu informāciju gan par pacientu, gan par ārstēšanu," norādīja ārsts.
Ārsts arī uzsvēra, ka krīzes situācijās, kad pacienta dzīvības glābšanā no svara ir katra minūte, sarunvalodas izvēle var izrādīties izšķiroša. Nozarē ienāk arvien vairāk jaunu ārstu, kas dzimuši pēc neatkarības atjaunošanas un krieviski nesaprot.
"Tas, ko mēs gaidām, ir tā sapratne no vecākiem kolēģiem par to un pieņemt to, ka šīs lietas mēs arī nevēlamies īsti mainīt.
Mēs dzīvojam neatkarīgā valstī, mēs mācāmies visu lielākoties angļu valodā un latviešu valodā. Varbūt tomēr jāmeklē slimnīcām risinājumi, kā mēs varam šo situāciju apiet," pauda Tīna Luīze.
Jaunie ārsti apstiprināja, ka valodas jautājums darbā daudziem var izrādīties izšķirošs, pat ja viņi paši vēlas strādāt Latvijā. Tā kā slimnīcu Latvijā nav daudz, var nākties mainīt valsti, kurā strādāt.
Par jauno ārstu tiesībām darbā runāt latviski iestājas arī veselības ministrs Hosams Abu Meri ("Jaunā Vienotība"). To viņš apliecināja Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā": "Es zinu, ka jaunie ārsti nerunā krieviski. Un tas ir fakts. Tā arī būs nākotne. Privātā sarunā jūs varat runāt jebkurā valodā, kurā jūs gribat, bet, ja saruna ir par pacientiem vai nodaļas darbu, tai ir jānotiek tikai latviešu valodā."
Ministrs sola par šo jautājumu runāt ar slimnīcu vadītājiem, aktualizēt valsts valodas likuma ievērošanu.
Latvijas Televīzija jau iepriekš vēstījusi, ka, piemēram, Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā un Bērnu slimnīcā pacientus pirms vizītes brīdina par ārsta saziņas valodu. Savukārt Austrumu slimnīcas komunikācijas daļā norādīja, ka slimnīcā valodas jautājums neesot problēma, bet individuālus gadījumus risinot.
