Pēc Parīzes Klimata nolīguma stāšanās spēkā Eiropas Savienības politiķu un ekspertu līmenī pašreiz norit diskusijas par konkrētajiem mērķiem un pasākumiem katrai valstij.
Tomēr Latvijas Zemkopības ministrija jau tagad ar piesardzību raugās uz to iespējamo ietekmi uz mūsu lauksaimniekiem, kā arī uz nozares izaugsmes iespējām.
“Pirmais un svarīgākais lauksaimniekiem ir ražot pārtiku,” uzsver Arnītis.
“Un tad jāskatās, kā mēs varam to salāgot ar politikām, kas ir apkārt. Mums jāskatās ne tikai, kas notiek Eiropas Savienībā, bet arī globālajā tirdzniecībā. Ja mēs īstenojam kādus ierobežojošus pasākumus, lai glābtu mūsu planētu, arī mūsu tirdzniecības partneriem būtu jāievēro līdzīgi noteikumi, lai mūsu konkurence būtu līdzvērtīga,” norādīja ministrijas parlamentārais sekretārs.
Jau ziņots, ka pērn decembrī Parīzē panākta vienošanās par cīņu ar klimata izmaiņām. Tā paredz nepieļaut planētas vidējās temperatūras palielināšanos. Galvenais globālās sasilšanas cēlonis ir siltumnīcas efektu radošās gāzes.
Lai dokuments kļūtu juridiski saistošs, to vajadzēja apstiprināt 55 valstīm, kas saražo 55% no siltumnīcas efektu radošajām gāzēm. Šogad rudenī nepieciešamo parakstu skaitu izdevās savākt.
